Ķīnā lielākas iespējas Latvijas pārtikai un "zaļajiem" produktiem

Dažādu ekspertu ierosinājumam aizstāt zaudēto Krievijas tirgu ar Ķīnu ir pamats, taču Latvijas kompānijām būtu grūti pēkšņi un strauji pārorientēties no Krievijas uz Ķīnu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi intervijā aģentūrai LETA stāsta, ka Ķīnas iekarošana prasīs zināmu laiku, turklāt lielākas perspektīvas šajā tirgū ir tieši pārtikai un "zaļajiem" produktiem, piemēram, dizaina priekšmetiem, skaistumkopšanas produktiem un enerģijai.

Kāda patlaban ir ekonomiskā situācija Ķīnā un cik šis tirgus ir atvērts produktiem un pakalpojumiem no jaunām valstīm?

2014. gada oktobrī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savos statistikas pārskatos minēja Ķīnu kā lielāko pasaules ekonomiku. Šāds apgalvojums tika uzņemts neviennozīmīgi un daudzi ekonomisti uzsvēra, ka Ķīna vēl aizvien ir attīstības stadijā un tā nevar tikt uzskatīta par ekonomikas lielvaru. Tomēr pēdējo 20 gadsimtu laikā Ķīna ir bijusi vadošā pasaules ekonomika un lielākais tirgus 18 no tiem, un šī SVF norāde ir uzskatāma par Ķīnas atgriešanos tās vadošajā pozīcijā. Lai gan pēdējos gados vairākkārtīgi ekonomisti norāda, ka Ķīnas ekonomika mazina tās attīstības tempus, ik gadus Ķīnas Komunistiskās partijas norādītais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums attiecīgajā gadā tiek sasniegts un Ķīnas valdība uzskata, ka ekonomikas pieaugums 7-7,5% apmērā ir pamats stabilai, lai gan lēnākai ekonomikas attīstībai arī turpmākajos gados. Ekonomikas pieauguma samazināšanās pamatā ir Ķīnas ekonomikas pārrestrukturizācija, proti, pārejot no investīciju infrastruktūrā virzītas uz privātā patēriņa virzītu ekonomiku. Patēriņa veicināšana kā Ķīnas valdības ekonomikas stabilizācijas plāns ir pozitīvs signāls pasaules eksportētājiem.

Kā Ķīnā novērtē ārvalstu produktus un pakalpojumus? Kuru valstu produkti un pakalpojumi ir iecienītāki?

Tikai 10-15% no Ķīnas teritorijas ir izmantojama lauksaimniecībai un vides piesārņotības dēļ Ķīnā audzētie pārtikas produkti var būt bīstami veselībai. Līdz ar to Ķīnas tirgū pieprasījums pēc ārvalstu pārtikas produktiem strauji pieaug. Tā, piemēram, piena produktu eksports uz Ķīnu pēdējo piecu gadu laikā ir audzis par 40% gadā. Attiecībā uz citām ārvalstu produktu grupām, it īpaši attiecībā uz Eiropas produktiem, birka „Made in Europe” jeb „Ražots Eiropā” tiek uzskatīts kā neapstrīdama kvalitātes zīme. Jāatzīmē, ka pašu Ķīnas kompāniju un produktu zīmolu veidošana ir ļoti agrā stadijā, bet to atpazīstamība strauji pieaug. Ķīnas turīgais patērētājs izvēlas produktu un pakalpojumu saistībā ar valsts atpazīstamību, proti, piešķir šiem produktiem un pakalpojumiem zināmu garantijas zīmi. Piemēram, franču vīni ir daudz dārgāki veikalos nekā Amerikas, jo vīnu izcelsme tiek asociēta ar Franciju. Līdzīgi būtu skatāma itāļu mode un dizaineri, Lielbritānijas un Amerikas augstākās izglītības iestādes, vācu inženierzinātņu sasniegumi.

Vai pēdējo gadu laikā ir atvieglotas preču un pakalpojumu importa iespējas Ķīnā? Vai kopumā patlaban uz Ķīnu ir vieglāk eksportēt nekā iepriekš?

Tas, protams, galvenokārt ir atkarīgs no preču un pakalpojumu grupas. Tomēr, ņemot vērā, ka Ķīnas tirgus 20.gadsimtā ilgu laiku nav bijis atvērts Rietumu produktiem un pakalpojumiem, tad līdz ar Ķīnas atvēršanas politiku 1980.gados un patlaban ar jauno speciālo ekonomisko zonu izveidošanu, var uzskatīt, ka Ķīnas tirgū ieiešana kļūst arvien vieglāka. Turklāt līdz ar e-komercijas platformām pamazām izzūd robežas starp ārpasauli un pasaules lielāko ekonomiku Ķīnu.

