Vasara 2014

Eksporta foruma 2014 ietvaros apbalvoti desmitā Uzņēmumu reputācijas topa uzvarētāji
 

Jūnija vidū LIAA kopā ar "Nords Porter Novelli" un "Dienas Bizness" pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmēju vasaras nozīmīgākajā eksportam veltītajā divu dienu pasākumā "Eksporta forums 2014".

Pasākuma pirmajā dienā, 17. jūnijā, notika plaši apmeklēta starptautiska konference, kur pieredzējuši uzņēmēji un eksperti palīdzēja izprast reputācijas nozīmi ārvalstu tirgu iekarošanā. SIA "Pētījumu centrs SKDS" direktors Arnis Kaktiņš un AS "Laima" vadītājs Rolands Gulbis dalījās reputācijas attīstīšanas pieredzē un iepazīstināja klātesošos ar reputācijas veidošanas niansēm, īstenojot uzņēmējdarbību ārvalstīs.

Turpinājumā sekoja Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Grega Matera prezentācija par uzņēmējdarbības kultūru ārvalstīs un starpkultūru biznesa metodēm un Lietuvas uzņēmuma "GetJar" dibinātāja Iļja Laura uzstāšanās par izglītību un uzņēmējdarbību Eiropā, kā arī satiksmes ministra ārštata padomnieka Kaspara Briškena prezentācija par efektīvu piegāžu ķēdi kā atslēgu jauniem tirgiem. Eksporta foruma ietvaros LIAA pārstāvji Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Japānā sniedza praktiskus padomus par to, kā iekļūt un nostiprināt uzņēmējdarbību Rietumeiropas, Skandināvijas un Āzijas tirgos.

Atskats uz Eksporta foruma 2014 pirmo dienu
 

Eksporta foruma otrā diena - uznēmēju individuālās tikšanās ar LIAA pārstāvniecību ārvalstīs vadītājiem

Eksporta foruma otrā diena tika veltīta kontaktbiržai "Uzņēmēju individuālās tikšanās ar LIAA pārstāvniecību ārvalstīs vadītājiem", kur visas dienas garumā vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmēji individuāli tikās ar interesējošo eksporta reģionu pārstāvjiem, kuri sniedza konsultācijas, noderīgus padomus un kontaktus ārzemēs.


Latvijas – Francijas ekonomikas forums
 
Š.g. 22. maijā notika Latvijas – Francijas ekonomikas forums, kura mērķis bija veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību. Forumā piedalījās Francijas uzņēmēji, plaši tika pārstāvēti Latvijas – Francijas kopuzņēmumi, kā arī ieinteresētie uzņēmēji no Latvijas. Uzņēmēji pārstāvēja tādas nozares kā kokrūpniecība, rekreatīvais tūrisms, juridiskie un apdrošināšanas pakalpojumi. Kopumā forumā piedalījās aptuveni 180 dalībnieku.

Forumu atklāja LR ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Francijas Nacionālās Asamblejas Ekonomikas lietu komisijas prezidents Francois Brottes. Ar biznesa iespējām Latvijā franču uzņēmējus iepazīstināja LIAA direktors Andris Ozols un LIAA pārstāvniecības Francijā vadītāja Solvita Gulbe, savukārt par Latvijas uzņēmēju iespējām informēja Francijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jean-Marc Fenet. Savu pieredzi par darbību Latvijā izklāstīja franču uzņēmuma "AXON Cable" pārstāvis Alain Guenon, savukārt ar uzņēmējdarbības īstenošanas pieredzi Francijā dalījās Tatjana Cvetkova, uzņēmuma "Eco House Internalional" pārstāve.

Foruma laikā notika arī diskusijas "Atslēgas eksportam uz Franciju un iespējas investīcijām Latvijā' un "Latvija – saikne starp Eiropas Savienības un Eirāzijas tirgiem", kurās piedalījās Francijas un Latvijas uzņēmumu, Ārvalstu investoru padomes, Latvijas Speciālo ekonomisko zonu, ministriju un vēstniecību pārstāvji.

Latvijas – Francijas ekonomikas forums apliecināja, ka latviešu un franču uzņēmumi meklē sadarbības iespējas, eksportējot gan preces no Latvijas, gan arī veicinot Francijas izcelsmes produktu reeksportu caur Latviju uz mums tuvākajiem ziemeļu un austrumu reģioniem.

Latvijas uzņēmēju biznesa vizīte ASV  
No 27. aprīļa līdz 2. maijam notika Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte ASV pilsētās Bostonā, Vašingtonā un Filadelfijā. Vizītē piedalījās 19 uzņēmēji no 15 Latvijas uzņēmumiem, pārstāvot IT, transporta, loģistikas, dzīvības zinātnes nozares un citas jomas. Vizītes laikā notikuši pieci biznesa semināri, kas ASV uzņēmējiem un semināru apmeklētājiem ļāva iepazīt Latvijas biznesa vidi un Latvijas uzņēmējiem satikt potenciālos sadarbības partnerus ASV. Tās ietvaros notika arī individuālās tikšanās atsevišķu nozaru pārstāvju starpā, Bostonas un Filadelfijas ostu apskate un Kembridžas Inovācijas Centra apmeklējums.

Latvijas uzņēmumiem īpaši vērtīgs bijis DLA (Defence Logistics Association) vadītais seminārs par iepirkumiem aizsardzības jomā Vašingtonā, stāstot par iespējām piedalīties iepirkumos, kā arī nodibināt kontaktus veiksmīgai biznesa attīstīšanai ASV tirgū. Vizīte uz ASV uzņēmējiem sniegusi iespēju nodibināt kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem un noslēgt līgumus par sadarbību.


