Nozīme ir stāstam un eksportspējai

2016. gada 3. augustā

Ar radošajiem ir tāpat kā ar jebkuru nozari Latvijā – ja viņiem ir produkts un viņi ir gatavi eksportam, tad tieši tāpat kā, piemēram, metālapstrādes, kokrūpniecības uzņēmumi var saņemt atbalstu ārējo tirgu apgūšanai.

Tā DB saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta Eksporta veicināšanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Zane Biteniece. Skatoties, kādi Latvijas uzņēmumi un zīmoli izmantojuši LIAA atbalstu radošajām nozarēm un kino industrijai, startējot nacionālajos stendos starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības misijās pērn un šogad, redzams, ka ir daudz pazīstamu uzņēmumu, kuri tajās piedalās aktīvi. Starp tiem ir, piemēram, ir SIA Ars Tela, SIA Angel Glass Design, SIA Studija Naturals, SIA Munio SPA, SIA Maffam Freeform, SIA A.Dew utt. Līdzīgi ir arī ar kino nozari, piemēram, SIA Tasse Film piedalījās gan Kannu filmu tirgū Marché du Film pērn un šogad, gan filmu industrijas uzņēmumu un producentu tirdzniecības misijā ASV, kur bija paredzētas tikšanās ar The Walt Disney Studios, Warner Brother Studios, un Lielbritānijā, kur savukārt tika organizēta vizīte Pinewood Studios, tikšanās ar Lielbritānijas Producentu ģildi un citi pasākumi. Aktīva ir arī Studija Lokomotīve, SIA Krukfilms, SIA Film Angels Studio, SIA KMVKP un vairākas citas. 

Z. Biteniece piekrīt, ka ir kodols, aktīvi uzņēmumi, kuri piedalās izstādēs, taču arvien notiek mēģinājumi to loku paplašināt. «Latvija nav tik liela. Ja presē vai kur citur parādās informācija par jauniem uzņēmumiem, uzrunājam tos, satiekamies, pastāstām, ko darām, paskatāmies, vai mūsu intereses sakrīt,» viņa saka. «Ir arī tādi uzņēmumi, kas strādā ārējos tirgos, kam mūsu atbalsts nav tik interesants. Turklāt nacionālais stends diktē savus noteikumus – lai tur piedalītos, tev ir jābūt kā kora dalībniekam, ir savstarpēji jāsadarbojas, jāskatās, kā katrs izskatās kopējā ansamblī. Ja stendā ir 7–8 ražotāji, jāskatās, lai piedāvājums būtu vienots,» skaidro LIAA pārstāve. 

Jau trešo gadu 
«Domāju, ka kino arī ir eksportjaudīgs, mums tikai jāiemācās uz to tā paskatīties,» runājot par atsevišķām radošām nozarēm, saka Z. Biteniece. Latvijas paviljons Kannu filmu tirgū Marché du Film tiek organizēts kopš 2012. gada, iepriekš sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm tika iekārtots Baltic Films stends. Latvijas filmu paviljons Kannās paredzēts tam, lai veicinātu filmu atpazīstamību ārvalstīs, piesaistītu starptautisku festivālu interesi, kā arī kalpo kā Latvijas producentu tikšanās vieta ar potenciālajiem sadarbības partneriem, līdzfinansētājiem un izplatīšanas kompānijām, DB norāda Nacionālā kino centra starptautisko festivālu koordinatore Agnese Zapāne. Šogad Kannās tika akcentētas arī topošās kinofilmas, kas tiek veidotas Latvijas simtgadei. Par Latvijas filmām interesējušies starptautisku festivālu – Toronto, Sansebastjanas, Kotbusas, Hamburgas u.c. – pārstāvji, informē Nacionālais kino centrs. Z. Biteniece papildina, ka stenda mērķis no sākta gala ir bijis stāstīt par Latviju kā filmēšanas vietu, par to, cik esam atšķirīgi – mums ir gan padomju mantojums, gan jūgendstils, gan daba, kultūra, ēdiens –, par to, ka šeit ir augsti kvalificēti speciālisti, filmēšanas grupas, valodas zināšanas, tehnika, kā arī pieejami atbalsta mehānismi no Rīgas Filmu fonda un Nacionālā kino centra izdevumu atgūšanai, filmējot Rīgā un Latvijā. 

Paralēli darbam paviljonā Kannu filmu tirgū notiek arī citas uz atpazīstamību un sadarbības veicināšanu vērstas aktivitātes. «Viena no tām ir Producers on the Move – Europen Film Promotion iniciatīva producentiem, kuru iepriekšējās filmas uzrādījušas labus vietējā un starptautiska mēroga izplatīšanas rezultātus. Šogad iniciatīvā Latviju pārstāvēja Roberts Vinovskis,» norāda A. Zapāne. Iepriekš šo iespēju izmantojuši arī tādi šobrīd pazīstami producenti kā Gatis Upmalis, Alise Ģelze.

A. Zapāne arī piebilst, ka Latvija ar panākumiem piedalās Eiropas filmu tirgū (European Film Market) Berlīnē. Jau otro gadu Latvijas stends darbojas arī vienā no pasaulē nozīmīgākajiem animācijas filmu tirgiem – MIFA –, kas notiek Anesī, Francijā. Valsts un filmu atpazīstamību veicina retrospektīvās un fokusa programmas dažādos Eiropas un pasaules festivālos. Savukārt Latvijas filmas regulāri tiek iekļautas starptautisku festivālu oficiālajās programmās, iegūst balvas, piemēram, gada sākumā Renāra Vimbas filmas Es esmu šeit pirmizrāde notika Berlināles Generation programmā un ieguva kategorijas 14Plus galveno balvu Kristāla lācis. Līdzīgus panākumus 2013. gadā Berlinālē piedzīvoja Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu, iegūstot Generation programmas starptautiskās žūrijas Grand Prix. Filmu izrādīšanas tiesības pērk ārvalstu distributori, filmas turpina ceļu festivālu apritē, norāda Nacionālā kino centra pārstāve. 

