Iesūtītie jautājumi

Lūdzu, aprakstiet problēmu, kas traucē Jūsu biznesam	Kādi pasākumi, Jūsuprāt, veicami šīs problēmas risināšanai?
Enerģētika	Vēja enerģija
Galvenā problēma ir apgrozāmo līdzekļu nepietiekamība, kā arī fakts, ka strādājošie aizbrauc prom un Angliju, Īriju, jo nevaram viņiem piedāvāt augstas algas. Kamēr samaksā visus nodokļus, pašam pāri nepaliek. Tik vien, ka dod citiem darbu, jo esi sācis vilkt to vezumu	Tā zināmā mērā ir valsts problēma, lai milzīgi cilvēku resursi neaizplūstu projām. Drīz nebūs, kas strādā
Pārlieku liels ienākuma nodokļa slogs,cilvēkam kurš sniedz individuālus pakalpojumus veselības jomā-massieris. Ar pliku roku darbu jānopelna lai apmaksātu telpu īri,nodokļus,un ja vēl ieņēmumu dienestā iesaka algot grāmatvedi,tad valstij pēc desmit gadiem būs jāuztur vēl viens invalīds,jo kurš darba instruments izturēs šādu slodzi!	Jāsamazina ienāk.nod.,un jāatceļ dažādas statistikas atskaites- kurās pieprasa ceturkšņa atskaitēs jau sniegtu informāciju vēlreiz,VID un VID statistikas pārvaldei nav vienotas datu bāzes!!?
Lielais nodokļu slogs	Samazināt valsts uzliktos nodokļus uzņēmumiem
sarežģīta un mainīga likumdošana, vienādi spēles noteikumi lieliem un maziem uzņēmumiem, pārāk daudz birokrātijas	vienkāršot likumdošanu, ieviest papildus atvieglojumus maziem uzņēmumiem, piemēram samazināt PVN likmi grāmatvedības pakalpojumiem, u.c. pakalpojumiem, kurus izmanto faktiski katrs uzņēmums, pieejamie un aktuālie dokumentu paraugi internetā, pamācības, bāzes info par uzņēmumiem jābūt brīvā pieejā, nevis tikai LURSOFTā, iespējas lētāk maksāt par īri (samazināts PVN?) neattīstītos Rīgas rajonos (Bolderaja, Iļģuciems) u.c. Latvijas reģionos. Valsts atbalsts kredīta ņēmšanā (galvojums?).
inflacija un līdz ar to man jāzamazina produkta un pakalpojuma cena,jo klients nevar atljauties	vajadzīga finnanseāla palīdzība lai ražošanas izmaksas samazinātu.
Mums pie lielās Juglas ir upes sanestas visādas lietas un mēs vēlamies to pārtraukt bet likums to aizliedz darīt vai tad tiešām nevar sakārtot palu laikā noskaloto krastu un atjaunot visu kā bija gadus 20 vai 30 atpakaļ mēs varētu visu sakārtot un nodarboties ar zivsaimniecību bet pagaidām mēs varam tikai tīrīt to ko upe saskalo palu laikos un mums par atkritumu aizvešanu ir jāmaksā atkritumus mums ir jāsalasa	Vides ministrijai vajadzētu izsniegt atļauju uzbērumas starp upi un esošo ūdenskrātuvi neaiztiekot bufera joslu 10m kuri ir norādīti kā liegums un atļaut 30m no upes karsta izveidot vel 2 dīķus kuri savā starpā būtu savienoti ar grāvi kur zivis dabīgi varētu nārstot.
