Valsts atbalsts pāri okeānam

Visi tehnoloģiju uzņēmumi vēlas būt Silīcija ielejā; viens veids, kā to veicināt, ir valsts pārstāvniecība savējo atbalstam tajā 
«Kad uzņēmums aug un attīstās, droši vien daļa no biznesa darbībām jāpārceļ tuvāk noieta tirgum, jo mums jābūt reāliem – Igaunija ir maza, Latvija ir maza, pat viss Ziemeļvalstu reģions ir diezgan mazs. Patiesībā viss Eiropas tirgus ir fragmentēts, un, ja uzņēmums vēlas būs globāla tehnoloģiju kompānija, tajā iespējas ir diezgan mazas, ja salīdzina ar Silīcija ieleju vai Londonu. Pat Londona nav tik laba, tā vairāk piemērota Eiropas biznesam, jo īpaši finanšu tehnoloģiju kompānijām. Turpretī Silīcija ieleja ir arī vieta, no kuras atsperties biznesa attīstīšanai Latīņamerikā vai Āzijā,» saka Andruss Vīrgs (Andrus Viirg), Enterprise Estonia pārstāvniecības vadītājs Silīcija ielejā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Enterprise Estonia sāka domāt par sava tīkla attīstīšanu. Līdz tam iestādei bija pārstāvniecības Eiropā – Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, bet jaunie tirgi, par ko tā domāja, bija ASV, Ķīna, Japāna. «Mūsu budžets kā mazai valstij ir ļoti ierobežots, un parasti mūsu pārstāvniecības ir mazas, lielākoties tajās strādā tikai viens cilvēks. Skatoties uz ASV karti un lemjot par to, kurā vietā viens cilvēks var nodrošināt lielāko atdevi, Silīcija ieleja bija karsts punkts – tā ir ģeogrāfiski laba vieta, kā arī visas tehnoloģijas, inovācijas un riska kapitāls ir tur. Gan ASV mērogā, gan globāli katra kompānija, kas strādā tehnoloģiju jomā, ir pārstāvēta Silīcija ielejā. Loģiski, ka arī mums tur jābūt,» stāsta A. Vīrgs. Sākotnēji Enterprise Estonia fokuss bija palīdzēt jauniem Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumiem augt globāli. Tagad tā ne vien palīdz startup kompānijām, bet arī savieno universitātes abās okeāna pusēs un palīdz ASV kompānijām, kuras vēlas attīstīt biznesu caur Igauniju. 

Ir svarīgi tur būt 
Vaicāts par vajadzību pēc šādas iestādes, A. Vīrgs teic, ka tagad, pēc deviņiem gadiem, viņš var pārliecināti teikt, ka Igaunija ir labi zināma ar veiksmīgiem startup un šī pārstāvniecība kā tilts ar ASV tam noteikti ir palīdzējusi. «Mūsu atbalsts gan vairāk ir kā rokas paturēšanas pakalpojums ļoti agrīnas stadijas startup, palīdzību organizējot vizītes Silīcija ielejā un parādot, kā notiek starptautisks bizness. Lai gan valsts nevar daudz izdarīt, ir svarīgi tur būt,» viņš ir pārliecināts. Pārstāvniecības uzdevums ir iepazīstināt starptautisko biznesa sabiedrību ar saviem startup, rīkot pasākumus, jo ir jārada troksnis. «Tā tas notiek – tos, kuri rada lielāko troksni, pamana. Ja neesi tur un neesi redzams, tevi nedzird,» saka A. Vīrgs. Vaicāts, kā šādai pārstāvniecībai būt efektīvai un sadzirdētai, viņš teic, ka vispirms jābūt labiem biznesa piemēriem, ko parādīt. «Mums ir palīdzējis tas, ka rīkojam pasākumus kopā ar Ziemeļvalstīm un pozicionējam sevi kā Ziemeļeiropas, nevis Austrumeiropas valsti. Šāds pozicionējums palīdz, un Skype arī ir bijusi Ziemeļeiropas kompānija ar vienu zviedru, vienu dāni un četriem igauņiem,» viņš piebilst. 

Reizēm lēmums par šādu iestāžu uzturēšanu valstij ir sarežģīts. «Visi domā, ka startup izaugs un pametīs valsti, jo no valsts puses jautājums vienmēr ir – kur atrodas kompānija. Taču no uzņēmumu puses vienmēr ir jautājums par to, kur ir tirgus un nauda. Jā, ir kompānijas, kas no Igaunijas ir pārcēlušās uz Londonu vai Silīcija ieleju, kur tagad atrodas to galvenie biroji, taču tajā pašā laikā kodola attīstība un liela daļa komandas tik un tā ir Igaunijā. Kad kompānijas piesaista ārzemju riska kapitālu un izveido birojus citur, tik un tā liela daļa šīs naudas nonāk atpakaļ Igaunijā – gan ar darbaspēka nodokļiem, gan tērējot naudu šeit, gan veicot filantropiskas darbības. 

