Eksportētāji iepazīst Afganistānas biznesa vidi

Par eksportu uz Afganistānu

2014. gada 19. martā LIAA sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja apaļā galda diskusiju   "Ekonomiskās sadarbības iespējas ar Afganistānu", kuras mērķis- iepazīstināt Latvijas eksportētājus ar Afganistānas biznesa vidi un iespējām. Diskusijā par biznesa iespējām piedalījās gan Latvijas, gan Afganistānas uzņēmēji. Ņemot vērā objektīvus iemeslus pēdējās desmitgadēs, ārējā tirdzniecība ar Afganistānu nav bijusi īpaši aktīva. 2013. gadā Latvijas preču eksports uz Afganistānu bija 14,8 miljoni eiro, bet imports no Afganistānas – 4,8 miljoni eiro, pieaugot divpadsmit reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopš 2009. gada Latvija sniedz būtisku ieguldījumu Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā, nodrošinot nemilitāro kravu tranzītu uz un no Afganistānas, būtisku lomu Latvijas eksportā ieņem preču eksports un pakalpojumu eksports (transporta pakalpojumi) ISAF (Starptautiskie Drošības atbalsta spēki Afganistānā). Tieši šī saikne nodrošina ārējās tirdzniecības statistikā vislielāko artavu.

Šī iesaiste ir svarīga arī no tautsaimniecības viedokļa, jo šobrīd Latvija ir sevi iezīmējusi kā aktuālu kravu tranzīta punktu Eiropā. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju kopš 2009. gada uz un no Afganistānas pa dzelzceļu, ar autotransportu un, kopš 2012. gada arī no lidostas "Rīga" ar gaisa pārvadājumiem, caur Latviju transportēti vairāk nekā 90 000 divdesmit pēdu konteineru (TEU) no ASV un Eiropas valstīm. Lielākais caur Latviju sūtītais nemilitāro kravu apjoms ir saistīts ar ASV kravu pārvadājumiem. Papildus kravu tranzīta nodrošināšanai, Latvijā tiek veikti arī iepirkumi ISAF operācijas apgādei. Lai arī Ziemeļu apgādes ceļš (Northern Distribution Network) šobrīd tiek izmantots ISAF valstu kontingentu apgādei Afganistānā, nākotnē šis tranzīta ceļš varētu kļūt par nozīmīgu tirdzniecības ceļu starp Eiropu un plašāku Centrālāzijas reģionu. Ņemot vērā tirdzniecības nozīmi valsts tautsaimniecības attīstībā, šāds tirdzniecības ceļš potenciāli varētu veicināt tālāku Afganistānas ekonomisko un politisko stabilitāti.

Apaļā galda diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka pastāv virkne nozaru, kurās ir iespējama reāla sadarbība, it īpaši – telekomunikāciju jomā, infrastruktūras atjaunošanas darbos (gan projektēšanas, gan būvniecībā) un pārtikas nozarē.

  • Afganistānā ir 41. lielākā pasaules valsts, tās platība ir 652 230 km2 un tajā dzīvo vairāk nekā 31 miljons iedzīvotāju.
  • Afganistānas lielākās pilsētas ir Kabula (2,5 milj. iedz.), Herāta (349 tūkst.), Kandahāra (325 tūkst.), Mezārešarīfa (301 tūkst.), Džalālābāda (169 tūkst.), Kondoza (118 tūkst.).
  • Absolūtais vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi sunnīti 80% un musulmaņi šiīti 19%.