Pavasaris 2014

Zviedrijas un Latvijas uzņēmēji tiekas biznesa forumā Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas vizītes laikā Rīgā

Zviedrijas Karalistes karaļa Kārļa XVI Gustava vizītes Latvijā laikā š.g. 26. martā notika biznesa forums "Ilgtermiņa sadarbība ilgtspējīgai izaugsmei", kura mēķs bija sniegt ieskatu Zviedrijas un Latvijas divpusējo ekonomisko attiecību dinamikā un pārrunāt potenciālās sadarbības jomas dažādos tautsaimniecības sektoros.

Biznesa forumu atklāja satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Zviedrijas Karalistes ārlietu ministrs Karls Bilds, pēc ievadvārdiem sekoja paneļdiskusijas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Satiksmes ministrijas un vadošo Latvijas un Zviedrijas uzņēmumu pārstāvju dalību. Forumu noslēdza Zviedrijas Uzņēmējdarbības, enerģētikas un komunikāciju ministrijas valsts sekretāres Maritas Ljungas uzstāšanās, pēc tās Latvijas un Zviedrijas uzņēmējiem tika sniegta iespēja dibināt jaunus kontaktus neformālās sarunās.

Latvijas - Zviedrijas biznesa foruma paneļdiskusijas

Jaunas ārvalstu tiešās investīcijas

Ar LIAA atbalstu jau sešas ārvalstu kompānijas 2014. gada pirmajos mēnešos ir pieņēmušas pozitīvu lēmumu īstenot plānotos investīciju projektus par kopējo apjomu vairāk nekā 84 miljoniem eiro, radot vairāk nekā 430 jaunas darba vietas, projektiem pilnībā īstenojoties. Minētie investīciju projekti ietver gan esošās darbības paplašināšanu (divi uzņēmumi), gan pilnīgi jaunu investīciju realizāciju (četri projekti) tādos sektoros, kā elektronika, loģistika, viesnīcas u.c.

Vislielāko interesi potenciālie ārvalstu investori izrādījuši par investīciju iespējām metālapstrādes un mašīnbūves sektorā un, kopā ar projektiem elektronikas sektorā, tie sastāda ceturto daļu no visiem investīciju projektiem. Nākamais populārākais sektors ir globālo biznesa pakalpojumu centri, tālāk seko dzīvības zinātnes un kokapstrāde. Visvairāk potenciālo investīciju projektu pieprasījumi, ar ko LIAA strādā, saņemti no valstīm, kurās atrodas LIAA pārstāvniecības, līderpozīcijas pašreiz ieņem Zviedrija un Krievija. 2014. gada pirmajos trīs mēnešos noticis darbs pie 98 investīciju projektiem.

Noslēdzies LIAA un Latvijas Pašvaldību savienības diskusiju cikls

 2013. gada 27. novembrī tika uzsākts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un LIAA diskusiju cikls "Pašvaldības loma uzņēmējdarbības attīstībā un investīciju piesaistes veicināšanā".

Pirmā diskusija tika veltīta investīciju nozīmei reģionālās attīstības veicināšanā un pašvaldību lomai investīciju piesaistē. Nākamajā diskusijā, kas notika 30. janvārī, LIAA investīciju projektu speciālisti sniedza prezentācijas par piedāvājumu gatavošanu investoriem un ieteikumus investoru uzrunāšanai, stāstot par darbu ar investīciju piedāvājumiem un projektiem un atbildot uz pašvaldību jautājumiem par veiksmīgu investīciju piedāvājumu gatavošanu. Noslēdzošajā cikla diskusijā 21. februārī uzstājās LIAA direktors Andris Ozols, ar kuru diskusijas formā pašvaldību vadītāji un pārstāvji apsprieda investīciju piesaistes šķēršļus, LIAA sniegto atbalstu uzņēmējiem, kā arī ES fondu finansējuma pieejamību, piedaloties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvim.

LIAA turpina sadarbību ar pašvaldībām gan POLARIS procesa sadarbība līgumu ietvaros, gan individuāli ar pašvaldībām, kas izrāda šādu iniciatīvu, kā arī ar LPS, atbalstot pašvaldībām nozīmīgu un investīciju piesaisti veicinošu politisku iniciatīvu virzību.

Ar diskusiju video un to materiāliem iespējams iepazīties šeit.

LIAA paraksta līgumus par sadarbību investīciju piesaistē ar Mārupes un Gulbenes novadu pašvaldībām

Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību un veicinātu ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, š.g. 25. martā LIAA parakstīja līgumu par sadarbību investīciju piesaistē ar Mārupes novada pašvaldību un 11. aprīlī – ar Gulbenes novada pašvaldību.

Līgumus ar LIAA par sadarbību investīciju piesaistē ārvalstu tiešo investīciju piesaistes metodikas "POLARIS process" ietvaros nu jau kopumā parakstījušas divdesmit pašvaldības. Izstrādātā metodika paredz ciešāku sadarbību starp valsts, pašvaldības, privātā un akadēmiskā sektora dalībniekiem ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, piesaistot investīcijas.

Šādi līgumi tiek slēgti ar Latvijas pašvaldībām, kas ir ieinteresētas investīciju piesaistē savā pašvaldībā un gatavas ievērot līguma nosacījumus. Līgums paredz regulāru savstarpēju informācijas apmaiņu un atbalstu investīciju projektu piesaistīšanā un realizēšanā, kā arī paplašina pašvaldības sadarbību ar esošajiem un potenciālajiem investīciju projektu īstenotājiem. LIAA savas kompetences ietvaros informēs pašvaldību par atbalsta programmām un attīstības iespējām, kā arī veicinās pašvaldības kā pievilcīgas investīciju teritorijas atpazīstamību, sniegs atbalstu investīciju projektu īstenošanas šķēršļu novēršanā.

Līgumus par sadarbību investīciju piesaistē LIAA jau ir noslēgušas ar Valmieras, Jūrmalas, Jēkabpils, Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Aizkraukles pilsētu pašvaldībām, Ventspils pilsēta un Ventspils Brīvostas pārvalde, Rēzeknes pilsēta un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Cēsu, Siguldas, Madonas, Kuldīgas, Talsu, Tukuma, Saldus, Bauskas un Dobeles novadu pašvaldības.

Latvijas produktu stendi universālveikalos Osakā un Tokijā

LIAA pārstāvniecība Japānā sadarbībā ar galeriju - veikalu "Athalie" organizēja divus Latvijas preču prezentācijas pasākumus Japānas vadošajos universālveikalos "Hankyu Umeda" Osakā (no 26. līdz 31. martam) un "Tokyu Shibuya Honten" Tokijā (no 1. līdz 9. aprīlim).

