Velotūrisma konference Kuldīgā – apņēmīgā noskaņā

Pirmā nacionālā velotūrismam veltītā konference notika 26. maijā Kuldīgā, kas lepojas ar lielisko tradīciju ik pavasari rīkot Latvijas lielāko nekomerciālu velofestivālu.

Līdz šim nebijušā mēroga konferenci “Velotūrisms kā ilgtspējīgas attīstības instruments Latvijā. Tendences. Problēmas. Risinājumi” rīkoja LIAA Tūrisma departaments ar atbalstu no Kuldīgas novada pašvaldības un Nīderlandes vēstniecības puses.

Vienīgais dokuments, kas regulē velotūrismu un velotransportu Latvijā, ir “Latvijas Valsts Velotransporta attīstības programma 1999. g. – 2015. g.”, kura darbības laiks ir beidzies, bet jaunu dokumentu nav.

Konferences rīkotāju mērķis bija fiksēt esošo situāciju, problēmas, iespējas un sākt veidot priekšnosacījumus jaunai mērķtiecīgai valsts mēroga vienotai velotūrisma attīstībai Latvijā.

LIAA Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava klātesošos iepazīstināja ar visai iespaidīgiem skaitļiem. Pēc Eiropas Ceļojumu komisijas datiem, nepilnu desmit gadu laikā aktīvo dabas tūristu - viņu vidū ir arī velotūristi - skaits Eiropā un ASV ir pieaudzis par 65 %. Aktīvā dabas tūrista vidējie ienākumi ir 46,8 tūkst. ASV dolāru gadā. Vienā ceļojumā vidēji tiek iztērēti līdz 1000 ASV dolāru.

Vēl pievilcīgāk aktīvie dabas tūristi izskatās salīdzinājumā ar ierastās atpūtas cienītājiem. Gandrīz 70 % savu tēriņu aktīvie dabas tūristi atstāj vietējo pakalpojumu sniedzējiem, turpretim klasiskie atpūtnieki teju 80 % - lidsabiedrībām un lielo viesnīcu ķēdēm.

Īsti pat nebija jācenšas sarīkojuma dalībniekus pārliecināt, ka arī mums aktīvie dabas tūristi Latvijā būtu ļoti gaidīti. No visiem viedokļiem, tostarp arī no tūrisma ilgtspējīgas attīstības skatpunkta, aktīvajiem dabas tūristiem un viņu vidū – velotūristiem ir jāvelta daudz lielākā uzmanība.

Inese Šīrava uzsver: "Latvijas reljefs velotūrismam ir ļoti piemērots, mums ir fantastiska daba, aktīvo atpūtu iespējams apvienot ar kultūras baudīšanu, tūrisma objektiem, gastronomiju u. tml. Traucē tas, ka joprojām neattīstīta infrastruktūra un norāžu sistēmas, pie kā tūristi Eiropā ir ļoti pieraduši. Pašvaldības šīs problēmas risina, īstenojot dažādus projektus, - veido veloceļus, velomaršrutus. Tiek attīstīta iniciatīva "Zaļie ceļi”, kas paredz bijušos dzelzceļus pārveidot par velomaršrutiem. Daudzviet veloceliņi nav jābūvē no jauna, bet jāpielāgo esošā infrastruktūra."
 

Diemžēl desmit gadu laikā velosatiksmes un velotūrisma jomā situācija nav kļuvusi labāka. Joprojām nav iespējams, piemēram, ar drošu sirdi aicināt ārvalstu velotūristus uz Latviju, jo ceļi ir bīstami un riteņbraucējiem nepiemēroti. Infrastruktūra joprojām ignorē velobraucēju eksistenci, un mēdz pat pasliktināties. Piemēram, uzlejot jaunu asfaltu, autosatiksme kļūst ātrāka un... vēl vairāk apdraud riteņbraucējus.

Konferences laikā tika minēti daudz faktoru, kas nelabvēlīgi ietekmē velotūrisma attīstību, jo velotūristiem ir savas īpašas vajadzības. Piemēram, gluži citas prasības ir riteņbraucēju naktsmītnei nekā tai, pie kādām ir pieraduši ierastās atpūtas tūristi.

Nozīmīgs jautājums ir maršruti un to kvalitāte. Cik bieži maršruti ir nepārdomāti, nav savienoti ar citiem maršrutiem, ved uz apskates objektiem, kur nav nekā ko apskatīt... Atklāts jautājums ir – riteņu labošanas iespējas, noma, velogidi, velotūristu uzskaite utt.

Vēl viens mīnuss – nav nedz kopīgas Latvijas velomaršrutu kartes, nedz visās trijās Baltijas valstīs saskaņotas velomaršrutu kartes, kaut gan tieši pēc kartēm ārvalstu velotūristi vaicā visbiežāk.  

Konferencē pārskatu par velotūrisma situāciju sniedza visas četras reģionālās tūrisma asociācijas. Nebija pārsteigums, ka velotūrisma avangardā Latvijā ir Kurzemes tūrisma asociācija ar Arti Gustovski  vadībā un Vidzemes tūrisma asociācija, kuru konferencē pārstāvēja projektu vadītājs Jānis Sijāts.

Zemgales tūrisma asociācijas vadītāja Liene Rulle atzina, ka šajā reģionā velotūrisms ir sācis attīstīties nesen, taču ir izstrādāts pētījums par velotūrisma attīstību Zemgalē un pamazām maršruti tiek veidoti, bet lielajās pilsētās tiek ierīkoti velo celiņi.  

Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” pārstāve Linda Biseniece – Mieriņa neslēpa, ka Latgalē velotūrisms tālu atpaliek no citos Latvijas reģionos paveiktā. Par velotūrismu nopietnāk tiek domāts tikai pēdējos divus gadus un pagaidām neizpratne par velotūrismam nepieciešamo ir ļoti liela. Tomēr Austrumlatvijai ir savas priekšrocības. Latgalē ir mazāka satiksmes intensitāte nekā citur Latvijā, un tas ir mazāk iepazīts reģions, kas var palielināt velotūristu interesi. Skaista daba, viesmīlība, un iespēja, veidojot piedāvājumu velotūristiem, mācīties no citu kļūdām un izmantot Eiropas Savienības labo praksi.

Labu darbu bija paveikuši Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvji - Oļegs un Anda Stoļarovi – izstrādājuši velotūristiem draudzīgu naktsmītņu kritērijus. Darbs nebijis viegls, taču nu šajā ziņā būs lielāka skaidrība. Konferences nobeigumā jau tika izsniegti pirmie draudzīgo naktsmītņu sertifikāti Kuldīgas naktsmītnēm.

Viesturs Silenieks no Latvijas Riteņbraucēju apvienības pavēstīja, ka tapšanas stadijā esot velosatiksmes attīstības valsts plāns.  Par velosatiksmes plānu atbildot Satiksmes ministrija, un tam esot jābūt apstiprinātam Ministru kabinetā līdz nākamā gada marta beigām.

Tūrisma konferences nobeigumā tūrisma pētniece Aija Van der Steina apkopoja sarīkojumā dzirdēto un klātesošos iepazīstināja ar rezolūcijas uzmetumu, kas tiks iesniegts Satiksmes ministrijā, lai veicinātu velosatiksmes un velotūrisma attīstību mūsu valstī.

Informāciju sagatavojusi

Inta Briede, vecākā eksperte
Tūrisma produktu attīstības nodaļa
Tūrisma departaments
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Tālrunis: +371 67039445
E-pasts: inta.briede@liaa.gov.lv(link sends e-mail)