Kādi ārvalstu produkti patlaban Ķīnā ir pieprasītākie un pēc kuriem produktiem vai pakalpojumiem pieprasījums augs?

Līdz ar Ķīnas pirktspējīgās vidusšķiras pieaugumu gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā pieaug vēlme iegādāties un lietot kvalitatīvus, ekoloģiskus zīmolus. Protams, šis ir pamatnosacījums jebkurai sabiedrībai tās ekonomiskās augšupējas attīstībā, bet attiecībā uz Ķīnu īpaša uzmanība tiek pievērsta ekoloģiskam un veselīga dzīvesveida produktam. Attiecībā uz pakalpojumiem ļoti iespējams, ka nākotne ir izglītības, tūrisma un zināšanās balstītiem pakalpojumiem, inovatīvām idejām utt.

Cik daudz Latvijas uzņēmumu patlaban eksportē uz Ķīnu? Un kādas nozares šie uzņēmumi pārstāv?

LIAA rīcībā nav oficiālas informācijas par to kompāniju skaitu, kuras darbojas Ķīnas tirgū, tomēr Latvijas kompāniju interese par Ķīnas tirgu strauji aug. Piemēram, preču eksports uz Ķīnu vien 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu ir palielinājies par 82%. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Ķīnu patlaban ir koksne un tās izstrādājumi, metālu izstrādājumi, mašīnbūves un elektropreces un augu valsts produkti, galvenokārt saldētas mellenes.

Ar kādām grūtībām jāsaskaras Latvijas uzņēmumiem, kas jau eksportē uz Ķīnu?

Jāatceras, ka Ķīnas ekonomika un attiecīgi arī biznesa vide ir komunistiskā kapitālisma produkts, proti, lai gan biznesa vide un biznesa attiecību veidošanas pamati ir kapitālisma veidojums, tomēr valsts politika ir noteicošā attiecībā gan uz starptautiskās tirdzniecības pamatiem, gan uz iekšzemes regulējumu. Tā, piemēram, lai uzsāktu eksportu vai veidotu savu kompāniju Ķīnā pakalpojumu sniegšanas nolūkos, ir nepieciešams vispirms rūpīgi pārliecināties, vai šādas darbības ir pieļaujamas saistībā ar Ķīnas likumdošanu un jāizvērtē regulējošie normatīvie akti. Attiecībā uz pēdējiem ir jāmin, ka Ķīnas administratīvais aparāts ir pietiekami birokrātisks un nereti regulējošie akti tiek piemēroti ar krietnu devu patvaļības – ja vienā ostā, piemēram, muitas pārstāvji pieprasīs vienus dokumentus, tas nebūt negarantē, ka, ja tāda pati krava tiek sūtīta caur citu ostu, pieprasītie dokumenti būs tieši tādi paši.

Jebkuram uzņēmējam, kurš vēlas uzsākt veiksmīgu biznesu ar Ķīnas kompānijām, noteikti ir jāveic Ķīnas kompāniju rūpīga izpēte. Ļoti bieži ir gadījumi, kad Ķīnas partneris piegādā nekvalitatīvu vai pasūtījumam neatbilstošu preci, vai arī cenšas izkrāpt no Rietumu kompānijām naudu. Šādos gadījumos pēc notikušā fakta nav iespējams situāciju mainīt. Tādēļ ieteikums ir pārbaudīt Ķīnas biznesa partneri pirms sadarbības uzsākšanas.

Patlaban Rietumu un Krievijas nesaskaņu rezultātā Latvijas uzņēmēji zaudējuši būtisko Krievijas tirgu un diskusijās kā alternatīva šim tirgum tiek minēta Ķīna. Cik patiess ir šādas apgalvojums?

Latvijas kompānijām būtu grūti pēkšņi un strauji pārorientēties no Krievijas uz Ķīnu. Pirmkārt, lai izveidotu labu un stabilu sadarbību ar Ķīnas sadarbības partneriem ir jāiegulda laiks un jāizveido labs savstarpējais kontakts. Otrkārt, papildus ir jāizvērtē Ķīnas normatīvais regulējums attiecībā uz katru eksportējamo produktu grupu. Turklāt, būtiski ir ņemt vērā, ka attiecībā uz daudziem Latvijas produktiem, kuru eksports uz Krieviju tika uztverts kā pašsaprotams, Ķīnas gadījumā gala patērētājam nav tādas vēsturiskas nostalģijas pēc šiem produktiem un daudzkārt šādiem produktiem būtu aktīvi jāveido pieprasījums pēc tiem.