Osakas universālveikalā "Hankyu Umeda" Latvijas preču stends tika prezentēts ikgadējā pasākuma "Creative Accessory Fair" ietvaros, kurā arī piedalījās Japānas modes un interjera aksesuāru vadošie dizaineri. Osakā tika prezentēti seši zīmoli no Latvijas – Munio Candela, 3 Wind Knots, HUGU, Nice Place, Mājas Deko un Aristocrat Kids - kuru dalību nodrošināja vietējie aģenti un "Athalie Co. Ltd." Pasākuma ietvaros 29. martā LIAA pārstāvniecības Japānā vadītāja Alīna Aščepkova sniedza prezentāciju par Latviju un Latvijas dizainu, kuru apmeklēja vairāk nekā 70 klausītāji.

Pasākumā Tokijas universālveikalā "Tokyu Shibuya Honten" tika prezentēti trīs zīmoli: Maffam Freeform, Ars Tela un Aristocrat Kids.

Abu pasākumu norises laikā Latvijas preču stendu ik dienu apmeklēja vidēji 50-60 interesenti. Arī turpmāk LIAA pārstāvniecība Japānā sadarbībā ar japāņu partneriem plāno organizēt šāda formāta pasākumus Japānas universālveikalos un dizaina veikalos.

Biznesa un investīciju seminārs Japānā

10. aprīlī LIAA pārstāvniecība Japānā un Latvijas vēstniecība Japānā sadarbībā ar Japānas privāto uzņēmumu asociāciju "Japan Business Model Association" rīkoja Latvijas biznesa un investīciju semināru asociācijas biedriem.

Semināra laikā Latvijas vēstnieks Japānā Normans Penke uzstājās ar prezentāciju par ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, savukārt LIAA pārstāvniecības Japānā vadītāja Alīna Aščepkova sniedza prezentāciju par biznesa un investīciju iespējām transporta un loģistikas, kā arī IKT un farmācijas jomās.

Semināra apmeklētāju vidū bija tādu vadošo uzņēmumu kā "Takeda Pharmaceuticals.Co. Ltd.", "JCB International", "Furukawa Electric Co. Ltd." pārstāvji un Japānas prestižākās privātas universitātes "Waseda University" profesori.

Pēc prezentācijām sekoja diskusija, kuras laikā dalībnieki uzsvēra, ka šī bija unikāla iespēja iepazīt valsti, kā arī biznesa un investīciju priekšrocības Latvijā, un vairāki pārstāvji izrādīja interesi tuvākajā laikā apmeklēt Latviju.

"Japan Business Model Association” piedalās vairāk nekā 100 privātuzņēmumu un akadēmisko institūciju pārstāvji un Japānas politiķi ar mērķi veicināt informācijas apmaiņu un dalīties pieredzē par jauniem un veiksmīgiem biznesa modeļiem Japānā un ārvalstīs, kā arī lai iepazītu biznesa un investīciju iespējas ārvalstīs.

Nozīmīgākajās nozaru izstādēs prezentēti Latvijā radītie produkti

Bērnu apģērbu ražotāji modes izstādē „Collection Premiere Moscow” Maskavā

Uz Krieviju, kas ir viena no Latvijas svarīgākajiem tirdzniecības partneriem tekstila nozarē, februārī devās Latvijas ražotāji, lai piedalītos vienā no nozīmīgākajām nozares izstādēm - "CPM". Tā notiek divas reizes gadā, un izstādes laikā iepircēji izvēlas un iepērk jaunās kolekcijas. Izstāde ir svarīgākais un prestižākais notikums modes jomā ne tikai Krievijā, bet arī NVS reģionā.

Kamēr atsevišķi uzņēmumi no 25. līdz 28. februārim notiekošajā izstādē piedalījās ar individuālajiem stendiem, desmit bērnu apģērbu ražotāji piedalījās nacionālajā stendā, kas atradās bērnu apģērbu un aksesuāru hallē "CPM Kids". Līdzās tādām tekstila un dizaina lielvalstīm kā Spānija, Itālija, Francija un Nīderlande Latvijas ražotāju apģērbi izcēlās ar ieturēto stilu, kvalitatīvi izstrādātajām detaļām, kā arī augstvērtīgu un labi pārdomātu dizainu, vēlreiz apliecinot savu augsto reputāciju Krievijā un NVS reģionā.

Paralēli izstādei notika neformāls pasākums "Fashion Night", kurā bija iespējams sastapt vadošos nozares ekspertus, iepircējus un ražotājus.

Plānots, ka izstādes dalībnieku eksporta apjoms uz Krieviju pēc izstādes varētu būt vidēji 10 000 – 60 000 eiro.

Lielākā un nozīmīgākā būvniecības izstāde Lielbritānijā "Ecobuild"

Jau trešo gadu pēc kārtas LIAA organizēja nacionālo stendu izstādē "Ecobuild" (no 4. līdz 6. martam), kas orientēta uz industrijas profesionāļiem: arhitektiem, dizaineriem, dažāda veida inženieriem, būvniekiem, dažādu projektu attīstītājiem, investoriem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem.

Izstādē piedalījās vairāk nekā 1400 dalībnieku un 45000 apmeklētāju no vairāk nekā 120 valstīm. Izstādē piedalījās 8 dalībnieki no Latvijas, kuriem izveidojās 4-8 kontakti ar potenciālo darījumu pazīmēm.

Izstādes laikā notika arī kontaktbirža, kuras ietvaros uzņēmumiem organizētas individuālas tikšanās.

Nozīmīgākais digitālās industrijas starptautiska mēroga pasākums - izstāde "CeBIT" Hannoverē, Vācijā

Šajā gadā izstāde "CeBIT" notika tikai darba dienās (no 10. līdz 14. martam), tādējādi vairāk ļaujot koncentrēties uz B2B risinājumiem. Lai iepazītu nozares aktualitātes un iegūtu jaunus un perspektīvus biznesa kontaktus, uzņēmēji varēja piedalīties dažādu nozaru konferencēs un semināros.

Izstādes dalībnieku skaits pārsniedza četrus ar pusi tūkstošus, pārstāvot 73 valstis. Izstādi apmeklēja 320 000 apmeklētāju no vairāk nekā 110 valstīm. Izstādē piedalījās 8 dalībnieki no Latvijas, izstāds laikā izveidojās 118 biznesa kontakti ar potenciālo darījumu pazīmēm.