Uzņēmēji novērtē sadarbības iespējas Tadžikistānā un Mongolijā
No š.g. 9. līdz 13. jūnijam notika Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte uz Tadžikistānu (Dušanbe) un Mongoliju (Ulanbatoru), kuru pavadīja uzņēmēju delegācija.

Biznesa programmas sākumā Latvijas uzņēmēji Tadžikistānā apmeklēja vairākus lielus valsts uzņēmumus: "TALCO CABLE industries" (ražo elektrokabeļus no alumīnija), "Fabrika Shirin" (ražo saldumus un konditorejas izstrādājumus) un "Molochniy kombinat" (ražo piena produktus). Vizītes nozīmīgākie pasākumi bija Tadžikistānas – Latvijas biznesa forums un uzņēmēju divpusējās tikšanās.

Vizītei turpinoties Mongolijā, Latvijas uzņēmēju delegācija apmeklēja uzņēmumu "APU holding", kur iepazina tā darbību no ražošanas procesa organizēšanai līdz loģistikai.

Programmas turpinājumā notika Mongolijas – Latvijas biznesa forums un abu valstu uzņēmēju divpusējās tikšanās. Biznesa foruma ietvaros Mongolijā parakstīts saprašanās memorands starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Mongolijas Nacionālo Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Vizītes laikā Mongolijā notikusi arī diskusija izglītības nozares pārstāvjiem "Perspektīvas sadarbībai izglītības jomā starp Latviju un Mongoliju". Uzņēmēju dalība vizītē uz Tadžikistānu un Mongoliju sniegusi iespēju iepazīt reģionu, izprast potenciālo sadarbības partneru mentalitāti un biznesa domāšanu, kā arī ļāvusi novērtēt uzņēmējdarbības iespējas šajā reģionā. Jāakcentē, ka uzņēmēju divpusējās tikšanās un Latvijas – Tadžikistānas un Latvijas - Mongolijas biznesa forumi plaši atspoguļoti dažādos medijos.

Turcijas tirgus paver plašas sadarbības iespējas kūdras ražotājiem Latvijā
Šā gada 16. un 17. aprīlī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš devās oficiālā vizītē uz Turciju kopā ar Latvijas uzņēmējiem. Sadarbībā ar Turcijas Neatkarīgo rūpnieku un uzņēmēju asociāciju (MUSIAD) vizītes ietvaros Ankarā un Stambulā tika organizēti biznesa forumi un uzņēmēju divpusējās tikšanās.

To, ka vizīte noritējusi veiksmīgi, apstiprina vizītes laikā iegūtie biznesa kontakti un vairāki noslēgti darījumi. Transporta un loģistikas uzņēmumu pārstāvji norāda, ka vizīte pavērusi jaunas sadarbības iespējas un stiprinājusi attiecības ar esošajiem sadarbības partneriem.

Arī kontaktbiržu laikā iegūti perspektīvi kontakti un klātienē satikti jau esošie sadarbības partneri, kas ļāvis rast jaunus sadarbības virzienus.

Vizītē piedalījās 32 Latvijas uzņēmēji no 24 uzņēmumiem, pārstāvot šādus tautsaimniecības sektorus:
  • Transports un loģistika;
  • Lauksaimniecība;
  • Ķīmija, farmācija un vides pakalpojums;
  • Kokapstrāde;
  • Mašīnbūve un metālapstrāde;
  • Izglītība.

Par būtisku ieguvumu uzņēmēji atzīst arī iespēju satikt savus Latvijas kolēģus no citām nozarēm, rodoties arvien jauniem savstarpējiem darījumiem, partnerībai un sadarbībai nākotnē.

Lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, kas piedāvā kūdru un mēslojumu, vizīte uz Turciju izrādījusies līdz šim visveiksmīgākā, jo notikušas tikšanās ar vairākiem ļoti svarīgiem potenciālajiem klientiem, lai pārrunātu apjomīgu kūdras kravu piegādi uz Turciju. Tā kā Turcijas ļoti plašajā un vēl neapgūtajā teritorijā augsne daudzviet ir ļoti sausa, tai nepieciešams liels daudzums mēslojuma, kas Latvijas kūdras un mēslojuma ražotājiem paver plašas sadarbības iespējas. Turcijas potenciāls ir līdzvērtīgs Ķīnas tirgum, pastāvot cenas un kvalitātes atšķirībām, kas Turcijā ir augstāka.

Uzņēmēji apmeklē Uzbekistānu Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes ietvaros
No šī gada 27. līdz 29. maijam notika Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte uz Uzbekistānu (Taškentu un Samarkandu), kuru pavadīja uzņēmēju delegācija.

Vizītes ietvaros uzņēmējiem tika organizēta darba programma Taškentā un Samarkandā, un programmas biznesa sadaļas galvenie pasākumi bija divpusējās tikšanās. Tām sekoja Latvijas - Uzbekistānas biznesa forums Taškentā, kura ietvaros uzņēmēji varēja satikt sev interesējošo nozaru pārstāvjus no Uzbekistānas un augsta līmeņa valsts institūciju pārstāvjus. Biznesa foruma ietvaros parakstīti arī vairāki sadarbības līgumi starp Uzbekistānas un Latvijas uzņēmumiem.