Kādu nozaru uzņēmumiem ir lielākas iespējas iekarot Ķīnu? Kādi Latvijas produkti un pakalpojumi varētu būt konkurētspējīgi šajā tirgū?

Ņemot vērā Ķīnas infrastruktūras un attīstības degsmi, izejvielu un izejmateriālu eksports uz Ķīnu ir pašsaprotams, tomēr, tā kā Ķīnas valdības politika ir tendēta uz Ķīnas IKP pārrestrukturizāciju uz ilgtspējīgu attīstības modeli – patēriņa pieprasījuma un mājsaimniecību izdevumu pieaugumu, investīciju infrastruktūrā samazināšanu un pieaugošo Ķīnas iedzīvotāju labklājību, tad labas iespējas šajā tirgū ir Latvijas ražotajiem „zaļajiem produktiem” - pārtikai, dizaina priekšmetiem un zaļajai enerģijai. To arī apliecina Latvijas uzņēmumi, kuri jau veiksmīgi darbojas vai veido sadarbību ar Ķīnas partneriem, kā, piemēram, „Stenders”, „Attirance”, „Cita Lieta”, „Kukuu” dizaina mēbeles, „Madara Cosmetics”, „Laima”, „Nelle Ulla” u.c. Latvijas zīmoli.

Ja Latvijas uzņēmums nolemj iekarot Ķīnas tirgu, kas ir pirmie svarīgākie speramie soļi? Kādu eksporta stratēģiju vajadzētu izvēlēties?

Tas, ka Ķīna ir viens no lielākajiem un spēcīgākajiem tirgiem pasaulē ar vairāk nekā 1,36 miljardiem iedzīvotāju un ar vēlmi importēt kvalitatīvus Rietumu produktus, ir vispārīgi zināmi fakti. Šie statistiskie rādītāji noteikti ir pietiekami vilinoši, lai uzņēmējs apsvērtu iespēju eksportēt savu produktu uz šo tirgu. Tomēr, pirms uzsākt eksportu uz šo valsti, uzņēmējam ir nepieciešams vispirms izvērtēt sava produkta piemērotību Ķīnas iedzīvotāju gaumei un pirktspējai, kā arī uzņēmuma gatavību (finansiālo un operatīvo kapacitāti) ienākšanai šajā tirgū.

Lai gan Ķīnas ekonomika ir kapitālistiski orientēta, brīvā tirgus principi tomēr ir pakļauti vienpartijas valsts pārvaldes modelim. Piemēram, Ķīnas valdība ir noteikusi dažādus aizliegumus un ierobežojumus ārvalstu produktu eksportam uz Ķīnu un ārvalstu uzņēmumu darbībai šajā tirgū. Attiecībā uz pārtikas produktu eksportu, kas varētu būt visvairāk interesējošais Latvijas uzņēmumiem, Ķīnas valdība ir noteikusi īpašu regulējumu starpvalstu līgumu un vienošanos, kā arī speciālu sertifikācijas procedūru veidā gaļas un piena produktu, kā arī augļu un dārzeņu eksportam.

Veicot sagatavošanās mājas darbu, uzņēmējam ieteicams apzināt un rast atbildes uz vairākiem jautājumiem par savu biznesa stratēģiju attiecībā uz Ķīnas tirgu.

Lielākās Ķīnas pilsētas ir jau pārsātinātas ar Rietumu produktu klātbūtni, tādēļ Latvijas kompānijām ir jāapzinās, ka konkurence šajās pilsētās ir liela un tā noteikti pieaugs nākotnē, it īpaši tādēļ, ka Ķīnas valsts noteiktais makroekonomiskais virziens ir vērsts uz inovācijām un pašmāju zīmolu radīšanu.