Latvijas uzņēmumi ļoti augstu novērtējuši iespēju piedalīties LIAA organizētajā nacionālajā stendā, kur lielākajai daļai uzņēmumu dalība nebūtu iespējama lielo izmaksu dēļ. Dalība izstādē uzņēmējiem ļāvusi satikt potenciālos klientus, konkurentus un partnerus no visas pasaules vienuviet, iepazīt tirgus aktualitātes, izvērtēt riskus un sava produkta konkurētspēju globālajā tirgū.

Dalība tirdzniecības misijā uzņēmējiem ļauj novērtēt savu produktu konkurētspēju globālajā tirgū

Tekstila nozares uzņēmumi - uz Tallinu pēc partneriem

Š.g. janvārī Latvijas uzņēmumi piedalījās tirdzniecības misijā uz Igauniju ar noteiktu mērķi – atrast ziemeļu kaimiņvalstī jaunus partnerus un prezentēt Latvijas dizaineru kolekcijas žurnālistiem.

Lai iepazītos ar atbilstošā segmenta piedāvājumu un cenu līmeni, tirdzniecības misijas dalībnieki - četri uzņēmumi no Latvijas – apmeklēja gan vietējo uzņēmumu veikalus, gan tirdzniecības centrus "Lastemaailm", "Kaubamaja", "Stockmann'.

Vizītes laikā uzņēmumi prezentēja savas šī gada pavasara/vasaras, kā arī rudens/ziemas kolekcijas. Prezentāciju apmeklēja viens no nozīmīgākajiem iepircējiem "Selver", žurnālu "Jana" un "Naised" pārstāves, kā arī dažādu internetveikalu un mazumtirdzniecības veikalu pārstāvji.

Misijas laikā notikušas pieredzes apmaiņas tikšanās ar bērnu virsdrēbju ražotāja "Huppa OU" direktoru Gert Oras, zīmola vadītāju Katrin Kornak un piegādes ķēdes vadītāju. Minētais uzņēmums ieņem ceturto vietu Krievijā pēc bērnu āra apģērbu pārdošanas apjoma. Pārrunājot jautājumu par iekļūšanu lielajās piegādes ķēdēs "Stockmann" un 'Kaubamaja", secināts, ka liela nozīme ir personīgajiem kontaktiem.

Misijas ietvaros notikušas individuālās tikšanās ar uzņēmumiem "Fliis trade", "Lapsevankrit", "Lastemaailm" un "Mon amie" un diskusija ar Igaunijas Dizaina centra pārstāvi Maris Takk.

Vizītē gūta pieredze apliecinājusi, ka kaimiņvalsts tirgus ir Latvijas ražotājiem ļoti pievilcīgs gan augstākas pirktspējas, gan izkoptās gaumes dēļ. Igauņu patērētāji labprāt iegādājas vietēji ražotās preces, taču bērnu apģērbu segmentā piedāvājums no Igaunijas ražotājiem ir ļoti ierobežots. Āra apģērbu segmentā tirgū dominē divi ražotāji – "Huppa" un "Lenne", savukārt iztrūkstošs ir kvalitatīvs igauņu ražotāju piedāvājums dizaina segmentā.

Mūzikas industrijas pārstāvju vizīte Groningenā, Nīderlandē konferences „Eurosonic Noorderslag 2014” laikā

"Eurosonic Noorderslag 2014" ir ikgadēja starptautiskā mūzikas industrijas konference, kas notiek Groningenā, Nīderlandē, un tas ir viens no svarīgākajiem Eiropas mūzikas industrijas pasākumiem.

Konferences pamatuzstādījums ir veicināt Eiropas grupu rotāciju Eiropas festivālos un, lai sasniegtu šo mērķi, ir izveidota īpaša Eiropas talantu apmaiņas programma "ETEP",  kurā piedalās visas grupas, kas uzstājas festivālā, kā arī organizēti 78 festivāli un 31 Eiropas Raidorganizāciju apvienības "EBU" radio stacija.  Īpaši Centrālajai un Austrumeiropai ir izveidota "CEETEP" programma, kas paredz šī reģiona grupu rotāciju reģiona festivālos.

Festivāla "Eurosonic Noorderslag 2014" ietvaros tika organizēts Latvijas mūzikas industrijas pieņemšanas pasākums "Meet Music Latvia" un notikušas tikšanās ar Evelyn Sieber (festivāla "Reeperbahn" organizatore), Kevin Moore (festivāla "The Great Escape" organizators), Helen Sildan ("Tallinn Music Week" organizatore), Almudena Heredero ("Prima Vera Sound City" organizatore), Tommy Nick ("Berlin Music Week" organizators), Glenn Dickie ("Music export Australia").

Latvijas mūzikas industrijas pārstāvji atzina, ka, lai popularizētu un nestu Latvijas vārdu pasaulē, nākotnē labprāt piedalītos arī citos, ar festivālu nesaistītos, mūzikas pasākumos.

Mēbeļu ražotāji Ķelnē tiekas ar sadarbības partneriem un apmeklē izstādi

Laikā, kad notika viena no Eiropā vadošajām mēbeļu izstādēm "imm cologne 2014", LIAA organizēja Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misiju uz Ķelni, Vāciju (no 13. līdz 16. janvārim). Tās laikā uzņēmēji tikās ar potenciālajiem un esošajiem sadarbības partneriem un apmeklēja izstādi.

Nākamajā gadā LIAA plāno organizēt pirmo Latvijas nacionālo stendu šajā izstādē, un vēlēšanos tajā piedalīties izteikuši visi pieci tirdzniecības misijas dalībnieki - Latvijas mēbeļu ražotāji.

Medicīnas pakalpojumu sniedzēju vizīte Maskavā

Tirdzniecības misijā uz Maskavu, kas notika no š.g. 28. februāra līdz 2. martam, piedalījās septiņi medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēji no Latvijas. Tās laikā misijas dalībnieki apmeklēja Latvijas vēstniecības Krievijā organizēto semināru par medicīnas tūrismu, kura ietvaros Latvijas uzņēmēji iepazina aktualitātes medicīnas tūrisma jomā Krievijā, prezentēja savus pakalpojumus un individuāli tikās ar potenciālajiem klientiem.

Semināru apmeklēja galvenokārt tūrisma jomas uzņēmumi, kas strādā ar medicīnas tūrismu, un nozares preses pārstāvji.

Vizītei noslēdzoties, uzņēmēji apmeklēja starptautisko izstādi "Лечение за рубежом", kurā ar savu stendu piedalījās Jūrmalas pilsētas dome un Latvijas Veselības tūrisma klasteris un tā pārstāvji.

