Iesaistās inovāciju finansēšanā

2017. gada 9. maijā

Līdz nākamā gada beigām uzņēmējiem inovāciju vaučeru programmā pieejami vairāk nekā trīs miljoni eiro jaunu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai; pastāv iespēja programmu turpināt arī pēc 2018. gada

Inovāciju vaučeri ir Eiropas Savienības fondu šī plānošanas perioda atbalsta mehānisms mazajiem un vidējiem komersantiem. Tā ir daļa no lielākas aktivitātes - Tehnoloģiju pārneses programmas, kuras kopējais finansējums ir 20,3 milj. eiro. Inovāciju vaučeru programmas ietvaros tiek veikti vairāki atbalsta pasākumi - pētniecībai un attīstībai, testēšanai un sertificēšanai, kā ari rūpnieciskā īpašuma nostiprināšanai, patentēšanai un dizainparauga nostiprināšanai. Uzņēmumi var pieteikties jebkuram no šiem atbalsta instrumentiem - gan uz vienu no tiem, gan visiem. «Gadījumos, kad mazais un vidējais komersants vēlēsies ieviest uzņēmumā kādu jaunu produktu vai attīstīt tehnoloģiju, lai varētu veiksmīgāk konkurēt ar citiem komersantiem, mēs nodrošināsim atbalstu 25 tūkst, eiro apmērā vienai saistīto personu grupai. Ja gadījumā vienai personai piederēs divi vai vairāk uzņēmumi un tie visi vēlēsies iegūt atbalstu, tie uz to var pretendēt, taču kopējā atbalsta summa nevar pārsniegt 25 tūkst, eiro,» skaidro Edgars Babris, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju pārneses departamenta direktors. Inovāciju vaučeru programma domāta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuros strādā ne vairāk kā 250 darbinieku vai apgrozījums nepārsniedz 50 milj. eiro un bilances kopsumma nepārsniedz 43 milj. eiro. Kopējais vaučeru programmas finansējums ir teju trīs miljoni eiro. Ja būs nepieciešamība, pēc 2018. gada pastāv iespēja šo programmu turpināt «Ja līdz nākamā gada beigām finansējums netiek apgūts, to turpinās sniegt atbalsta veidā arī turpmākos gadus līdz pat 2022. gada beigām,» viņš teic. Uz finansējumu varētu pretendēt aptuveni 400 uzņēmumu.

«Šī brīža tendence un mūsu vēsturiskā pieredze rāda, ka mēnesī varētu atbalstīt līdz 10 projektu,» norāda E. Babris. Līdzīga programma bija iepriekšējā plānošanas periodā, kad LIAA sniedza atbalstu mazajiem un vidējiem komersantiem, bet tajā atbalsta summa bija mazāka - līdz 10 tūkst. eiro.

Jauniem produktiem
E. Babris uzsver, ka šis atbalsta instruments attiecas uz jauniem produktiem, taču tas ļauj arī turpināt attīstīt ražošanā jau esošus produktus - pagarinot to derīguma termiņu, uzlabojot izturību utt. Ja uzņēmējam ir doma par jaunu produktu vai tehnoloģiju un viņš saskata, ka vaučeru programma varētu būt tam noderīga, viņš LIAA iesniedz projekta pieteikumu. Mēneša laikā aģentūra veic projekta izvērtēšanu un, ja nav vajadzīga nekāda papildu informācija, ar uzņēmumu noslēdz līgumu par atbalstu, veic iepirkumu pēc uzņēmuma iesniegtās tehniskās specifikācijas un iepirkuma procedūras rezultātā slēdz trīspusēju līgumu, kura dalībnieki ir aģentūra, uzņēmums un pētniecības organizācija vai cits atbilstošs pakalpojuma sniedzējs. «Tas tikai izklausās sarežģīti, jo patiesībā šis atbalsta mehānisms izstrādāts vienkāršs un ātrs, lai būtu pēc iespējas draudzīgāks. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda programmām, šī ir to uzlabota versija, kuras mērķis ir atvieglot uzņēmēja dzīvi, tāpēc lielu daļu rūpju aģentūra ir uzņēmusies uz saviem pleciem. Iepriekš uzņēmumi bija tie, kas veica iepirkuma procedūru, bet šoreiz aģentūra to izdara uzņēmuma vietā. Šī vaučeru principu galvenā sastāvdaļa - iepirkuma procedūru veic nevis uzņēmums, bet aģentūra. Mēs to izdarām pēc uzņēmuma gribas, bet ar saviem mehānismiem,» skaidro E. Babris.