Liels nodokļu slogs	Nodokļu atvieglojumu piešķiršana
Iespējams, izklāstīšu problēmu, kas nav pavisam tieši saistīta ar birokrātijas problēmu, taču mēģināšu. Mūsu uzņēmums darbojas Latgalē, kas ir īpaši jūtīga zona Latvijas kartē. uzņēmuma apgrozījums ir no 500 000 līdz 700 000 LVL. Esam realizējuši vairākus ES līdzfinasētajos projektos, katru reizi veiksmīgi atskaitījušies. 2007.gadā plānojām piedalīties projektu konkursā par atbalstu uzņēmumiem īpaši atbalstāmajās teritorijās, taču 2008., kad konkursu izsludināja, sapratām , ka "nepavilksim"pat 50% līdzfinansēšanas daļu, jo pašiem dādu līdzekļu nav , bet ņemt dārgu kredītu ir nāvei līdzīgi. No 2008.gada janvāra sākām atlaist pa 1 darbiniekam mēnesī, plānojam samazināt darbinieku skaitu līdz 30%, jo jūtam nenormālu lejupslīdi mūsu darbībā, kas ir ekonomikas apstākļu diktēta. Apbrīnojam mūsu valsts nevēlēšanos pārskatīt nodokļu politiku. Ja minimālās algas apmēru 2009.gada pacels līdz 220LVL nepārskatot neapliekamo minimumu un soc,nodokļa likmes sadalījumu, uzņēmumu likvidēsim un visi būsim bezdarbnieki. Daži mūsu kaimiņu uzņēmumi likvidējās jau šogad. nekad nebiju sūdzējusies par uzņēmējas likteni, arī tagad nesūdzos, bet izklāstu reālu problēmu.	1.Lūgums, valdībai, pārskatīt neapliekamā minimuma apmēru (tā, lai tas ir vismaz 80% no minimālās algas), un sociālā nodokļa likmes sadalījumu starp darba devēju un darba ņēmēju.Esošajā algu aprēķina situācijā vinnē tikai valsts, nevis darbinieki, un protams, ne uzņēmēji, kas izmaksātjot algas saviem darbiniekiem,nodokļus - valstij, parādus -kreditoriem, paši paliek bez graša kabatā. Iespējams, tad varēsim ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Piespiedu kārtā to izdarīt nav iespējams. Iespējams valsts iestādes var piesaistīt ārzemju specialistus, lai tie palīdz atrisināt šīs problēmas un harmonizēt nodokļu politiku. 2. izveidot (jav vēl nav) vai popularizēt (ja jau ir) organizāciju, kas varētu aizstāvēt mazo un vidējo uzņēmumu intereses.
Piemēram,uzņēmumam, kas strādā laukos(tūrisma un ēdināšanas pakalpojumi līdz 25 pers.), nebūtu jāpilda tādi paši noteikumi kā lielpilsētas uzņēmumiem, jo mums nevajag to papīru birokrātiju, es varu pats kontrolēt situāciju savā uzņēmumā, nevis jāpērk visādi pakalpojumi no citiem(darba drošība, paškontrole pārtikas jomā un tmldz.)Tad man vairs neatmaksājas strādāt, jo visa nauda jāiegulda valsts interesēs!Ja viņiem vajag, lai tad valsts maksā par tām visām atļaujām! License alum man priekš trim mēnešiem jābrauc un jākārto Rīgā(esmu no Ventspils raj.), kāpēc? Vai tik tiešām tā nav birokrātija?	Valstij beidzot vajag mainīt savu atieksmi un uzticēties uzņēmējiem ne visi ir bandīti, it sevišķi laukos. Vienīgi, ja mūs par tādiem uztaisa!!!
Pietrūkst apgrozāmo līdzekļu uzņēmuma stabilai darbībai	Īslaicīgs finansiāls atbalsts.
VID dažādās nodaļās interpretē dažādi, kas ir attaisnotie (ar nodokli neapliekamie) izdevumi. Tāpat, sagatavojot ienākumu deklarāciju, pēc pieprasījuma VID nevar saņemt VISU informāciju par algas un citiem nodokliem par sevi un darbiniekiem. Dažkārt informācija "uzrodas" VID datubāzē pēc 3 mēnešiem. Lai izvairītos no liekas vēstuļu, papīru rakstīšanas, uzrēķiniem, nodokļu maksātājam vajadzētu salīdzināt VID datus ar uzņēmējam pieejamiem PIRMS deklarācijas iesniegšanas. Tas ļautu ietaupīt laiku un nervus.	Operatīva informācijas VID un citu valsts iestāžu datu bāzēs atjaunošana, VID darbinieku apmācība.
No 2007 g. Oktobra nevaram atmuitot kravu no Šveices, kurā ir galdiņs ar divām atvilknēm priekš medicīnas iekārtas, kurai ir atbilstības deklarācija un CE marķejums, kā to nosaka MK 581 noteikumu 5. punkts un ES direktīva 93/42/EEK, lai laistu preci brīvā apgrozībā. VSTMVA un Veselības ministrija uzskata, ka nepiecīšama iekārtas reģistrācija, kas ir maksas pasākums. Valsts kanceleja savā atbildē mums norādīja, ka Latvijā atkārtota reģistrācija nav paredzēta un ka nevajadzētu būt problēmām ar preces izplatīšanu Latvijā. Ivars Spriņģis SIA "Medeksperts" valdes priekšsēdētājs.	Tā kā visas instances Latvijā ir izietas, vienīgais ceļš - tiesu darbi, kaut vai līdz Eiropas tiesu instancēm.