Interjera priekšmetu un mājsaimniecības preču ražotāji izpēta Zviedrijas tirgu

Lai iepazītu Zviedrijas mājsaimniecības un dizaina preču piedāvājumu, cenu kategorijas un konkurentus, janvārī LIAA organizēja interjera priekšmetu un mājsaimniecības preču ražotāju tirdzniecības misiju uz Stokholmu izstādes "Formex" laikā.

Stokholmā ir daudz konceptveikalu/ boutique tipa veikalu, kas ir piemēroti Latvijas dizaina priekšmetu ražotāju profilam. Veikala "DesignTorget" apmeklējums ļāva uzņēmumiem saprast, ieraudzīt un novērtēt sava produkta vietu mazo formu dizaina produktu piedāvājumā. Atsevišķu uzņēmumu produktu paraugi atstāti "DesignTorget" iepirkumu menedžerim izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par sadarbības uzsākšanu.

Vizītes laikā notikušas interesantas tikšanās, tostarp ar "Axstores" produktu iepirkumu menedžeri Magnus Lofmark, lai pārrunātu iespējas iekļaut Latvijas ražotāju produkciju "Ahlens" veikalu tīklā. Šobrīd "Ahlens" sadarbojas ar desmit piegādātājiem no Latvijas, kas piedāvā dažādus mājsaimniecības produktus. Zviedrijā apmeklēti arī potenciālie sadarbības partneri šovrūmos un veikalos. Dizaina salonā "Trendgruppen" notikusi tikšanās ar salona vadītāju Stefan Nilsson, tās laikā pārrunāta Latvijas ražotāju produktu atbilstība šī salona ekspozīcijai, kā arī iespējamā Nilsson kunga vizīte Rīgā.

Tā kā Zviedrijā šobrīd ir ļoti populāra interneta tirdzniecība, kur iepērkas ne tikai jaunākā paaudzes, bet visu vecumu grupu pārstāvji, misijas laikā Latvijas vēstniecības telpās organizētas tikšanās ar diviem interneta vietņu veikalu pārstāvjiem. Viens no tiem drīzumā plāno apmeklēt Latviju, lai tiktos ar potenciālajiem piegādātājiem un pārrunātu sadarbības nosacījumus.

Latvijas mūzikas industrijas pārstāvju tirdzniecības misija "Tallinn Music Week 2014" laikā

"Tallinn Music Week" ir ikgadēja mūzikas industrijas konference un viens no lielākajiem profesionālajiem mūzikas festivāliem Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Pasākums, kas notika no 27. no 29. martam, šogad norisinājās jau sesto reizi.

"Tallinn Music Week" kalpo gan kā efektīva tikšanās platforma nozares profesionāļiem, gan arī kā vieta, kur katrs mūziķis var nokļūt starptautisku mūzikas ekspertu redzeslokā. Pasākuma ietvaros uz vairākām skatuvēm uzstājās trīspadsmit mūzikas grupas/apvienības no Latvijas. Festivāla "Kino Sporus" ietvaros bija īpaša festivāla "Positivus" un "I Love You Records" skatuve un īsi pirms tā konferences delegātiem Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports sadarbībā ar "Live Riga" un uzņēmumu "Latvijas balzams" organizēja Latvijas pieņemšanu.

Inovatīvo IT uzņēmēju vizīte Silīcija ielejā ASV

Ar mērķi iepazīstināt IT tehnoloģiju investorus un vadošos ekspertus ar savu uzņēmumu potenciālu un apzināt iespējamās attīstības iespējas ASV tirgū, seši Latvijas tehnoloģiju nozares jaunuzņēmumi laiku no š.g. 28. janvāra līdz 7. februārim pavadīja ASV. Līdz šim minētā vizīte ir plašākā latviešu uzņēmēju delegācijas vizīte Silīcija ielejā.

Tās laikā Latvijas uzņēmēji piedalījās "US Market Access Center" intensīvajās apmācībās par Silīcija ielejas uzņēmējdarbības vidi un biznesa partnerattiecību veidošanas priekšnosacījumiem. Vizītes laikā uzņēmēji apmeklēja vienu no pasaulē zināmākajiem jurisprudences uzņēmumiem "Wilmer Hale", kur latviešu uzņēmējiem speciāli organizētā sesijā tika sniegta informācija par biznesa uzsākšanas un attīstības juridiskajiem priekšnosacījumiem ASV.

Savus izstrādātos produktus uzņēmēji prezentēja riska investīciju fondiem "Plug and Play Ventures", "Lumia Capital', "Speed Invest' un "Galaxy Ventures". Tāpat vizītes laikā notikušas tikšanās ar citiem Eiropas izcelsmes pieredzējušiem Silīcija ielejas uzņēmējiem, kuri dalījās pieredzē ar saviem pirmajiem centieniem sevis pierādīšanā Silīcija ielejā līdz vairāku miljonu investīciju iegūšanai.

Apmeklējot biznesa inkubatorus un akseleratorus - "Plug&Play Tech Center" un "Blackbox", uzņēmēji tika iepazīstināti ar šo atbalsta organizāciju piedāvātajām iespējām. Tāpat apmeklēta viena no Silīcija ielejas nozīmīgākajām start-up biznesa konferencēm – "Startup Grind" un citi pasākumi, tai skaitā Eiropas uzņēmējiem veltītā seminārā vienā no pasaules labākajām augstskolām – Stenfordas Universitātē, tāpat apmeklēts arī "Google" birojs.

Tirdzniecības misija noslēdzās ar īpaši Latvijas delegācijai organizētu investoru paneli un pieņemšanu Palo Alto pilsētā "Latvian Startups Pitching in Silicon Valley", kur Latvijas uzņēmējiem bija iespēja prezentēt savas idejas plašākai auditorijai un investoriem, kuri katru prezentētāju novērtēja ar atzīmi. Kopvērtējumā par perspektīvākajiem projektiem tika atzīti "Branchtrack" un "Amber Games', balvā iegūstot bezmaksas iespēju iegūt mentora - atzīta nozares eksperta - pakalpojumus, kā arī iespēju izmantot darbavietu vienā no Sanfrancisko atvērtā tipa ofisiem.

Ingas Pudānes, PRIME AVG pārstāves komentārs par braucienu: "Ieguvums mums, kā jaunam start-up uzņēmumam IT jomā, Silīcija ielejā bija ļoti veiksmīgs. Nodibinājām kontaktus ar turpmākiem sadarbības partneriem, kā arī ieguvām jaunu skatījumu uz savu produktu un turpmāko tā attīstību ASV. Noteikti ieteiktu uzņēmējiem IT jomā izmantot šo iespēju, lai novērtētu sava produkta piemērotību un dzīvotspēju starptautiskajam tirgum."