Vizītes laikā apmeklēti uzņēmumi gan Taškentā, gan Samarkandā. Biznesa foruma ietvaros parakstīti arī vairāki sadarbības līgumi starp Uzbekistānas un Latvijas uzņēmumiem. Vizītes laikā apmeklēti uzņēmumi gan Taškentā, gan Samarkandā.

Latvijas uzņēmēji piedalās izstādē "CEE Countries’ Characteristic Exhibition"
No šā gada 8. līdz 11. jūnijam Ķīnas Starptautiskā patēriņa preču gadatirgus (China International Consumer Goods Fair) ietvaros, kas ir viens no nozīmīgākajiem gadatirgiem Ķīnā, notika izstāde "CEE Countries’ Characteristic Exhibition".
Stendā piedalījās trīs uzņēmumi no Latvijas:
  • SIA "Cido Grupa" (ražo ūdeni, sulu, citus bezalkoholiskos dzērienus un alu;
  • SIA "Linearis" (sniedz tulkošanas un konsultāciju pakalpojumus);
  • SIA "Sino Business Links Latvia" (pārstāv desmit dažādus Latvijas pārtikas ražotājus).

Stendā piedalījās arī Honkongā reģistrētais uzņēmums "Scapa Scandia", kas Ķīnā izplata SIA "Rāmkalni" produkciju.

Piedaloties izstādē, uzņēmējiem bija lieliska iespēja nodibināt pirmos kontaktus ar iepircējiem no Ningbo, Šanhajas, Guandžo un citām pilsētām. Uzņēmumi atzīst, ka kopējais iegūto kontaktu skaits ir nedaudz vairāk nekā 400, no kuriem vairāk nekā 40 ir ar reālām sadarbības pazīmēm. Stenda dalībnieki atzina, ka vēlētos piedalīties izstādē arī turpmāk.

Šāda izstāde Ningbo notika pirmo reizi, un tās laikā gūts apliecinājums, ka ir liels potenciāls pārtikas produktu realizācijai Ķīnas tirgū, kur Austrumeiropā ražotiem produktiem ir laba reputācija.

Inženieruzņēmumi meklē sadarbības partnerus starptautiskajā izstādē "Hannover Messe 2014"
No 7. līdz 11. aprīlim Hannoverē, Vācijā notika starptautiskā izstāde "Hannover Messe 2014", kurā LIAA organizēja Latvijas nacionālo stendu.

Izstādi atklāja Vācijas kanclere Angela Merkele un Nīderlandes (šā gada nacionālās partnervalsts) Ministru prezidents Marks Rute. Izstādē ik gadu ir redzams viss jaunais, kas pasaules tirgū parādījies mašīnbūvē un metālapstrādē, rūpniecisko iekārtu ražošanā, enerģētikā, elektronikā, elektrotehnikā, automatizācijā, jaunu materiālu izstrādāšanā, pielietojamajos zinātniskajos pētījumos, kā arī citās nozarēs.

Latvijas uzņēmumi šajā izstādē piedalās jau kopš 1997. gada, jo uzskata, ka Vācija ir perspektīvs un maksātspējīgs tirgus, kurā Latvijas piegādātāji joprojām var būt konkurētspējīgi ar savu pakalpojumu cenām un izstrādājumu kvalitāti.

Pēdējā laikā novērota tendence, ka starptautiskā mērogā arvien aktīvāk tiek meklēti tieši inženieru pakalpojumi. Iegūto kontaktu skaits izstādē apliecina, ka interese par Latvijas piedāvājumiem neatslābst.

Izstādi "Hannover Messe 2014" un Latvijas nacionālo stendu apmeklēja Latvijas uzņēmēji, kuri ar Metālapstrādes klastera atbalstu bija ieradušies apmeklēt izstādi un tikties ar saviem esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī apgūt jaunas tehnoloģijas.

Dalība šādā plašā, pasaules mēroga starptautiskajā izstādē ir izaicinājums ikvienam izstādes dalībniekam jaunu sadarbības partneru meklēšanā. Vienlaikus tā ļauj satikt esošos sadarbības partnerus un sniedz iespēju iepazīt jaunas tehnoloģijas un materiālus savas konkurētspējas celšanai.

Latvijas filmu profesionāļi piedalās izstādē "Marche du Film"
No šā gada 14. līdz 25. maijam Kannās (Francijā) notika viens no svarīgākajiem filmu nozares pasākumiem – filmu tirgus "The Marché du Film", kas ir vadošā tikšanās vieta 20 000 kino profesionāļu.

Latvijas filmu industrijas profesionāļi – filmu studijas un producenti šajā izstādē piedalās jau gandrīz desmit gadus, bet Latvijas nacionālais stends ar vienotu vizuālo identitāti un spēcīgu stenda koncepciju tika prezentēts pirmo reizi. LIAA, sadarbojoties ar Latvijas Kinoproducentu asociāciju, izveidoja paviljonam īpašu dizainu ar moto: "Mājas ir tur, kur atrodas sirds". Paviljona iekšpuse atgādināja stilizētu dzīvojamo istabu, kurā gleznu vietā aplūkojamas daudzveidīgas Latvijas ainavas.

Dizaina mērķis bija stāstīt par Latviju kā nelielu, mājīgu un kino biznesam draudzīgu vietu.

