Ar 11 klasteru starpniecību veicinās Latvijas ekonomikas izrāvienu

Šodien – 12. septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) tika parakstīti 11 līgumi ar dažādu tautsaimniecības nozaru klasteru vadītājiem, paredzot, ka turpmāko trīs gadu laikā šajos klasteros apvienojušies vairāk nekā 350 uzņēmumi, pētniecības institūcijas, augstskolas, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības kopīgiem spēkiem attīstīs jaunus produktus, apgūs eksporta tirgus un radīs pamatu savas nozares ieguldījuma Latvijas ekonomikā paaugstināšanai nākotnē.

Piedaloties svinīgajā līgumu parakstīšanā, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja: "Mūsdienās inovācijas rodas nevis atsevišķa vientuļnieka prātā, bet gan produktīvā un aktīvā sadarbībā starp dažādām jomām, nozarēm un uzņēmējiem. Inovācijas ir sadarbības, nevis norobežošanās rezultāts. Klasteru programma sekmē ļoti vajadzīgo sadarbību starp pētniekiem un uzņēmējiem, kas ar komercializētu inovāciju palīdzību cels mūsu uzņēmēju konkurētspēju un eksporta apjomus. Klasteru programma ir viens no "ķieģelīšiem", kas bruģē ceļu Latvijas ekonomikas izrāvienam."

Izveidoto klasteru mērķis ir stiprināt sadarbību starp dažāda profila vienas nozares uzņēmumiem un ar tiem saistītajām organizācijām. Klasteros kopumā apvienojušies vairāk nekā 350 uzņēmumi, augstskolas, zinātniskās pētniecības iestādes, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.

LIAA direktors Andris Ozols: "Uzņēmēju interese par Klasteru programmu liecina, ka pretēji priekšstatiem par latviešu savrupību mēs esam gatavi sadarboties un strādāt kopā, lai ar savu pieredzi dažādu tehnoloģiju un kvalitatīvu pakalpojumu jomā spētu konkurēt ārpus Latvijas." Ozols uzsver, ka tieši šīs atbalsta programmas ietvaros LIAA uzsākusi administratīvo šķēršļu mazināšanu uzņēmējiem: "Turpmāk no uzņēmējiem netiks prasīti dokumenti, kurus iespējams iegūt ar publisko reģistru (piemēram, Lursoft datu bāze) starpniecību, un mēs pāriesim uz elektronisku dokumentu apriti."

Klasteru izveides priekšnoteikums bija vismaz 20 uzņēmumu un vienas pētniecības institūcijas līdzdalība, tomēr realitātē dažādu partneru interese līdzdarboties kopīgu mērķu vārdā bijusi vēl lielāka. Kopējais Klasteru programmas finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas ietvaros līdz 2015. gadam ir 3,4 miljoni latu, vienam klasterim piešķirot ne vairāk kā 300 tūkstošus latu nozares dalībnieku sadarbības veicināšanai, eksporta tirgu apguvei, pētījumu veikšanai un jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei. Klasteru darbībā iesaistījušies aptuveni 350 partneri, tostarp vairāk nekā 290 uzņēmumi.

Līdz ar līgumu parakstīšanu tiek uzsākta atbalsta sniegšana turpmākajiem trim gadiem:

  • Siguldas reģiona Tūrisma biedrības projektam "Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera attīstība";
  • Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera projektam "IT KVAP Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera vēstniecības, akadēmija, platformas";
  • Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas projektam "Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas nozares klasteris";
  • Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas projektam "Pārtikas produktu kvalitātes klasteris";
  • Latvijas Koka būvniecības klastera projektam "Latvijas koka būvniecības eksporta un konkurētspējas attīstība";
  • Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas projektam "Metālapstrādes klastera attīstība";
  • Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas projektam "Latvijas Ilgtspējīga tūrisma klasteris";
  • Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas projektam "Farmācijas un saistīto nozaru klastera dalībnieku sadarbības veicināšana nozares produktivitātes paaugstināšanai un eksportspējas attīstīšanai, izmantojot kombinēto stratēģiskās plānošanas, kooperatīvās loģistikas un mārketinga un specializētās pētnieciski-tehnoloģiskās infrastruktūras metodi";
  • "Passive House Latvija" projektam "Industriālās energoefektivitātes klasteris";
  • Ventspils Augsto tehnoloģiju parka projektam "Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares klastera attīstība 2012-2015";
  • Latvijas Biotehnoloģijas asociācijas projektam "Tīro tehnoloģiju klasteris".

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas veidotais Metālapstrādes klasteris turpmāko trīs gadu laikā sadarbībā ar nacionāla un reģionāla mēroga uzņēmumiem un izglītības institūcijām plāno attīstīt jaunas tehnoloģijas un pilnveidot nozares sniegumu Latvijas eksporta "kartē". Metālapstrādes klastera vadītājs Vilnis Rantiņš norāda: "Mūsu mērķis ir attīstot sadarbību veicināt biznesu ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Jau tagad nozarē eksports sastāda 80%, taču uzskatu, ka vēl ir liels potenciāls attīstīties un klasteris var to tikai veicināt. Esam definējuši galvenos uzdevumus – sadarbības un eksporta veicināšanu, uzņēmēju un izglītības iestāžu saiknes nodrošināšanu, kā arī produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanu. Ar klasteru mehānisma starpniecību, esmu pārliecināts, šos mērķus spēsim sasniegt ātrāk."

Viņam piekrīt arī Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera (IT klasteris) izpilddirektore Lilita Sparāne, kura uzsver, ka IT klasteris ir viens no vecākajiem nozaru klasteriem Latvijā un darbojas jau kopš 2000. gada sākuma, tomēr valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts tam palīdzēs stiprināt sadarbības saites starp uzņēmumiem un pētniecības institūcijām, kā arī radīt sava veida "vēstniecību" jeb aģentu tīklu ārvalstīs, kas aktīvi veicinātu Latvijas IT speciālistu radīto produktu un pakalpojumu eksporta iespējas. L.Sparāne: "Jāatzīst, ka esam ļoti gandarīti, ka Ekonomikas ministrija ieklausījās starptautiskajā pieredzē, ko kopā ar LIAA "atvedām" no ārvalstīm, un jau pēdējos divus gadus ir atvēlējusi finansējumu klasteru atbalstam. Būtiski atzīmēt, ka, iesniedzot savu pieteikumu šai programmai, kopā ar IT nozares uzņēmējiem vienojāmies, ka arī paši nodrošināsim daudz lielāku līdzfinansējumu, nekā prasīts programmas nosacījumos, tādējādi parādot, ka nozare ir stabila un uz attīstību vērsta. Taču neapšaubāmi ir liels gandarījums, ka valsts ir iesaistījusies un atbalsta uzņēmēju savstarpējo sadarbību."

LIAA speciālisti norāda – tiek sagaidīts, ka starp Latvijas uzņēmumiem izveidosies tikpat intensīva un radoša sadarbība, kā tas ir citos pasaulē pazīstamos industriālajos klasteros. Tā rezultātā turpmākajos gados pieaugs attiecīgo klasteru uzņēmumu produktu un pakalpojumu atpazīstamība ārvalstu tirgos un to radītā pievienotā vērtība Latvijas ekonomikā.


LR Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, LIAA direktora Andra Ozola un klasteru vadītāju kopbilde