Latvijas vēstnieces Krievijas Federācijā Astras Kurmes vizīte Pleskavā kopā ar Latvijas uzņēmēju delegāciju

Vizītes ietvaros Latvijas uzņēmēji piedalījās Apvienotā Reģionālā Tehniskā sekretariāta sadarbībai ar Eiropas Savienību – ARTES (Eiropas Mājas) atklāšanā Ostrovā. Tā mērķis ir veicināt sadarbību starp Latvijas un Krievijas Ziemeļrietumu apgabala pašvaldībām, to organizācijām, nevalstiskām organizācijām, komercstruktūrām un iedzīvotājiem, lai īstenotu kopīgus projektus un attīstītu ekonomisko sadarbību.

LIAA sadarbībā ar Pleskavas apgabala Tirdzniecības un rūpniecības palātu organizēja Krievijas – Latvijas biznesa forumu, kurā tika sniegtas prezentācijas ekonomisko sadarbību, tā noslēgumā notika uzņēmēju kontaktbirža. Vizītes laikā notikušas uzņēmēju tikšanās ar LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Krievijas Federācijā Astru Kurmi un Mogļinas brīvās ekonomiskās zonas administrācijas pārstāvjiem. Atsevišķi delegācijas pārstāvji tikās ar Pleskavas pilsētas mēru I.Cecerski.

Biznesa iespējas Mongolijā

27. janvārī LIAA organizēja apaļā galda diskusiju "Biznesa iespējas Mongolijā", kuru atklāja Mongolijas Ārlietu ministrs Luvsanvandans Bolds, kas uzturējās Latvijā divu dienu vizītē. Diskusijā piedalījās dažādas tautsaimniecības nozares pārstāvoši uzņēmēji. Viņi atzina, ka Mongolijas ekonomiskā izaugsmē un pēdējos gados veiktās reformas ir padarījusi Mongoliju par uzņēmējiem interesantu un iespējām bagātu valsti. Vairāki seminārā pārstāvēto uzņēmumu pārstāvji piedalīsies arī Valsts prezidenta ieplānotāja vizītē uz Mongoliju š.g. jūnijā.

  • Mongolija ir viena no lielākajām Āzijas valstīm un pēdējā laikā viena no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē.
  • 2011. gadā Mongolijas iekšzemes kopprodukts pieauga par 17,5 %, bet 2012. gadā – 12,3 %.
  • Ekonomiskā izaugsme lielā mērā ir balstīta uz kalnrūpniecības nozares attīstību un minerālo resursu ieguves apjomu palielināšanos.
  • Mongolijas eksportā dominē minerālie produkti (metāli, ogles, nafta), dzīvnieku izcelsmes produkti, kašmirs, vilna, ādas.
  • Mongolija importē iekārtas un aprīkojumu, degvielu, automašīnas, rūpniecības patēriņa preces, pārtikas produktus, ķimikālijas, ziepes un mazgāšanas līdzekļus, celtniecības materiālus, cigaretes un tabaku.

Par eksportu uz Afganistānu

2014. gada 19. martā LIAA sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja apaļā galda diskusiju   "Ekonomiskās sadarbības iespējas ar Afganistānu", kuras mērķis- iepazīstināt Latvijas eksportētājus ar Afganistānas biznesa vidi un iespējām. Diskusijā par biznesa iespējām piedalījās gan Latvijas, gan Afganistānas uzņēmēji. Ņemot vērā objektīvus iemeslus pēdējās desmitgadēs, ārējā tirdzniecība ar Afganistānu nav bijusi īpaši aktīva. 2013. gadā Latvijas preču eksports uz Afganistānu bija 14,8 miljoni eiro, bet imports no Afganistānas – 4,8 miljoni eiro, pieaugot divpadsmit reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopš 2009. gada Latvija sniedz būtisku ieguldījumu Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā, nodrošinot nemilitāro kravu tranzītu uz un no Afganistānas, būtisku lomu Latvijas eksportā ieņem preču eksports un pakalpojumu eksports (transporta pakalpojumi) ISAF (Starptautiskie Drošības atbalsta spēki Afganistānā). Tieši šī saikne nodrošina ārējās tirdzniecības statistikā vislielāko artavu.

Šī iesaiste ir svarīga arī no tautsaimniecības viedokļa, jo šobrīd Latvija ir sevi iezīmējusi kā aktuālu kravu tranzīta punktu Eiropā. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju kopš 2009. gada uz un no Afganistānas pa dzelzceļu, ar autotransportu un, kopš 2012. gada arī no lidostas "Rīga" ar gaisa pārvadājumiem, caur Latviju transportēti vairāk nekā 90 000 divdesmit pēdu konteineru (TEU) no ASV un Eiropas valstīm. Lielākais caur Latviju sūtītais nemilitāro kravu apjoms ir saistīts ar ASV kravu pārvadājumiem. Papildus kravu tranzīta nodrošināšanai, Latvijā tiek veikti arī iepirkumi ISAF operācijas apgādei. Lai arī Ziemeļu apgādes ceļš (Northern Distribution Network) šobrīd tiek izmantots ISAF valstu kontingentu apgādei Afganistānā, nākotnē šis tranzīta ceļš varētu kļūt par nozīmīgu tirdzniecības ceļu starp Eiropu un plašāku Centrālāzijas reģionu. Ņemot vērā tirdzniecības nozīmi valsts tautsaimniecības attīstībā, šāds tirdzniecības ceļš potenciāli varētu veicināt tālāku Afganistānas ekonomisko un politisko stabilitāti.

Apaļā galda diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka pastāv virkne nozaru, kurās ir iespējama reāla sadarbība, it īpaši – telekomunikāciju jomā, infrastruktūras atjaunošanas darbos (gan projektēšanas, gan būvniecībā) un pārtikas nozarē.

  • Afganistānā ir 41. lielākā pasaules valsts, tās platība ir 652 230 km2 un tajā dzīvo vairāk nekā 31 miljons iedzīvotāju.
  • Afganistānas lielākās pilsētas ir Kabula (2,5 milj. iedz.), Herāta (349 tūkst.), Kandahāra (325 tūkst.), Mezārešarīfa (301 tūkst.), Džalālābāda (169 tūkst.), Kondoza (118 tūkst.).
  • Absolūtais vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi sunnīti 80% un musulmaņi šiīti 19%.