Uzņēmums nodarbojas ar mobilo celtņu pakalpojumiem.Pasaulē netiek ražoti mobīlie celtņi,{runa neiet par autoceltņiem,kuri Latvija palikuši no PSRS laikiem un nav ES sertifikāti}kuru slodze uz ass ir mazāka par 10.T.Rūpnīcas izgataotāji izlaiž celtņus ar slodzi uz ass līdz 12.T. pēc visiem ES atļautajiem normatīviem, toties Latvijā ir mistiski MK noteiktie normatīvi,kur ir aizliegts pārvietoties pa ceļiem kravas transportam,pārsniedzot 10.T. uz ass.Ražotājs ir aprēķīnājis riepas diametru mob.celtņiem kas 2reizes pārsniedz Kravas tr.auto riepas diam.,Tas nozīmē ,ja uz ass ir 12.T. tad uz kvadrātcentim.slodze nav lielāka par jebkādu vieglo automobiļa slodzi uz kvadrātc..Problēma ir tāda: atļaujas izsniegšana virzīties pa autoceļiem.Rīgas tilti atļauju dod uz gadu,bet Latvijas valsts ceļi tikai uz nedēļu,pa noteiktiem pamatotiem maģ.ceļiem tālāk, lai nokļūtu konkrēti līdz klientam jādodas uz Valsts reģ.ceļu uzt.dienestu Krustpils iela 4 ,kur dod atļauju tikai uz konkrēto dienu un konkrēto adresi.Atļauju izsniedz pa naudu un konkrētrajās stundās,Tas nozīmē,ja man ir 30 mobilie celtņi un dienā zvana pa līdz 70 klientu un katram vajag braukt uz konkrētu adresi,ne tikai Rīgā ko man darīt???Vai patiešām man katrā no šīm iestādēm jānovieto pa cilvēkam kurš ik pēc desmit minūtēm saņem jaunu uz pasūtijuma adreses pamatotu atļauju.Un vēl nedēļā vismaz 2 reizes mūsu celtņus izsauc glābšanas dienests, nakts vidū ,jeb svētdienās avārijas situācijas likvidēšanai.Ko man atbildēt? Piedodiet,lai cilvēks guļ zem automašīnas pāris dienas kamēr es saņēmšu braukšanas atļauju nokļūt pie jums!!	Pasākums:Jeb pieņemt ES atbilstošos normatīvus [Vācijā Mobilie celtņi klasificējas kā celtniecības tehnika,}rūpnīcas tomēr zin,ko ražo,jeb dot iespēju iegādāties atļauju uz gadu,nerakstot kaut kādas mistiskas vēstules uz Ministriju,ko dotajā mirklī iesaka Latvijas Valsts ceļu dep.
Atšķirībā no citām Eiropas valstīm juridiskiem klientiem uz kases čeka nepieciešami klienta rekvizīti, kaut arī perioda beigās tiek izgatavots kopsavilkuma dokuments, kurā uzskaitīti čeku nr., kā arī tajā ir klienta rekvizīti.	Jāatceļ šī apsurdā norma.
Jāizmanto printeri, kuri drukā divas čeku kopijas vienu klientam, bet otru kontrollentā uzglabāšanai. Tas ļoti ierobežo čeku printeru izvēles iespējas. Termodrukas ar divām lentām ir dārgas, bet adatu printeri lēni un nedroši.	Jāapstiprina noteikumi, kas atļauj kontrollentu glabāt elektroniskā formātā.