Bieži vien uzņēmējiem šķiet, ka Ķīna vispārēji ir pietiekami identificēts kā mērķa tirgus eksportam. Tomēr būtu ieteicams palūkoties uz Ķīnu tās teritoriālajā griezumā un izvērtēt, kura pilsēta vai reģions tieši būtu piemērots eksporta uzsākšanai. Piemēram, Rietumu produktiem atvērtākās un sagatavotākās vietas būtu Pekina un Šanhaja, tomēr abās lielpilsētās ir piedāvājumu pārbagātība un attiecīgi Latvijas kompānijām būtu jāizsver, kādas ir tās produktu konkurētspējas spēcīgās šķautnes. Ķīnā ir vairāk nekā 160 pilsētas ar vairāk nekā vienu miljonu iedzīvotāju. Rietumu Ķīna ar tās lielākajām pilsētām Čengdu, Siānu un Čongčinu piedzīvo pietiekami interesantu IKP izaugsmi, kas liecina par to patērētāju pirktspējas pieaugumu, tomēr šajās pilsētās patērētāju sapratne un Rietumu produktu uztvere ir minimālāka nekā Rietumu produktu pazinējām Šanhajai un Pekinai. Paralēli uzņēmējam ir jāapsver caur kādiem pārdošanas kanāliem uzsākt savu produktu pārdošanu Ķīnā un kādu pārdošanas stratēģiju izvēlēties - tiešo, netiešo vai caur biznesa franšīzi, attiecīgi izvēloties sev arī piemērotāko sadarbības partneri.

Minējāt, ka uzņēmējiem jādomā, kā veicināt savu produktu vai pakalpojumu popularitāti Ķīnā. Kādus padomus varat ieteikt mārketinga plānošanā?

Lai izceltu savu produktu un pievērstu potenciālo patērētāju uzmanību, ir nepieciešams arī apdomāt produkta promocijas un marketinga stratēģiju Ķīnā. Šajā gadījumā ir jāņem vērā potenciālā patērētāja un tā mentalitātes īpatnības. Piemēram, attiecībā uz kosmētikas produktiem jāņem vērā, ka gaiša āda ir labklājības signāls ķīniešiem un attiecīgi, kosmētikas produkti, kā krēmi un losjoni būs pieprasītāki tieši ar ādu balinošo efektu. Lai vai kā gribētos uzsvērt, ka Ķīnā darbojas tie paši ekonomikas principi kā Rietumos, tomēr jāatgādina, ka tā ir pavisam cita civilizācija, tirgus mentalitāte un cita biznesa kultūra. Attiecībā uz promocijas un mārketinga īpatnībām ir jāmin fakts, ka e-platforma un digitālais marketings ir daudz attīstītāks Ķīnā nekā Eiropā, piemēram, pēdējos gados Ķīnas patērētāji lieto mobilos telefonus vairāk nekā datorus, it īpaši lai iegūtu informāciju par produktiem un veiktu pirkumus internetā. Tā, piemēram, vienas no efektīvākajām digitālajām platformām Ķīnā ir kļuvušas „WeiXin” un „Weibo”, kurā kompānijas izvieto savu produktu reklāmu un uztur saikni ar potenciālajiem un esošajiem klientiem. Pēc produkta iepazīšanas Ķīnas „digitālie” pircēji izmanto tādus e-veikalus kā „TMall” un „Alibaba”, lai iegādātos iekāroto preci.

Protams, šie ir tikai pamata biznesa principi, kuri ir jāņem vērā, izvērtējot eksporta iespējas un ceļus Ķīnā, un kuri ir attiecīgi pielāgojami un papildināmi konkrētajam produktam. Bet kā vispārējs kopsaucējs ir jāņem vērā fakts, ka, ja vēlme eksportēt produktu uz Ķīnu ir nopietna un uz ilgtermiņa sadarbību vērsta, tad jārēķinās, ka eksporta sagatavošanās process ir ilgs un atbildīgs.

Ja Latvijas uzņēmums nolemj iekarot Ķīnu, ar cik ilgu laiku jārēķinās līdz viņa prece vai pakalpojums būs pieejams Ķīnā?

Tas ir atkarīgs no tā, kāda ir Ķīnas noteiktā produkta un pakalpojumu importa sertifikācijas un reģistrācijas kārtība. Piemēram, attiecībā uz gaļas produktiem, lai kompānija varētu eksportēt produktus uz Ķīnu, vispirms ir jābūt noslēgtam divpusējam līgumam starp attiecīgajām valstu institūcijām un tikai tad var sākties kompāniju un produktu sertifikācija. Līdzīga kārtība ir arī attiecībā uz piena produktiem un izstrādājumiem. Kā vieglāko importa preču kategoriju var minēt šokolādi un tās izstrādājumus, bet, lai saskaņotu un veiktu visas nepieciešamās formalitātes, uzņēmējam tik un tā būtu jārēķinās ar 2-3 mēnešiem. Tālāk, skatoties pēc produkta derīguma termiņa un transportēšanas veida, ja tiek izvēlēts jūras transports, būtu jāpieskaita vēl vismaz 2-3 mēneši transportam un muitas procedūrām, līdz produkts tiktu atmuitots un varētu nokļūt tirdzniecības apritē Ķīnā. Attiecībā uz pakalpojumiem, ne visi pakalpojumu veidi ir atvērti ārvalstu uzņēmējiem, tāpēc, pirms uzsākt biznesu Ķīnā, ir nepieciešams rūpīgi iepazīties ar Ķīnas regulatīvo vidi un izvērtēt Ķīnas tirgū ieiešanas optimālāko stratēģiju.