Noturīgi augoša interese par Ķīnas tirgu

Š.g. 14. februārī Ekonomikas ministrijā LIAA organizēja uzņēmēju brokastis - apaļā galda diskusiju "Sadarbības iespējas ar Ķīnu”, ar mērķi neformālā gaisotnē pārrunāt Latvijas – Ķīnas ekonomisko attiecību potenciālu, pašreizējos aktuālos jautājumus, kā arī plānotos LIAA pasākumus Ķīnas tirgus apguvē. "Ķīnas tirgus ir tāls, maz zināms, nesaprotams, un mūsu galvenais uzdevums ir parādīt uzņēmējiem virzienus, kā vislabāk ieiet šajā tirgū, kā visdrošāk atrast uzticamus partnerus, apbruņot uzņēmumus ar informāciju par tirgus prasībām, tendencēm, kā arī palīdzēt jau pavisam praktiski atrast un atvērt potenciālo sadarbības partneru durvis. 2013. gadā LIAA pārstāvniecībā tika saņemti un atbildēts uz vairāk nekā 80 Latvijas uzņēmumu komercpieprasījumiem par Ķīnas tirgu. Lielākoties pārtikas produktu, kosmētikas, luksusa un nišas produktu kategorijās," komentēja LIAA direktors Andris Ozols.

Viena no diskusijas lektorēm - Ieva Jonsone, SIA "NP Foods" Eksporta direktore – dalījās uzņēmuma pieredzē, rosinot uzņēmējus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar produktu pielāgošanu eksporta tirgiem, transportēšanas un loģistikas jautājumu nozīmei, un kā tas ietekmē ātra noieta patēriņu preču (FMCG) realizāciju Ķīnā. Kā ļoti būtisku aspektu uzņēmēji atzina jautājumu, kas saistīts ar preču transporta uz Ķīnu, akcentējot, ka būtu nepieciešams saīsināt Latvijā radīto produktu transportēšanas laiku uz Ķīnu. Pašreiz preces uz Ķīnu tiek pārsvarā nogādātas, izmantojot jūras transportu, kas aizņem salīdzinoši ilgu laiku (preču nogādāšana no Latvijas uz Ķīnu aizņem 40 līdz 50 dienas), tādēļ uzsvērta dzelzceļa loma minētās problēmas risinājumam, kas ļautu samazināt transportēšanas laiku.

Jāatgādina, ka vienota dzelzceļa transporta piedāvājuma izstrādi Satiksmes ministrija ir deleģējusi VAS "LDZ Cargo".

Eksporta semināri 2014. gada pirmajā ceturksnī

Semināra "Mini Seedcamp Riga", ko LIAA organizēja sadarbībā ar 'TechHub Riga" un "TechChill Baltics", mērķis bija attīstīt līdz 10 „start-up’’ uzņēmumiem. Tā laikā norisinājās meistarklases ar pieredzējušiem „Seedcamp” mentoriem, starptautiskiem uzņēmējiem un investoriem. Svarīga pasākuma daļa bija „start-up’’ prezentācijas, kuras vērtēja žūrija un sniedza tūlītēju atgriezenisko saiti.

LIAA sadarbībā ar "TechHub Riga" un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu organizēja eksporta stratēģijas meistarklases "Leancamp" maziem un vidējiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Meistarklašu mērķis bija iepazīstināt mazos un vidējos IKT nozares uzņēmumus ar „Lean” pieeju un citām, ar IKT uzņēmuma attīstīšanu un uzņēmējdarbību saistītām, tēmām. Meistarklases vadītājs Robs Fitzpatriks regulāri uzstājas Eiropas nozīmīgākajos un aizraujošākajos ar IKT nozari un iesācējuzņēmējdarbību saistītajos pasākumos. Viņš ir arī "Leancamp" meistarklases dibinātājs un eksperts tādās jomās kā IKT un iesācējuzņēmējdarbība, IKT uzņēmumu un iesācējuzņēmumu stratēģija, biznesa modeļi, sociālā uzņēmējdarbība un programmēšana.

Ar mērķi diskutēt par to, kā strādā un ko prasa Amerikas Savienoto Valstu tirgus, LIAA kopā ar ASV Tirdzniecības un rūpniecības kameru (AmCham) organizēja semināru – diskusiju "Vai ASV ir katra uzņēmēja sapnis un iespēju zeme?".

Pirms Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vizītes uz ASV LIAA sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru "Latvijas – ASV sadarbības iespējas", lai diskutētu par jautājumiem, kas svarīgi Latvijas uzņēmumiem, kas plāno uzsākt vai jau īsteno uzņēmējdarbību ASV.

Lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem celt kompetenci un gūt priekšstatu par būvniecības nozari Norvēģijā, LIAA sadarbībā ar Norvēģijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru organizēja semināru "Būvniecības iespējas un prasības Norvēģijā". Seminārā eksperti sniedza noderīgu informāciju par lielākajiem Norvēģijas būvindustrijas pārstāvjiem, būvniecības attīstības tempiem Norvēģijā un to prognozēm, raksturīgākajām būvniecības tirgus iezīmēm un tendencēm. Semināra apmeklētāji guva priekšstatu par Norvēģijas pasūtītāja vēlmēm, sadarbību ietekmējošiem faktoriem, būvniecības uzņēmuma reģistrāciju Norvēģijā, apakšuzņēmēju un ģenerāluzņēmēju atbildības līmeņiem, būtiskākajām atšķirībām un citiem jautājumiem par būvniecības nozari.

Semināra "Intelektuālā īpašuma mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums" mērķis bija iepazīstināt Latvijas izpildītājus, autorus, producentus un citus mūzikas industrijas pārstāvjus ar intelektuālā īpašuma kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības aspektiem un informēt par iespējām aizsargāt savu intelektuālo īpašumu.

Semināra "Franšīze eksporta izaugsmei" apmeklētāji tika iepazīstināti ar franšīzi – jaunu eksporta tirgu apguves metodi, ko uzņēmumi visā pasaulē arvien biežāk izmanto, lai palielinātu tirdzniecības vietu skaitu, apgrozījumu, ienākumus un lai veicinātu arī zīmola atpazīstamību. Semināra laikā uzņēmumu SIA "Primekss" un SIA "Stenders” pārstāves izklāstīja savu uzņēmumu veiksmīgo pieredzi, izmantojot franšīzes modeli, lai iekarotu jaunus tirgus. Semināra laikā akcentēts kontroles mehānisms un tā loma franšīzes modelī, apmeklētājus iepazīstinos ar Latvijas uzņēmumu – franšīzes devēju – izvēlētajām pieejamām kontroles nodrošināšanai.