Latvijas klātbūtni Kannās šogad raksturo plaša starptautiska publicitātes kampaņa. Starptautiskie mediji pievērsuši uzmanību trīs būtiskākajām ziņām:

Eiropas kinoakadēmijas balvas pasniegšanai Rīgā (šā gada decembrī), ārvalstu filmu līdzfinansēšanas iespējām un Nacionālā Kino Centra vadības maiņai.

Latvijas paviljonā varēja iepazīties arī ar jaunākajām filmām: trīs spēlfilmām: Jura Kursieša "Modris", Aika Karapetjana "M.O.Ž." un Andra Gaujas "Izlaiduma gads", vairākām dokumentālām filmām, tai skaitā Latvijas skatītājiem jau pazīstamo Viestura Kairiša 'Pelikāns tuksnesī", Dāvja Sīmaņa "Escaping Riga", Ginta Grūbes "Vairāk nekā dzīve", Lailas Pakalniņas "Viesnīca un bumba", Kristas Burānes "Māra" un citām, kā arī dažādām animācijas īsfilmām.

Latvijas uzņēmumi piedalās Zviedrijas vadošajā būvniecības izstādē

Zviedrijas vadošā būvniecības izstāde "Nordbygg" šogad tika organizēta trīs izstāžu hallēs, un tā tiek uzskatīta arī par lielāko jomas izstādi Skandināvijā.

Latvijas nacionālā stenda dalībnieku vidū bija gan uzņēmumi, kas šajā izstādē savus produktus prezentēja pirmo reizi, gan uzņēmumi, kas izstādē piedalās jau atkārtoti.

Pirms izstādes stenda dalībnieki sagatavoja videoprezentācijas par uzņēmumu un tā produktiem, kas izstādes apmeklētājiem tika rādītas nacionālajā stendā uzstādītajos monitoros.

Izstādes laikā gūts apliecinājums, ka labākos rezultātus izstādē gūst uzņēmumi, kas izstādēs konkrētajā valstī piedalās pastāvīgi vairākas reizes. Pozitīvi vērtējams fakts, ka Latvijā radītie produkti ar to cenu un kvalitāti ir spējīgi konkurēt Zviedrijas būvniecības tirgū.

Izstādes laikā uzņēmēji ieguvuši 32 biznesa kontaktus, kas ietver nākamo darījumu pazīmes vai vienošanos par turpmāku sadarbību. Jauni biznesa kontakti iegūti arī kontaktbiržā, kas izstādes laikā organizēta tirdzniecības misijas ietvaros.

Inženiernozaru uzņēmumi nacionālajā stendā izstādē "Subcon 2014"

Latvijas inženiernozaru uzņēmumi no šā gada 3. līdz 5. jūnijam piedalījās nacionālajā stendā starptautiskajā izstādē "Subcon', kas notika Birmingemas izstāžu centrā NEC. Tā ir populārākā Lielbritānijas industriālās piegādes un kooperācijas (sub contracting) izstāde, kas tiek rīkota jau vairāk nekā 30 gadus.

Izstādē pārstāvētas dažādas nozares - metālapstrāde, autobūves komponentu ražošana, elektronikas komponenti un montāža, hidraulika, iekārtu un tehnoloģisko rīku ražošana, plastmasas un tehniskās gumijas izstrādājumi, procesu kontrole un automatizācija, kā arī citas nozares. Lielbritānijas inženiernozaru piegāžu un kooperācijas (sub-contracting) sektora gada apjoms ir apmēram 40 miljardi Lielbritānijas mārciņu.

Latvijas uzņēmumi šajā izstādē piedalās jau kopš 2006. gada, jo Apvienoto Karalisti uzskata par perspektīvu un maksātspējīgu tirgu. Izstādē iegūto kontaktu skaits liecina, ka joprojām ir pastāvīga interese par Latvijas inženiernozaru uzņēmumu piedāvājumu.

Pārtikas nozares ražotāji novērtē Azerbaidžānas un Kaukāza reģiona potenciālu izstādes "World Food Azerbaijan 2014" laikā

Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji no šā gada 22. līdz 24. maijam piedalījās nacionālajā stendā starptautiskajā izstādē "WorldFood Azerbaijan" Baku, Azerbaidžānā.

Divdesmit gadu laikā izstāde "WorldFood Azerbaijan" ir kļuvusi par nozīmīgu notikumu Azerbaidžānā pārtikas un dzērienu nozarē, jo 4000 kvadrātmetru lielā platībā zem viena jumta tiek organizētas četras ekspozīcijas: "WorldFood", "WorldFoodTech", "WorldDrink" un "HalalFood". Izstāde sniedz iespēju uzņēmējiem parādīt savu produkciju ne tikai Azerbaidžānas, bet arī citām Kaukāza reģiona valstīm.

22. maijā Latvijas stendu apmeklēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Latvijas vēstnieks Azerbaidžānā Hardijs Baumanis, kuri stendā tikās ar uzņēmumiem, pārrunāja to iespējas Azerbaidžānas tirgū, kā arī iepazinās ar uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām.

Latvijas nacionālajā stendā pārtikas pārstrādes uzņēmumi prezentēja savu produkciju:
  • SIA "Latvijas Piens" – siera produktus;
  • SIA "Bauskas alus" – alu un bezalkoholiskos dzērienus;
  • SIA "Medījumu iepirkumi" – gaļas produktus;
  • SIA "Piejūra" – konservētas zivis;
  • SIA "Salas Zivis" – saldētas ogas un zivis.

Latvijas stendu oficiālās apskates ietvaros apmeklēja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Azerbaidžānas lauksaimniecības ministrs Heidars Asadovs.