Cik būtiskas ir Latvijas un Ķīnas biznesa vides atšķirības, piemēram, komunikācijā, etiķetē, sarunu vešanā utt.? Vai Latvijas uzņēmumiem pirms ieiet Ķīnā, ir īpaši jāpadomā par to, kā komunicēt ar potenciālo sadarbības partneri?

Pirmkārt, jebkuram uzņēmējam būtiski ir apzināties, ka Ķīna ir tāls un grūts tirgus, kurā iekļūšana nav jāskata kā pāris nedēļu vai mēnešu projekts. Bet, sagatavojoties tam un pieliekot pūles, eksports uz Ķīnu var būt ļoti pelnošs un ilgtspējīgs.

Kā viens no būtiskākajiem aspektiem labas sadarbības ar Ķīnu veidošanā ir laba sadarbības partnera piesaistīšana. Tas nereti ir viens no būtiskākajiem klupšanas akmeņiem stipras un uzticamas sadarbības veidošanā. Daudzkārt no ķīniešu puses nākas dzirdēt argumentu, ka eksportētāji nesaprot Ķīnas tirgu. Protams, ļoti bieži kultūras un civilizāciju atšķirību dēļ rietumnieki izprot Ķīnu caur rietumniecisko vērtību prizmu un cer, ka biznesa sadarbība tiks veidota uz rietumu biznesa kultūras pamatiem. Tomēr, lai cik rietumnieciski izglītots un profesionāli pieredzējis, ķīnieša būtība sakņojas viņa civilizācijā un kultūrvēsturiskajās vērtībās. Tāpēc Latvijas uzņēmējiem ir jāņem vērā ķīniešu pasaules uzskati un biznesa kultūras atšķirības. Ikvienam uzņēmējam, kurš vēlas veiksmīgi sadarboties ar Ķīnas partneriem un startēt šajā tirgū, ir jābūt sagatavotam ne tikai biznesa stratēģijas ziņā, bet arī jābūt gatavam psiholoģiski un emocionāli daudzām neskaidrībām un kultūru domstarpībām.

Vai Latvijas uzņēmumiem Ķīnu vieglāk iekarot individuāli vai tomēr kooperējoties ar citiem nozares pārstāvjiem?

LIAA šobrīd strādā pie vienotas Latvijas biznesa zīmola marketinga stratēģijas izveidošanas tieši Ķīnas tirgum, jo mūsu skatījumā Ķīna ir iekarojama visveiksmīgāk, ja visi strādā kopā, izveidojot vispirms pozitīvu un atpazīstamu valsts tēlu Ķīnā, un palīdzot ar to Latvijas kompānijām un to produktiem iezīmēt sevi Ķīnas tirgū.

Domājot par Ķīnas iekarošanu, ar kādām izmaksām uzņēmējiem jārēķinās?

Noteikti, būtiska izmaksu pozīcija būs transportēšanas izmaksas, it īpaši, ja produkti tā derīguma termiņu un uzglabāšanas prasību dēļ tiek sūtīti ar gaisa transportu.

Kādā gadījumā Latvijas uzņēmumiem vajadzētu domāt par sava uzņēmuma dibināšanu Ķīnā?

Uzņēmuma dibināšana vai pārstāvniecības atvēršana ir uzņēmuma stratēģijas jautājums. Kompānijas, kuras vēlas uzraudzīt un kontrolēt visu savu darbību, noteikti izvēlēsies atvērt savu uzņēmumu konkrētā teritorijā. Ja kompānijai ir ilgtermiņa nolūki attiecībā uz konkrēto teritoriju. Ja kompānija iezīmē teritoriju tikai kā pārdošanas teritoriju un tai ir labs un uzticams sadarbības partneris attiecīgajā teritorijā, kompānijai nav stratēģiskas nepieciešamības izveidot savu juridisko klātbūtni konkrētajā tirgū. Tomēr būtiski minēt, ka Ķīnas patērētājs ar aizdomām uztvers produktu, kas ražots vai pat iepakots Ķīnā. Tas Ķīnas pircēja acīs vairs nebūs „Ražots Eiropā” un attiecīgi mainītu produkta kvalitāti (patērētāja psiholoģiskajā skatījumā) un cenu.

Avots: LETA