Zināt, ko grib
LIAA uzteic sadarbību ar kino centru, Latvijas Kinoproducentu asociāciju. Sadarbība notiek arī ar Mūzikas eksporta biroju. «Ir labi, ka mūzikas nozare pirms trim gadiem saprata, ka tāds birojs ir vajadzīgs. Gan mums, gan viņiem ir nesalīdzināmi vieglāk, ka ir kontaktpunkts, ar kuru varam komunicēt, kas zina, kādas ir nozares vajadzības, mērķi,» atzīst Z. Biteniece. 

«Runājot par Latvijas mūzikas nozares eksporta potenciālu, ir jāpatur prātā, cik ļoti jauna šī industrija ir. Jauno tehnoloģiju attīstība un līdz ar to klausītāju mūzikas patēriņa un uzvedības maiņa ietver iespējas mūzikas industrijām no mazajām un jaunattīstītajām valstīm atrast savu nišu un noietu globālajā mūzikas industrijas vidē, tādējādi radot ekonomisko pienesumu savam sektoram valstiskā mērogā. Latvijas mūzikas eksporta identitāte kā tāda vēl tikai formējas, taču viss pakāpeniski attīstās un iet uz augšu, ar katru gadu mūsu mūziķiem dodot arvien lielākas iespējas sevi pieteikt arī starptautiski,» saka Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports izpilddirektore Agnese Cimuška. Šobrīd redzamākā Latvijas popmūzikas industrijas reklāma starptautiskā arēnā, pēc viņas teiktā, ir grupa Carnival Youth, kas šā gada janvārī ieguva EBBA balvu kā viena no perspektīvākajām jaunajām grupām Eiropā. «Šai grupai ir visas komponentes, kas nepieciešamas, lai izsistos ārvalstīs – laba mūzika, lieliska darba ētika, spēcīgs un kompetents menedžments,» viņa norāda. 

Kādi ir Latvijas mūzikas biznesa galvenie eksporta tirgi, esot grūti definēt, jo katram mūziķim un viņa darbiem ir savi tirgi: «Nav vienas burvju nūjiņas jeb valsts, kurā viss, kas nāk no Latvijas, uzreiz kļūtu populārs. Katram izpildītājam ir sava auditorija, un ir svarīgi saprast, kurā vietā tā ir pietiekami daudzskaitlīga, lai to varētu uzrunāt.» Savukārt, runājot par to, kā Latvija šajos tirgos tiek eksponēta, viņa norāda, ka viss notiek kompleksi, piemēram, mūziķu dalība showcase festivālos un mūzikas konferencēs tiek papildināta ar Latvijas Mūzikas eksporta rīkotajām pieņemšanām, kas dod iespēju neformālā gaisotnē iepazīties ar profesionāļiem no citām valstīm, iegūt kontaktus. 

Paplašināt ģeogrāfiju? 
Piecus gadus Latvijas nacionālais stends bijis interjera dizaina un mājas tekstila izstādē Maison&Objet Parīzē, divus gadus – šajā pašā izstādē Singapūrā, kurā lielu interesi par Latvijas produktiem izrādījuši gan Āzijas valstu, gan Austrālijas pārstāvji. Dalība bijusi veiksmīga, piemēram, Munio Candela tikusi pie izplatītāja šim tirgum un iekļuvusi lielā Āzijas mājsaimniecības preču tīklā. «Ļoti svarīgi ir tas, ka mūsu radošās industrijas uzņēmumiem ir stāsts, viņi ir labi stāstnieki. Stāsts vienmēr saistās ar valsti, no kuras tu nāc, ar tās vēsturi, kultūru. Tā ir mūsu konkurētspējas priekšrocība,» norāda Z. Biteniece. Uz jautājumu, vai no uzņēmējiem ir jūtama interese paplašināt izstāžu ģeogrāfiju, viņa atbild, ka interese ir par visu, piemēram, šobrīd jo izteikti par Ameriku. Tomēr rūpīgi jāizvērtē, uz kurām izstādēm braukt, jo ar nacionālo stendu nav jēgas vienu gadu braukt uz vienu, otru – uz citu –, ir jābūt pēctecībai. 
Pērn un šogad radošajām industrijām LIAA organizējusi nacionālos stendus interjera dizaina un mājas tekstila izstādēs Maison&Objet Parīzē un Singapūrā, interjera dizaina izstādē Downtown Design Apvienotajos Arābu Emirātos, Kannu kino tirgū Marché du Film Francijā. Bijušas arī tirdzniecības misijas modes dizaineru un interjera priekšmetu ražotājiem, dizaina apģērbu un aksesuāru ražotājiem, kino nozares profesionāļiem Somijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Vācijā, Itālijā, Polijā, Lielbritānijā, ASV. Teju noslēgusies modes dizaineru un interjera priekšmetu ražotāju tirdzniecības misija Somijā Helsinki Fashion Week ietvaros, bet līdz gada beigām gaidāma uzņēmēju tirdzniecības misija Pekinā, Ķīnā, Latvijas dienu Taste Latvia laikā, dizaina un interjera priekšmetu ražotāju tirdzniecības misija izstādē London Design festival Lielbritānijā, radošo industriju tirdzniecības misija Kortreikā, Beļģijā, izstādes Kortrijk Interieur Biennale laikā un dizaina un modes nozares uzņēmēju tirdzniecības misija Milānā, Itālijā, izstādē L’Artigiano in Fiera. 


Autors: Lāsma Vaivare
Dienas Bizness
www.db.lv