Seminārā "Tendences elektroniskās komercijas attīstībā ārvalstu tirgos", kas organizēts Eiropas Biznesa atbalsta tīkla projekta ietvaros sadarbībā ar SIA "Creative Media Service', tika diskutēts par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē lietotāja lēmumu veikt pirkumu internetā. Semināra lektori stāstīja par interneta veikala izveidi, mārketinga stratēģiju interneta vidē savā mājas lapā, komunikāciju ar saviem klientiem, transakcijas e-pastiem, atgriezenisko saiti ar klientu un sociālo mediju nozīmi uzņēmējdarbībā. Semināra laikā dalībniekiem tika sniegta skaitliska informācija par to, cik procenti no visiem virtuālajiem apmeklētājiem veic pirkumus un cik procenti pamet grozu pusceļā. Tāpat izklāstīti patērētājiem būtiskie faktori, kas ietekmē viņu izvēli, pieņemot pozitīvu lēmumu par konkrētu produktu iegādi, tādējādi rosinot uzņēmējus ņemt vērā šos aspektus, attīstot uzņēmējdarbību elektroniskajā vidē.

Gada pirmajos trīs mēnešos Ekonomikas ministrija sadarbībā ar LIAA, novada domēm (Liepājas domi – Liepājā, Saldus novada domi – Saldū), Latvijas Garantiju aģentūru, Latvijas Attīstības finanšu institūciju ALTUM un Kurzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centru organizējušas forumus "Atbalsts uzņēmējiem", lai esošajiem un topošajiem uzņēmējiem sniegtu informāciju par aktuālajiem atbalsta instrumentiem, atbalsta programmām un ES fondu finansējumu uzņēmējdarbībai 2014. - 2020. gadā. Ar eksporta uzsākšanas un attīstīšanas teorijas niansēm un praktiskiem piemēriem uzņēmēji iepazīstināti Eksporta darbnīcās, kas notikušas Gulbenē un Liepājā.

Skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgus

Š.g. 7. martā notikušajā skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) gadatirgū skolēniem tika sniegta iespēja pilnveidot uzņēmējdarbības prasmes, piedāvājot savu ražoto produkciju, tikmēr apmeklētājiem tā bija iespēja iegādāties jauniešu radītās inovatīvās preces. Jauniešu sniegumu vērtēja žūrija, iepazīstoties ar SMU stendiem un produktiem un izvērtējot jauniešu sniegumu praktiskajā uzņēmējdarbībā. Skolēni saņēma balvas nominācijās "Inovatīva biznesa ideja', "Labākā pārdošanas komanda", "Sociāli atbildīgāko SMU", "Videi draudzīgākais produkts", "Labākais stends". Visveiksmīgākie potenciālie uzņēmēji aug Jelgavā, Madonā, Rīgā, Iecavā un Varakļānos. SMU Pavasara gadatirgus tika īstenots LIAA projekta "Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma" ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

Komercializācijas reaktors

LIAA kā sadarbības partneris iesaistījās komercializācijas atbalsta pasākuma „8th Commericalization Reactor” organizēšanā, kas notika 28. un 29. martā Rīgā. Komercializācijas reaktora mērķis - veicināt tehnoloģisko izstrādņu komercializācijas uzsākšanu Latvijā.

Pasākumā tika prezentētas astoņas dažādu valstu zinātnieku izstrādnes, pēc prezentācijām veidotas zinātnieku un uzņēmējdarbības attīstītāju komandas, kas  sagatavoja septiņas prezentācijas investoriem. Pasākuma otrajā dienā notika investoru forums, kurā tika prezentēti jaunie komercializējamie projekti.

Zinātnieku izstrādātās tehnoloģijas ir nozīmīgas Latvijas uzņēmējiem un veicina produktu izstrādi ar augstu pievienoto vērtību, tās balstītas uz zinātnisko izcilību. Komercializācijas reaktors sniedz iespēju veidot tehnoloģiski piesātinātus uzņēmumus ar starptautisku izaugsmes potenciālu.

Notiks III Starptautiskais Austrumbaltijas biznesa forums Daugavpilī

Vēloties sekmēt uzņēmējdarbības saišu nostiprināšanu un paplašināšanu starp Daugavpils un Latgales reģiona uzņēmējiem un tuvējām kaimiņvalstīm, jo īpaši Poliju, Daugavpils pilsētas dome, Polijas Republikas vēstniecība Rīgā, VARAM un LIAA kopīgi organizē III Starptautisko Austrumbaltijas biznesa forumu, kas norisināsies š.g. 16. maijā Daugavpilī.

Savu dalību III Starptautiskajā Austrumbaltijas biznesa forumā, jau pieteikuši vairāk nekā 300 dalībnieki no 13 valstīm, t.sk. Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Moldovas, Ungārijas u.c.

III Starptautiskā Austrumbaltijas biznesa foruma programmā plenārsēdes ietvaros ir paredzēts diskutēt par biznesa vidi, investīciju un sadarbības iespējām, bet biznesa kontaktbiržas laikā uzņēmējiem būs iespēja tikties ar savas nozares pārstāvjiem no ārvalstīm, rodot jaunas sadarbības iespējas. Foruma fokusā ir tādas nozares kā pārtikas rūpniecība, metālapstrāde, loģistika un tūrisms, un foruma dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja iepazīties ar Daugavpils lielākajiem investīciju projektiem.

Foruma noslēgumā dalībnieki varēs piedalīties Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtu svinīgajā atklāšanā. Tāpat 17. maijā būs iespēja apmeklēt Daugavpils tūrisma objektus, tai skaitā Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, kā arī iepazīties ar Daugavpils daudznacionālo kultūrvidi un bagāto kultūrvēsturisko mantojumu. Pieteikšanās iespēja dalībai forumā ir noslēgusies.

Horizonts2020 – MVU instruments

Eiropas Komisija (EK) ir prezentējusi jaunu aktivitāšu kopumu pētniecības, inovācijas un konkurētspējas sekmēšanai Eiropā. Jaunajā ES budžeta plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam visas šīs aktivitātes tiks īstenotas zem vienota programmas nosaukuma "Horizonts 2020".