No februāra
Vaučeru programma ir atvērta kopš šī gada februāra. «Šī ir jauna programma. Ministru Kabineta noteikumi ir pieņemti pagājušā gada nogalē, un šī gada sākumā esam izdarījuši visus mājasdarbus, lai varētu pieņemt projektu iesniegumus,» saka E. Babris. Pirmajos mēnešos ir iesniegti vairāki projekti, esot arī e-pasti un zvani no uzņēmējiem. «Jau vairāki projekti ir iesniegti, bet tas nav ne tuvu desmit projektiem mēnesī. Visdrizāk pagaidām ne pārāk lielajai interesei skaidrojums ir tāds, ka programma atvērta visu laiku un uzņēmumiem nav nekādas steigas. Viņi vēlas izstrādāt pēc iespējas labākus pieteikumus sadarbībā ar saviem partneriem un iesniegt kvalitatīvus projektus. Ceram, ka ar laiku interese palielināsies,» viņš saka.

Atbalsta summa, ko uzņēmums pieprasījis no LIAA, saņem tieši pakalpojuma sniedzējs. Finansējuma intensitāte ir 60%, proti, ja pētniecības darbs maksā, piemēram, 10 tūkst, eiro, LIAA no tā sedz sešus tūkstošus eiro, bet uzņēmums - atlikušos četrus tūkstošus eiro. «Runājot par naudas plūsmas operativitāti, mēs esam paredzējuši avansa maksājumu - 20% no mūsu daļas. Uzņēmums sava maksājuma daļu var veikt pēc saviem ieskatiem - kā vienojas ar pētniecības organizāciju. Nesagaidot brīdi, kad uzņēmums būs samaksājis savu daļu, atlikušo summu aģentūra samaksās tad, kad būs pārbaudījusi noslēguma dokumentus,» stāsta E. Babris.

Labs dzinulis
Dzintra Švarcbaha, Latvijas Tehnoloģiskā centra projektu vadītāja: Eiropas Savienībā pieņemtā Lisabonas stratēģija lielu uzsvaru liek uz vienotas Eiropas pētnieciskās un inovācijas telpas izveidi, lesaiste starptautiskos pētnieciskajos projektos, pateicoties Latvijas zinātniski pētnieciskajām institūcijām, norisinās puslīdz veiksmīgi. Savukārt sadarbības projektos, kuri ir paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu kooperācijai, Latvijas uzņēmumu līdzdalība jaunu zinātņietilpīgu produktu izstrādei un ražošanai (inovatīvai darbībai) joprojām ir nepietiekama. Eiropas mērogā pastāv dažādi atbalsta instrumenti, tostarp arī Eiropas Biznesa atbalsta tīklam pietuvinātā programma MVU Instruments, ar ko strādājam Latvijas Tehnoloģiskajā centrā, tomēr ilgi gaidītā inovācijas vaučeru programma varētu būt labs dzinulis uz inovāciju orientētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem inovatīvas kapacitātes celšanai. Inovatīvu kapacitāte ir kā ekonomikas potenciāls, kas nepārtraukti un ilgstoši tiek izmantots, lai radītu komerciālu jaunievedumu plūsmu. Inovatīvā kapacitāte ir atkarīga ne tikai no vispārējā tehnoloģiju attīstības līmeņa un darbaspēka kvalifikācijas, bet arī no valdības politiski noteiktām prioritātēm un publiskā un privātā sektora investīcijām jauno tehnoloģiju attīstībā. Tādējādi inovācijas vaučeru programma, ja tā veiksmīgi integrētos kopējā uzņēmējdarbības atbalsta kopumā, ļautu celt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kopējo inovatīvu kapacitāti, kas īstenotos inovatīvos produktos, augošā iekšzemes kopproduktā, jaunās darba vietās, nomaksātos nodokļos un daudzās citās makroekonomikai nozīmīgās pozīcijās.

Inovāciju vaučeru programmas ietvaros uzņēmumi var pretendēt uz atbalstu 25 tūkst, eiro apmērā pētniecībai un attīstībai, testēšanai un sertificēšanai, kā arī rūpnieciskā īpašuma nostiprināšanai, patentēšanai un dizainparauga nostiprināšanai.

Autors: Anda Asere
Dienas Bizness
www.db.lv