Izstāde uzņēmējiem piedāvāja lielisku iespēju pārbaudīt savu produktu piemērotību vietējā tirgus vajadzībām, nodibināt pirmos kontaktus, ar kuriem uzsākt sadarbību. Latvijas uzņēmumi novērtējuši, ka kopējais no jauna iegūto kontaktu skaits ir nedaudz vairāk par 42, tostarp 14 kontakti, kuri ietver tālākās sadarbības pazīmes.


ES fondu aktualitātes

Līdz 2014. gada 30. decembrim (ieskaitot) turpinās projektu iesniegumu pieņemšana programmā "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings". Programmas ietvaros komersanti var saņemt finansējumu līdz 50% dalībai starptautiskās izstādēs, konferencēs (semināros), ka arī biedrību organizētājas tirdzniecības misijās un kontaktbiržās ārvalstīs.


Latvijas koka māju ražotāju tirdzniecības misija uz Nīderlandi, Beļģiju un Franciju

No šā gada 1. līdz 6. jūnijam notika Latvijas koka māju ražotāju tirdzniecības misija uz Nīderlandi, Beļģiju un Franciju, lai nodrošinātu tikšanās iespējas ar arhitektiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem un būvniekiem.

Tirdzniecības misija tika sākta ar vizīti Amsterdamā, kur bija iespējams tikties ar latviešu arhitekti Kristīni Kolthofu un iepazīt tendences būvniecības un māju renovācijas jomā. Nīderlandes pilsētā Groningenā tika organizēts seminārs un tikšanās pasākums sadarbībā ar LR goda konsulu Nīderlandē Jākobu Emmelkampu. Vēlāk tirdzniecības misijas dalībnieki devās uz Briseli (Beļģija), kur tikās ar flāmu būvniecības federācijas un koka būvniecības asociācijas pārstāvjiem un Beļģijas uzņēmējiem, kā arī piedalījās seminārā, kas tika rīkots sadarbībā ar LR vēstniecību Beļģijā. Francijas pilsētā Nantē katru otro gadu notiek koka nozares profesionālā izstāde "Carrefour International du Bois". Tās ietvaros sadarbībā ar LR goda konsulu Mišelu Anrī Vandesmetu tika organizēts seminārs, kā arī apmeklēta izstāde.

Kārtējo reizi izstāde "Carrefour International du Bois" ļāva gūt apliecinājumu, ka ir vieta, kur pulcējas Eiropas vadošie koka nozares profesionāļi.

Tirdzniecības misijā piedalījās seši Latvijas uzņēmumi un Latvijas Koka būvniecības klasteris. Pēc tirdzniecības misijas, kas organizēta trīs valstīs, gūti secinājumi par tās priekšrocībām - tā ir iespēja īsā laika posmā satikt dažādu valstu uzņēmumus, potenciālos sadarbības partnerus un vienlaikus ietaupīt līdzekļus, ja šāds pasākums tiktu organizēts atsevišķi katrā valstī.

Tirdzniecības misija Nīderlandē, Beļģijā un Francijā ļāva uzņēmējiem gūt priekšstatu par koka būvniecības sektoru un tendencēm pasaulē un satikt sadarbības partnerus un profesionālo asociāciju pārstāvjus.


Bērnu apģērbu ražotāji Igaunijā prezentē jaunākās apģērbu kolekcijas

Šā gada 16. - 17. jūnijā notika Latvijas bērnu apģērbu ražotāju tirdzniecības misija uz Igauniju. Latvijas uzņēmumi vēlējās atrast jaunus sadarbības partnerus Igaunijā un prezentēt Latvijas dizaineru kolekcijas. Tirdzniecības misijā piedalījās Latvijas uzņēmumi, piedāvājot tādus zīmolus, kā "Leny Tomy Factory", "Hebe”, "Beekid", "Zaza couture" un "Petra".

17. jūnijā misijas dalībnieki prezentēja savas 2014. rudens/ziemas, kā arī 2015. gada pavasara/vasaras kolekcijas. Izvēlētā prezentācijas vieta bija "Polhem PR showroom" Tallinas vecpilsētā, kas ir uzskatāma par labāko tirgū ieiešanas platformu Igaunijā modes un aksesuāru segmentā. Pasākuma apmeklētāju vidū bija vairāki Latvijas uzņēmumus interesējošie partneri un žurnālisti.

Lai arī Igaunijā patērētāji labprāt iegādājas vietējo ražotāju produktus, bērnu apģērbu segmentā piedāvājums no vietējo ražotāju puses ir ļoti ierobežots – āra apģērbu segmentā tirgū dominē divi ražotāji – "Huppa" un "Lenne", savukārt dizaina segmentā vērojams kvalitatīvu igauņu ražotājumu trūkums.

Pozitīvi vērtējams, ka bērnu apģērbu ražotāju tirdzniecības misijas uz Igauniju bijušas rezultatīvas, jo uzņēmumi ieguvuši konkrētu tālāku kontaktu, tāpat iesaistījušies jaunās, igauņu organizētās un uz atpazīstamību vērstās, aktivitātēs.


