Likumdošana

Uzņēmējdarbību jeb komercdarbību regulē dažādi normatīvie akti. Šeit sniegti tikai daži būtiskākie, taču, lai pilnībā pārliecinātos par to, ka esat ņēmis vērā visas likumdošanas prasības attiecībā uz Jūsu izvēlēto darbības sfēru, pārbaudiet http://www.likumi.lv!

Komerclikums 
Likums paredzēts likuma "Par uzņēmējdarbību" aizstāšanai. Tas ir mūsdienīgāks un atbilst pasaules attīstības tendencēm uzņēmējdarbībā. Likums nosaka, kas ir komersants (komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona – individuālais komersants un kas ir komercsabiedrība – personālsabiedrība un kapitālsabiedrība. Atrunāta komersanta un komercsabiedrības ierakstīšanas kārtība komercreģistrā. Visi komersantu veidi, to darbības reglamentācija.

Darba likums 
Nosaka darbinieka un darba devēja darba tiesiskās attiecības: darba līguma vispārīgos principus, darbinieka un darba devēja tiesības un pienākumus, darba samaksas jautājumu regulācija, darba un atpūtas laiku, darba strīdu izšķiršanas kārtību, dara attiecību izbeigšanas kārtību.

Darba aizsardzības likums 
Likuma mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.

Maksātnespējas likums
Likums paredz un apraksta visu procedūru gadījumos, kad komercuzņēmums ir nonācis maksātnespējas situācijā.

Muitas likums
Muitas lietas ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika.

Gada pārskatu likums
"(1) Likums attiecas uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām;

2) individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 euro.

(2) Šo likumu piemēro šā panta pirmajā daļā minēto personu (turpmāk arī — sabiedrība) gada pārskatiem un šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto sabiedrību konsolidētajiem gada pārskatiem.

(3) Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības var sagatavot gada pārskatu, ievērojot šā likuma noteikumus, arī tad, ja to apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro.

(4) Šis likums neattiecas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kā arī alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri dibināti kā komercsabiedrības.

(5) Attīstības finanšu institūcija un komercsabiedrība, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk — starptautiskie grāmatvedības standarti):

1) atkāpjoties no šajā likumā noteiktajiem gada pārskatam un finanšu pārskata posteņu novērtēšanai piemērojamiem principiem un noteikumiem, gada pārskata posteņus novērtē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

2) atkāpjoties no šā likuma noteikumiem bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sagatavošanai, var nenorādīt atsevišķus finanšu pārskata posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to nenorādīšana padara finanšu pārskatu pārredzamāku, kā arī iekļaut papildu posteņus, taču jebkurā gadījumā posteņos norādītajai informācijai ir jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

3) papildus šajā likumā noteiktajiem finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas noteikumiem paskaidrojošo informāciju sniedz saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

4) atkāpjoties no šā likuma noteikumiem, konsolidēto gada pārskatu sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Šādā gadījumā konsolidētā gada pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņu novērtēšanai, konsolidētā finanšu pārskata sastāvdaļām un paskaidrojošās informācijas sniegšanai konsolidētajā finanšu pārskatā attiecīgi piemēro šīs daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus.

(6) Attīstības finanšu institūcija un komercsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk — regulētais tirgus), piemēro šā likuma prasības, kuras ir saistošas lielai sabiedrībai.

(7) Valsts kapitālsabiedrība, kura atbilstoši šā likuma nosacījumiem ir liela kapitālsabiedrība, var sagatavot gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Šajā gadījumā valsts kapitālsabiedrība finanšu pārskata posteņu novērtēšanai, finanšu pārskata sastāvdaļām un paskaidrojošās informācijas sniegšanai finanšu pārskatā attiecīgi piemēro šā panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus."

Likums par nodokļiem un nodevām
Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Komercdarbības atbalsta kontroles likums
Likuma mērķis ir nodrošināt komercdarbības atbalsta īstenošanas tiesiskumu, noteikt Latvijas nacionālās kontroles kompetences un procedūras komercdarbības atbalsta jomā, lai mazinātu komercdarbības atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci. Likums nosaka finanšu uzskaites prasības valsts un pašvaldību institūcijām, piešķirot finansiālo atbalstu komercsabiedrībām.

Preču un pakalpojumu drošuma likums
Nosaka pienākumu ražotājam, izplatītājam un pakalpojuma sniedzējam ražot, laist apgrozībā, pārdot vai piedāvāt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preci vai pakalpojumu. 
Nosaka Ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem pienākumu informēt un sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai nepieļautu nedrošu preču nokļūšanu tirgū, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus nedrošu preču radītā riska mazināšanai.
Likums “Par vides aizsardzību”, ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2004. gada 21. aprīlim.
Šā likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību vides aizsardzības jomā, radot un nodrošinot efektīvu vides aizsardzības sistēmu. Likuma mērķis ir nodrošināt indivīda tiesības dzīvot nepiesārņotā vidē. Atrunāta dabas resursu izmantošanas kārtība, kā arī noteikts, ka par dabas resursu izmantošanu maksājams nodoklis.
Ugunsdrošības noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums. Likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko aizsardzību un sociālās garantijas.

Konkurences likumdošana

Tirgus situācijas regulēšanai ir izveidots Konkurences likums
Likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.
Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu. Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

Konkurences padome

  • uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, negodīgas konkurences un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos;
  • izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un pieņem lēmumus par tiem;
  • ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos;
  • atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām.

Konkurences padome ir tiesīga

  • veikt tirgus apsekojumus, ja nepieciešams, iesaistot neatkarīgus ekspertus;
  • sniegt atzinumus par tirgus dalībnieku darbības atbilstību konkurenci reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;
  • iesniegt tiesai prasības pieteikumus un sūdzības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;
  • publicēt Konkurences padomes viedokli un ieteikumus.

Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs. Birojs nav juridiskā persona. Biroja darbu vada direktors. Biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kas tieši pakļauts Konkurences padomes priekšsēdētājam. Birojs ir tiesīgs Konkurences padomes vārdā veikt darbības saskaņā ar Konkurences padomes priekšsēdētāja norādījumiem un normatīvajiem aktiem.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums

Likums nosaka kārtību, kādā notiek informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana. Tas nosaka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas brīvību, norādāmo informāciju, sniedzot informācijas sabiedrības pakalpojumus, prasības komerciāliem paziņojumiem un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pienākumus un atbildību.