Vērtīga dāvana tūrisma nozarei - izstāde "Apceļo dzimto zemi! Latvijas tūrisma propaganda 1930. gados"

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sarūpētā izstāde būs apskatāma visu šo gadu līdz pat tā beigām.

Eiropā un Amerikā 1920. gadu izskaņā un 1930 .gadu sākumā sākās intensīva nacionālā tūrisma veidošanās. Arī Latvijā šajā laika posmā notiek ievērojams pavērsiens tūrisma attīstībā, īpašu valstisku nozīmi piešķirot tūrisma propagandai. Izstāde sniedz iespēju ieraudzīt un iepazīt autentiskus vēsturiskos dokumentus, fotogrāfijas, mākslas darbus un priekšmetus, kas paver ieskatu Latvijas valsts tūrisma politikas kampaņā, kas tika attīstīta 30. gados ar caurviju aicinājumu "Apceļo dzimto zemi!", vienlaicīgi stāstot par cilvēku lielo un kaislīgo aizrautību - ceļošanu, pasaules izzināšanu, kas jāsāk ar brīnišķīgās zemes - Latvijas iepazīšanu, tās dabas un vēsturiskā mantojuma vērtības, skaistuma, valdzinājuma un daudzveidības apjausmu.

1920. un 1930. gados Latvijas iedzīvotāju vēlme ceļot arvien pieauga. Tika dibinātas ar tūrisma nozari saistītas organizācijas - Latvijas tūristu biedrība, Latvijas centrālā tūristu biedrība, Rīgas starptautiskā ekskursiju biedrība, biedrība “Dzimtenes ceļinieki", Latvijas tūristu klubs un citas. 1929. gadā Latvija tika uzņemta Starptautiskajā oficiālo tūrisma propagandas orgānu ūnijas sastāvā. Tika organizētas ekskursijas, apmācīti gidi, tika izdots pirmais nozares žurnāls “Tūrists", tika laisti klajā daudzveidīgi propagandas materiāli - plakāti, ceļveži, kartes, pastkartītes, markas, suvenīri un publikācijas, kā arī plāni un brošūras angļu un vācu valodā.

Aktīvi, mērķtiecīgi un radoši tika propagandēta Latvija kā tūrisma zeme gan valstī, gan aiz tās robežām. Nozīmīgas aktivitātes iniciēja 1931. gadā Iekšlietu ministrijas paspārnē dibinātais Tūrisma birojs, izdodot grāmatu sēriju “Tūrista bibliotēka", organizējot gidu kursus, sākot veidot tūrisma nozares likumdošanu, savukārt, 1935. un 1936. gadā Rīgā tika organizētas izstādes “Apceļo dzimto zemi!", kuras izraisīja iespaidīgi lielu interesi.

To, ka dzimtās zemes apceļošana ir efektīga patriotiskās audzināšanas metode, saprata Latvijas valsts vadītāji. Tūrisms un tūrisma propaganda kļuva par svarīgu tēvzemes mīlestības stiprināšanas, tautas vienošanas un nacionālās audzināšanas līdzekli. Latvijas iekšējā tūrisma propaganda 1930. gados bija ne tikai aicinājums doties izpriecu un atpūtas braucienos pa Latviju vai izrauties nedēļas nogalēs no pilsētām uz laukiem, bet arī mudinājums būt aktīviem un zinošiem Latvijas apceļotājiem. Uzsaukums "Apceļo dzimto zemi!" no tūristiem prasīja vērot, pazīt un saprast Latvijas dabu, tās vēsturi, kultūru.

No mūsdienu viedokļa raugoties, tūrisma propaganda 1930. gados var šķist pārspīlēti audzinoša, tomēr tā aicināja un mācīja ļoti būtiskas lietas - pazīt savu dzimto zemi un lepoties ar to, cienīt un pieminēt tos, kas cīnījušies par Latvijas neatkarību, tos, kas kopuši tās kultūru.

Viens no Latvijas tūrisma kustības pamatlicējiem, Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļas vadītājs Kārlis Vanags mudināja: “Meklējiet savos ceļojumos skaisto Latviju, strādājošo un radošo Latviju, latvju sētu, latvju darbu, latvju sirdi, tikumu un tautu!"

Izstāde stāsta par to, kā tika organizēts tūrisma propagandas darbs, kādi propagandas paņēmieni tika izmantoti, kas tika darīts tūrisma jomas attīstībai Latvijā un kādi bija populārākie tūrisma objekti.

Ikviens izstādes apmeklētājs ir aicināts stāstīt par savu jaunatklāto vai jau sen iemīļotu Latvijas tūrisma objektu, ierakstot to īpašā grāmatā.

Izstādes kuratore ir RVKM krājuma darba speciāliste, vēsturniece Agita Ančupāne.

Izstādes ekspozīcijā izmantoti materiāli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Cēsu vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Dabas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Sporta muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, kā arī no Agra Šmita, Lailas Ančupānes, Sanda Kalniņa un Tāļa Vigo Pumpuriņa privātkolekcijām.

Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Papildu informācija: Ingrīda Lukašēviča, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 67356680;  lukasevica@rigamuz.lv