"Cabot Corporation" paziņo par biznesa pakalpojumu centra izveidi Rīgā

"Cabot Corporation" ir ASV uzņēmums, kas dibināts 1882. gadā un ir viens no pasaulē vadošajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem, kas izstrādā un ražo dažādus transporta, infrastruktūras, vides un citām nozarēm nepieciešamus risinājumus, izmantojot gumijas, oglekļa, silīcija un dažādu kompozītmateriālu izejvielas. Uzņēmumam ir 43 ražotnes 21 valstī, un tas nodarbina aptuveni 4600 cilvēku. Eiropā patlaban darbojas 20 uzņēmuma pārstāvniecības, tostarp ražotnes Beļģijā, Čehijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Velsā.

Šoruden uzņēmums Rīgā atvērs Eiropas reģiona biznesa pakalpojumu centru, kas vienuviet nodrošinās grāmatvedības, finanšu plānošanas, iepirkumu, klientu servisa, datu apstrādes, informācijas tehnoloģiju un personālvadības pakalpojumus visām uzņēmuma pārstāvniecībām un ražotnēm Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā.

Liela loma lēmuma pieņemšanā bijusi LIAA izstrādātās investīciju piesaistes stratēģijas "POLARIS Process" pielietojumam, nodrošinot gan efektīvu saziņu ar iesaistītajām valsts un pašvaldības institūcijām, ar kurām saskaņota biznesa centra izveide, atrašanās vieta un resursu pieejamība, gan stratēģijas ietvaros uzturētajiem kontaktiem ar līdzšinējiem ārvalstu investoriem Latvijā, kā arī valsts augstāko amatpersonu atbalstam projekta realizācijai Rīgā.

"Mēs izvēlējāmies Rīgu kā vietu mūsu jaunā biznesa pakalpojumu centra izveidei, jo Latvijā ir pieejams augsti izglītots un prasmīgs darbaspēks, šeit ir lieliska informācijas tehnoloģiju infrastruktūra, un Latvijas valdības un atbildīgo institūciju atsaucība un atbalsts ārvalstu investoru vēlmju īstenošanai ir bijis nenovērtējams. Es ticu, ka mēs, strādājot šeit, Rīgā, spēsim nodrošināt savus klientus visā Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā ar nozares līdera cienīgu pakalpojumu kvalitāti." Hetere Elisa, Topošā "Cabot Corporation" biznesa pakalpojumu centra vadītāja

"Mēs esam gandarīti, ka Cabot Corporation atzinis Latviju par piemērotāko vietu sava biznesa attīstībai. No savas puses mēs darījām visu iespējamo, lai veicinātu pozitīvu uzņēmuma lēmumu centra izveidei Rīgā, jo šis solis palīdzēs gan uzņēmumam augt un attīstīties šajā reģionā, gan mūsu ekonomikai – radīt jaunas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem." Laimdota Straujuma Ministru prezidente

"Globālie biznesa pakalpojumi ir viena no LIAA izstrādātās ārvalstu investīciju piesaistes stratēģijas POLARIS Process mērķa nozarēm investīciju piesaistē. Esošie centri ir izveidojuši labu nozares tēlu Latvijā, un Cabot ar saviem panākumiem to tikai stiprinās. Līdzšinējā sadarbībā ar Cabot esmu pārliecinājies, ka uzņēmuma vērtības un aizrautība, ar kādu tas strādā pie projekta attīstīšanas Rīgā, palīdzēs piesaistīt labākos darbiniekus. LIAA arī turpmāk sniegs savu atbalstu šī projekta veiksmīgai realizācijai." Andris Ozols, LIAA direktors

Notikusi 18. Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā tikšanās

30. maijā notika jau 18. Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) tikšanās. Latvijas valdības un ĀIPL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999. gada, to mērķis ir nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā.

Sanāksmi tradicionāli atklāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma un sēdes goda priekšsēdētājs, Swedbank grupas vadības loceklis Hokans Bergs. Kā goda viešņa sanāksmē piedalījās un prezentāciju sniedza starptautiskās inovāciju organizācijas "Lead the Future" dibinātāja un izpilddirektore Marianne Abiba-Peča.

Puses diskutēja par paveikto gada laikā, aktualitātēm tiesu sistēmā, izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas nozarē un būvniecībā, kā arī par jautājumiem enerģētikas jomā un makroekonomikas stāvokli kopumā. Diskusijā piedalījās Ministru prezidente Laimdota Straujuma, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, tieslietu ministre Baiba Broka, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kultūras ministre Dace Melbārde un citas augstākās valsts amatpersonas.

Sēdi no ĀIPL puses apmeklēja augsta līmeņa vadītāji no uzņēmumiem "CEMEX", "DNB", "EY", "Eversheds International Limited", "Fortum Corporation", "GlaxoSmithKline", "Indtec Baltic Coal", "Klasmann-Deilmann", "Knauf", "KPMG", "Linstow", "Mariner', "NCH Advisors", "Neste Oil", "PricewaterhouseCoopers", "Reitangruppen", "Rimi Baltic", "RSA Group", "SEB", "Shiner Macost", "SPI Group", "Statoil Fuel & Retail", "Swedbank", "TAV", "TeliaSonera", "Uralchem", "Vitol", "Stockholm School of Economics in Latvia”, kā arī vienpadsmit ārvalstu (Apvienotās Karalistes, ASV, Beļģijas un Luksemburgas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Šveices) tirdzniecības palātu priekšsēdētāji. LIAA uz šo tikšanos tradicionāli sagatavoja infografiku par investīciju vidi Latvijā un aktualitātēm šajā jomā.