UV pilnveidošanā galvenās problēmas - neadekvātā papīru plūsma un personīgās atbildības trūkums. Tāpat arī ierēdniecības un valsts iestāžu neprofesionāla un garlaicīga pieeja daudzu organizātorisku problēmu risināšanai. Viens neliels piemērs ir šī pati lapa. Ja jau cerējāt sagaidīt atsaucību, vai tad grūti bija iekārtot lapu tā, lai visi varētu iepazīties ar iesūtītajiem priekšlikumiem? Tas prasītu, varbūt, 30 min. papildus darba no jūsu puses, bet vienkāršotu attieksmes paušanu lapas apmeklētājam un pozitīvais efekts būtu krietni lielāks. Varbūt to, ko es pieminu, jau uzrakstījuši 100 aptaujātie...:-))	UV jāpilnveido tiem, kas par to saņem algu un profesionāli darbojas tajā sfērā. Nez vai no malas var sagaidīt vairāk kā tikai diletantiskus priekšlikumus. Vai vienkāršu pafilozofēšanu. Visticamāk, priekšlikumu jums pašiem netrūkst. Taču trūkst atbilstošu resursu un iemaņu. Zems profesionālisms ir hroniska kaite, to nevar izārstēt vienā rāvienā. Izglītība un darbs, darbs un izglītība,- tikai tas varētu palīdzēt.
Reģistrējoties VIDā kā pašnodarbinātai personai, darbinieki dod aizpildīt diezgan nesaprotamu anketu (juridiski noformulēti jautājumi, kam ir maz sakara ar reālo dzīvi). Cik es vēlāk sapratu (jo tobrīd man to neviens nepaskaidroja), anketa ir paredzēta, lai cilvēks pats izvērtētu, vai pašnodarbinātas personas statuss viņam ir piemērotākais, bet pēc būtības šī anketa neko nemaina. Faktiski šāda anketa tikai patērē laiku, jo uzrakstīta pārāk sarežģītā valodā.	Vai nu pārstrādāt anketu, padarot to saprotamu, lai tā patiešām sāktu pildīt savu pamatfunkciju, vai arī tādu vienkārši atcelt - galu galā, informācijas sniegšanai daudz piemērotāks veids ir informatīvs buklets. Tas arī nejauktu galvu. Arī rēķinoties ar nelaipno un garlaikoto apkalpošanu VIDā, informatīvs buklets būtu daudz noderīgāks.
Saskaņošana, saskaņošana , saskaņošana Piemēram, rīkojot kādu pasākumu, tas jāsaskaņo ar Domi, kura, saskaņojot pasākumu, vienkārši uzliek dokumentam paraksta, vai deklarē - visu drīkst darīt, tikai ievērojot esošos normatīvos aktus!?! It kā bez šāda saskaņojuma man būtu tiesības tos ignorēt....Līdzīga nepieciešamība ir deklarēta daudzos normatīvos aktos un likumos. Nav nekādas objektīvas nepieciešamības saskaņošanu veikt ar organizācijām, kuru kompetencē ir kontrole pār likumu un normu ievērošanu, - ir vai nav saskaņojuma, autors pats ir atbildīgs par visu normu ievērošanu. Diemžēl, likumi un normas ir pārpilni ar prasībām saskaņot, saskaņot, sakaņot. Ja eksistē noteikumi, kuri ir jāievēro, tad nav nepieciešamības "katram gadījumam" veikt saskaņojumu. Saskaņošanu, iespējami daudzos gadījumos vajag aizstāt ar paziņošanu, vai arī paredzēt, nevis kā likumisku prasību, bet gan kā katra subjekta brīvu izvēli. Kurš nejūtas pārliecināts par savu risinājumu, lai meklē saskaņojumu.	Priekšlikums - Kādai augstai amatpersonai publiski jādeklarē skaļš un noteikts atbalsts minētai nostādnei. Jāveic ierēdņu, vispirms jau juristu apmācība, lai viņi saprastu, ka lieka saskaņošana ir bezatbildības cēlonis un šķērslis ātrai, efektīvai rīcībai. Jāveic likumdošanas aktu totāls audīts ar nolūku izslēgt liekus saskaņojumus.
Nav atbalsta radošajai industrijai. Biznesa idejas un biznesa plāns augstu novērtēts jau 3 konkursos, kā arī Rīgas Domē.Bankas ar aizdomām lūkojas uz radošās nozares projektiem, it īpaši, ja līdz šim Latvijā nav bijis tamlīdzīgs projekts. Zinu, ka arī citiem radošās nozares biznesa projektiem ir grūtības saņemt finansējumu. Šai nozarei īpaši svarīgi, lai ior atbalsta programmas, pie tam ar avansa maksājumiem.	Banku, LIAA u.c. institūciju pārstāvjiem varētu noorganizēt semināru, kurā piedalītos gan uzņēmēji no Latvijas, gan radošo nozari pārstāvoši uzņēmēji no ārvalstīm. Jābūt atsevišķām atbalsta programmām radošās industrijas biznesa projektiem.