Dažreiz ir ļoti sekmīgi, ja tavā valstī ir Google vai Apple birojs, bet tajā pašā laikā veidot globālas vietējās izcelsmes kompānijas varbūt ir pat labāk,» spriež A. Vīrgs. Viņš piebilst, ka ir labi piemēri, kad Igaunijas kompānijas lielākos Somijas klientus ir atradušas nevis Igaunijā, bet Silīcija ielejā, jo, ja kompānija ir tur, to uztver nopietnāk. 

Atjaunos pārstāvniecību 
«Amerika ir svarīgs sadarbības partneris visām Baltijas valstīm, un šī brīža tirdzniecības apjoms ļauj cerēt, ka tam būtiski jāpieaug,» saka Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors. Pagājušajā nedēļā noslēdzās atlase, un septembra vidū būs zināms LIAA ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs ASV. Konkursā piedalās 18 pretendenti. Praktiskos darbus pārstāvniecības atvēršanai plānots sākt nekavējoties pēc konkursa rezultātu noskaidrošanas. Pārstāvniecību iecerēts atvērt vēl šoruden, bet tas atkarīgs no tā, cik ātri vadītājs varēs pārcelties. Pārstāvniecības mērķi sakrīt ar LIAA pamatuzdevumu – vilināt uz Latviju ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, kā arī palīdzēt Latvijas uzņēmumiem eksportēt uz Ameriku. Pilsētas izvēle bija sarežģīta, jo pārstāvniecībai būs jāapkalpo ne tikai IT nozare, bet arī citas Latvijas ekonomikai svarīgas jomas: kokrūpniecība, pārtikas, metālapstrādes, elektronikas, farmācijas, tranzīta un loģistikas uzņēmumi utt. Līdz ar to maz ticams, ka izvēle kritīs par labu Silīcija ielejai. Visticamāk, LIAA pārstāvniecība atradīsies Vašingtonā. «Mūsu uzņēmēju pārstāvja darbs ir atrasties biežos komandējumos. Amerikas ģeogrāfija ir plaša, piemēram, biotehnoloģiju centrs ir Bostona, metālapstrādei un mašīnbūvei tā joprojām ir Detroita, bet finanšu sfērā – Ņujorka. Viena ideālā pilsēta nav iespējama, bet gaisa savienojumi no Vašingtonas galvaspilsētas statusa dēļ ir labākie, turklāt kopdarbs ar vēstniecību dos iespēju sekmēt pārstāvniecības darbu,» saka A. Ozols. Latvijai jau iepriekš ir bijusi ārējā ekonomiskā pārstāvniecība ASV, kur tā strādāja no 2005. līdz 2009. gadam. Krīzes laikā, samazinoties budžetam un izvērtējot tās darbību, tā tika slēgta. «Tagad mēs atjaunojam tās darbu,» saka A. Ozols. Vaicāts, kāpēc tas tiek darīts tieši šobrīd, viņš norāda, ka, Latvijas ekonomikai lēnām atkopjoties, šādu pārstāvniecību var atļauties. 

Vairāk nekā pašu spēkiem 
«Esmu ticies ar dažiem startup no Latvijas un Lietuvas, arī Silīcija ielejā, daudzi brauc uz Lattitude59. Joprojām jūtams, ka Igaunija ir vairākus soļus priekšā un lielākoties tādēļ, ja skatās, ko ir radījuši un izdarījuši Skype un tagad arī TransfeWise. Mēs neredzam tik lielus vārdus no Latvijas un Lietuvas, kas ir lielākas valstis par Igauniju, un arī ne no Polijas. Tā ir daudzu lielu Eiropas valstu problēma – tās ir lielas, pašpietiekamas, un no viņu startup Silīcijā ir maz trokšņa,» spriež A. Vīrgs. SIA Nordigen Solutions valdes loceklis Rolands Mesters uzskata, ka arī Latvijas uzņēmējiem būtu noderīga valsts pārstāvniecība, it īpaši uz augstajām tehnoloģijām balstītiem uzņēmumiem, kādu te kļūst arvien vairāk. «Šāda pārstāvniecība var palīdzēt nodibināt tādus kontaktus, ko būtu grūti iegūt pašiem uzņēmējiem atsevišķi. Pārstāvot vairākus uzņēmumus vienlaikus, ir iespējams sadarboties ar ietekmīgākajiem riska kapitāla fondiem, piemēram, YCombinator, vai lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, Google vai Yodlee,» saka R. Mesters. Viņa uzņēmumam ir bijusi laba pieredze ar LIAA, bet ASV kontekstā būtu interesanti veidot ciešākas attiecības ar vietējām asociācijām un nozīmīgākajiem uzņēmumiem, lai iegūtu pieeju vēl unikālākām kontaktu datubāzēm. «Labi kontakti kopā ar LIAA atsauksmēm var būt ļoti jaudīga platforma veiksmīgai ASV tirgus apgūšanai,» uzskata R. Mesters. 

Autors: Anda Asere 
Dienas Bizness
ww.db.lv