Norvēģijas finanšu instruments

Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" ietvaros 2014. gada 3. ceturksnī tiks izsludināta pirmā atlases kārta neliela apjoma grantu shēmas projektu iesniegumu pieņemšanai. Otrā atlases ir 1 745 600 EUR. 2014. gada 3. ceturksnī plānota arī otrā atlases kārta atklāta konkursa "Atbalsts "zaļo" tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” projektu iesniegumu pieņemšanai. Pieejamais finansējums ir aptuveni 5 milj. EUR.

Parakstīts valdības nodomu protokols par derīgo izrakteņu potenciāla izpēti Latvijā Kurzemes reģionā

Š.g. 25. aprīlī Kanādas derīgo izrakteņu izpētes uzņēmums "Ginguro Exploration Inc." (Ginguro) un Latvijas valdība parakstīja nodomu protokolu par derīgo izrakteņu potenciāla izpēti Latvijā Kurzemes reģionā.

Nodomu protokols ir pirmais solis abu pušu kopīgas sadarbības virzienā. Kopš 2011. gada "Ginguro" jau izrādījusi interesi par Latvijas zemes dzīļu izpēti. Uzņēmums divus gadus ir sadarbojies ar vietējiem zinātniekiem, un sākotnējie izpētes rezultāti norāda uz potenciālu, kam nepieciešama tālāka izpēte. Nodomu protokolā minēts, ka līdz šim Latvijā nav veikti derīgo izrakteņu pētījumi tā, kā to ierosina darīt "Ginguro". Parakstot nodomu protokolu puses vēlas sadarboties izpētes jomā un, ja būs pamatojums, arī derīgo izrakteņu teritoriju tālākā attīstībā.

Izmantojot "Ginguro" starptautiska mēroga praktisko pieredzi, Latvija varēs apzināt valsts teritorijā esošos pazemes resursus. Valstī šobrīd netiek iegūtas metālu rūdas un metāli, taču šīs iniciatīvas rezultātā var pavērties iespēja attīstīt jaunu tautsaimniecības nozari – kalnrūpniecību, kas savukārt var radīt pozitīvu ietekmi citās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecības, transporta un loģistikas nozarē.

Latvijas interesēs ir nodrošināt valsts un tās iedzīvotāju ekonomisko interešu un vides aizsardzības prasību ievērošanu pazemes resursu izpētes un ieguves jomā, bet tam nepieciešams noteikts tiesiskais regulējums. Šim nolūkam valdība izveidojusi darba grupu un uzsākusi darbu pie attiecīga tiesiskā regulējuma izstrādes, kā arī Latvijas interešu definēšanas šajā jomā.

Notikusi pirmā nozaru ekspertu diskusija

LIAA investīciju piesaistes stratēģijas "POLARIS process" ietvaros ir uzsākusi nozaru ekspertu diskusiju ciklu. Diskusiju mērķis ir informēt klātesošos speciālistus, nozaru ekspertus par veiktajiem nozaru ekonomiskās analīzes pētījumiem, iniciēt diskusiju par pētījumos konstatēto nozaru aktuālo problēmu loku, to attīstības šķēršļiem un priekšnosacījumiem veiksmīgai investīciju piesaistei. Diskusijās aicināti piedalīties konkrētās tautsaimniecības nozares eksperti, pētījumu autori, atbildīgo ministriju pārstāvji, nevalstisko organizāciju un augstskolu pārstāvji.

Pirmā diskusija „Informāciju tehnoloģiju un globālo biznesa pakalpojumu nozaru attīstība un tās priekšnosacījumi” notika šī gada 26. maijā. LIAA direktoram Andrim Ozolam moderējot diskusiju, tās dalībnieki apsprieda galvenos problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus. Kā būtiskākie šķēršļi šo nozaru izaugsmei tika minēti potenciāls darbaspēka trūkums tuvākajā nākotnē un nepieciešamība strādāt pie izglītības programmu pilnveidošanas atbilstoši tirgus prasībām. Informāciju par pētījumu un diskusiju rezultātiem LIAA nodos atbildīgajām ministrijām.

Otrajā cikla diskusijā "Transporta un loģistikas pakalpojumu attīstība un tās priekšnosacījumi", kas notika šī gada 2. jūlijā, tās dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka ir jāveido ciešāka sadarbība starp valsts un privātajām institūcijām, kopīgi reaģējot uz straujām transporta plūsmas izmaiņām, ko nosaka nozares globālās tendences. Kā arī tika aktualizēts jautājums par kvalificētu darbinieku trūkumu, muitas efektivitāti un kaimiņvalstu konkurenci.

Aizsākto diskusiju cikls turpināsies rudenī ar veselības, pārtikas rūpniecības, zaļo tehnoloģiju, mašīnbūves un metālapstrādes, dzīvības zinātņu un kokrūpniecības nozaru diskusijām.

Parakstīts līgums par sadarbību investīciju piesaistē ar Limbažu novada pašvaldību

Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību un veicinātu ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, LIAA šā gada 16. Jūnijā parakstīja līgumu par sadarbību investīciju piesaistē ar Limbažu novada pašvaldību.

Jau divdesmit viena pašvaldība ir parakstījusi līgumu ar LIAA par sadarbību investīciju piesaistē ārvalstu tiešo investīciju piesaistes metodikas "POLARIS process" ietvaros. Izstrādātā metodika paredz ciešāku sadarbību starp valsts, pašvaldības, privātā un akadēmiskā sektora dalībniekiem ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, piesaistot investīcijas.