Programma "Horizonts 2020' ir finanšu instruments, kas izveidots, lai nodrošinātu Eiropas globālo konkurētspēju pētniecības un inovāciju jomā. Programmas īstenošanai laikā no 2014.-2020. gadam paredzēti līdzekļi vairāk nekā 70 miljardu eiro apmērā, un programmas 'Horizonts 2020" mērķis ir augstākā līmeņa pētniecības sasniegumi. Jaunajā programmā īpaši tiek izcelti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tādēļ "Horizonts 2020" ietvaros ir izveidota jauna iniciatīva - MVU instruments, lai palīdzētu MVU realizēt uz tirgu orientētas, inovatīvas idejas, pārvērst tās tirgū pieprasītos, konkurētspējīgos, peļņu nesošos produktos vai pakalpojumos. MVU instruments ir paredzēts visa veida inovatīviem, uz starptautisko tirgu, izaugsmi un peļņas gūšanu orientētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Projekta tematikai ir jāatbilst kādai no "Horizonts 2020" tematiskajām tehnoloģiskajām prioritātēm vai jārisina sabiedrībai nozīmīgas problēmas. Ar MVU instrumenta tematikām var iepazīties šeit.

Svarīgi ir atcerēties, ka MVU instrumenta iniciatīvas ietvaros tiek sagaidīts būtisks jauninājums, kam ir starptautisks potenciāls – aptverot Eiropu un pasauli, projekts nevar būt uz vietējo tirgu orientēts, tam jābūt ar Eiropas pievienoto vērtību. Trīs svarīgākie kritēriji, kas tiks vērtēti MVU instrumentā:
1. Zinātniskā vai tehnoloģiskā izcilība,
2. Potenciālā projekta ietekme (Eiropas vai pasaules līmeņa aktualitāte),
3. Projekta īstenošana.

MVU instruments sastāv no trīs posmiem jeb fāzēm:

1. posms
Šī posma projekti paredzēti biznesa idejas dzīvotspējas izvērtēšanai un sagatavošanās darbiem otrā posma projektu pieteikumam.
Iesaiste: pirmajā posmā uzņēmumam jāiesniedz vērtēšanas komisijai līdz 10 lpp. garš biznesa idejas apraksts.
Veicamās darbības: koncepcijas pamatošana, tirgus izpēte, riska novērtējums, ja nepieciešams, partneru meklēšana otrās fāzes projektam, detalizēta biznesa plāna izstrāde u.tml.
Pieejamais finansējums: fiksēti 50 000 eiro projektam

2. posms
Šajā posmā var piedalīties arī MVU, kuri nav realizējuši pirmā posma projektu.
Iesaiste: Jāiesniedz projekta pieteikums ar detalizētu biznesa plānu un aprakstu, kā tiks izstrādāts komercializēšanai gatavs produkts vai pakalpojums, tostarp izklāstot situācijas priekšizpētes rezultātus, analīzi un dzīvotspējas novērtējumu.
Veicamās darbības: jāizstrādā komercializēšanai gatavs produkts vai pakalpojums
Pieejamais finansējums: 0,5 – 2 miljoni eiro

3. posms
Šajā posmā nav projektu konkursa. Uzņēmumiem jāievieš tirgū savs produkts vai pakalpojums, izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus.
Uzņēmumiem, kuri sekmīgi ir pabeiguši otrā posma projektu, tiek atvieglota pieeja citiem finanšu avotiem – riska un privātajam kapitālam, aizdevumu fondiem. Tāpat var tikt izmantoti citi netieši atbalsta mehānismi, piemēram, tīklošanās, publicitāte utml.
Potenciālais ieguvums: atvieglota ražošanas vai pakalpojuma piedāvāšanas uzsākšana, pieeja starptautiskajam tirgum.

Svarīgi!

MVU instrumenta projektos tikai mazie un vidējie uzņēmumi var pretendēt uz finansējumu. „Horizonts 2020” ir ES kopienas līmeņa programma, tās ietvaros netiek noteiktas kvotas katrai no ES dalībvalstīm atsevišķi, katrs iesniegtais projekta pieteikums tiek vērtēts starptautiski, konkurējot ar citiem ES vai asociēto valstu projektiem. To, cik aptuveni katrai no MVU instrumenta tematikām ir atvēlēts budžets un kādu aptuveno skaitu projektu plāno apstiprināt katrā no tām, var redzēt  tabulā zem uzsaukumiem šeit.
Plašāka informācija par MVU instrumentu latviešu valodā atrodama EEN mājas lapā: www.een.lv/MVU_instruments

ES fondu aktualitātes

Līdz 2014. gada 30. decembrim (ieskaitot) turpinās projektu iesniegumu pieņemšana programmā "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings"
Programmas ietvaros komersanti var saņemt finansējumu līdz 50% dalībai starptautiskās izstādēs, konferencēs (semināros), kā arī biedrību organizētājas tirdzniecības misijās un kontaktbiržās ārvalstīs.

Tiek pārtraukta projektu pieņemšana programmā "Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma"
Programmas ietvaros komersanti, sadarbojoties ar programmas noteikumos noteiktajām iestādēm, varēja saņemt līdzfinansējumu līdz 60% rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālai izstrādei, t.sk. prototipu izstrādei, produkta rūpnieciskā dizaina izstrādei, rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai, ka arī jauna produkta vai tehnoloģijas sertificēšanas pakalpojumiem. Maksimālais finansējuma apjoms vienam finansējuma saņēmējam: 14228,72 EUR.

Norvēģijas finanšu instruments

No š.g. 21. janvāra līdz 20. martam tika izsludināta atlases kārta atklāta konkursa "Atbalsts „zaļo” tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" projektu iesniegumu pieņemšanai. Pieejamais Norvēģjas finanšu instrumenta finansējums ar valsts budžeta līdzekļiem veidoja 7 769 107 EUR. Programmas radītais ietaupījums ļauj domāt, ka 2014. gadā varētu tikt izsludināta programmas atklāta konkursa otrā atlases kārta.

Lieliska iespēja jaunajiem un pieredzējušajiem uzņēmējiem

Pilnā sparā noris pieteikšanās un informatīvie semināri LIAA īstenotajai Mentoringa programmai, kurā ceturto reizi satiksies iesācēja degsme ar meistara pieredzi, proti, topošajiem un jaunajiem uzņēmējiem būs unikāla iespēja sadarboties un saņemt mentora - pieredzējuša uzņēmēja - padomu un atbalstu. Programmas ietvaros notiek dažādi bezmaksas pasākumi: informatīvie semināri, atklāšanas pasākums, klātienes tikšanās ar mentoru, kompetences semināri un noslēguma pasākums. 2014. gadā tiks realizētas divas mentoringa programmas, kas norisināsies līdz oktobra beigām. Pirmajai programmai interesenti aicināti pieteikties līdz 23. maijam, otrajai – līdz 20. jūlijam, aizpildot elektronisko pieteikumu www.facebook.com/MentoringaProgramma vai http://www.turiba.lv/. Mentoringa programma tiek īstenota LIAA realizētās "Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmas" ietvaros sadarbībā ar Biznesa augstskolu "Turība" un to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.