Līgumi tiek slēgti ar Latvijas pašvaldībām, kas ir ieinteresētas investīciju, tai skaitā arī ārvalstu investīciju, piesaistē savā pašvaldībā un ir gatavas sadarboties. LIAA savas kompetences ietvaros apņemas informēt pašvaldību par atbalsta programmām un attīstības iespējām, kā arī veicināt pašvaldības kā pievilcīgas investīciju teritorijas atpazīstamību un sniegt atbalstu investīciju projektu īstenošanas šķēršļu novēršanā. Pašvaldības no savas puses ir aicinātas atsaukties LIAA lūgumam sniegt informāciju par savu pašvaldību ārvalstu investoriem, kuri meklē iespējas veikt ieguldījumus Latvijā.


Apbalvoti gada labākie skolēni un skolotāji ekonomikā

Titula "Gada labākais ekonomikā 2014' ieguvējus kopā ar "JA-YE Latvija" valdes priekšsēdētāju Jāni Krievānu svinīgi sveica Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, savā uzrunā uzsverot praktiskās biznesa izglītības nozīmi un aicinot to apvienot ar specializācijas apguvi. "Ir labi apgūt uzņēmējdarbību, iegūt praktisko pieredzi, taču veiksmīgākie bijuši tie, kuriem ir arī pamatprofesija. Un uzņēmējdarbība ir veiksmīgs izejas punkts jūsu pamatprofesijai," atzīmēja Latvijas Valsts prezidents.

Konkursa "Gada labākais ekonomikā" mērķis ir veicināt sabiedrības ieinteresētību par jauniešu un skolotāju uzņēmību darboties ekonomikas un uzņēmējdarbības jomās, sekmējot skolā gūto zināšanu izmantošanu dzīvē. Konkursa ietvaros "JA-YE Latvija" veicina sociāli atbildīgas sabiedrības un uzņēmēju veidošanos, kuri palīdz jauniešiem attīstīt uzņēmējspējas. Konkurss notiek jau 18. gadu un tā ietvaros labākos skolēnus un skolotājus nominācijām ik gadu izvirza skolu pārstāvji.

Nozīmīgajā dienā labākajiem programmu skolēniem un skolotājiem "JA-YE Latvija" bija sarūpējusi arī Iedvesmas konferenci – mārketinga semināru, kurā uzņēmēji un mārketinga eksperti dalījās savā pieredzē un uzņēmējdarbības veiksmes stāstos.

LIAA direktors Andris Ozols uzrunā pateicās par veiksmīgo sadarbību un mērķtiecīgo stereotipa laušanu, ka latviešiem nav uzņēmēja talanta.

Skolēnus un skolotājus uzrunāja šī gada Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) Valsts mēroga fināla uzvarētāji SMU "Koka tauriņi", par radošām mārketinga iespējām internetā un pareizo attieksmi biznesā stāstīja "Draugiem.lv" runasvīrs Jānis Palkavnieks, bet ar pārliecinātas pārdevēju komandas priekšrocībām pieredzē dalījās SIA "MoreSales Latvia" direktore Dace Briede-Zālīte. Personīgajā pieredzē - kā bez sākuma kapitāla izveidot santehnikas ražotni - dalījās "JAYE Latvija" programmu absolvente un uzņēmuma "CasaDiVanna" dibinātāja Anata Balode, bet TV šova "Firmas noslēpums" uzvarētājs mūziķis un uzņēmējs Māris Plūme sniedza padomus, kā pašiem izglītoties interesējošā nozarē un kā no mūziķa kļūt par uzņēmuma vadītāju. Savā pieredzē dalījās arī leģendāro velosipēdu ražotnes SIA "Ērenpreiss Original” dibinātājs un vadītājs Toms Ērenpreiss. Ar ilgtermiņa ietekmes pētījuma rezultātiem par SMU programmas pozitīvo ietekmi uz absolventu karjeru un uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, iepazīstināja "JA-YE Latvija" mārketinga vadītāja Sintija Lase.

"JA-YE Latvija" Iedvesmas konference – mārketinga seminārs tika īstenots LIAA projekta "Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma" ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

Tīklošanās seminārā uzņēmēji pārrunā intelektuālā īpašuma aizsardzību

Šajā gadā pirmo tīklošanās semināru uzņēmējdarbības uzsācējiem LIAA organizēja 20. maijā centrā "Koka Rīga". Tā tematiskā vadlīnija bija intelektuālā īpašuma aizsardzība biznesa uzsākšanas fāzē.

Semināra pirmajā daļā uzstājās advokātu biroja "Raidla Lejiņš un Norcous" zvērinātā advokāte Ingrīda Kariņa-Bērziņa, kura ir arī aktīva Latvijas start-up vides veidošanas atbalstītāja. Eksperte stāstīja par dažādiem intelektuālā īpašuma paveidiem un ilustrēja tos ar pasaulē un Latvijā labi zināmiem piemēriem. Semināra ietvaros dalībnieki un eksperti apsprieda arī priekšnosacījumus biznesa ideju aizsardzībai.

Semināra otrā daļa bija veltīta dalībnieku neformālām sarunām, kas norisinājās līdz pat vēlam vakaram. Vairāki semināra dalībnieki guva iedvesmu savu biznesa ideju tālākai attīstīšanai un jūnijā piedalījās LIAA organizētā ideju autoru un investoru kontaktbiržā.

Nākamais tīklošanās seminārs notiks 28. augustā un būs veltīts biznesa modeļa izstrādes tēmai, tajā uzstāsies ātrlasīšanas rīka "Fastr" izstrādātāji.