Likumdošana

Uzņēmējdarbību jeb komercdarbību regulē dažādi normatīvie akti. Šeit sniegti tikai daži būtiskākie, taču, lai pilnībā pārliecinātos par to, ka esat ņēmis vērā visas likumdošanas prasības attiecībā uz Jūsu izvēlēto darbības sfēru, apmeklējiet Latvijas Republikas tiesību aktu datubāzi Likumi.lv!

Komerclikums

Likums nosaka, kas ir komersants (komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona – individuālais komersants un kas ir komercsabiedrība – personālsabiedrība un kapitālsabiedrība. Atrunāta komersanta un komercsabiedrības ierakstīšanas kārtība komercreģistrā. Visi komersantu veidi, to darbības reglamentācija.

Darba likums

Nosaka darba devēja un darba ņēmēja tiesiskās attiecības: darba līguma vispārīgos principus, darbinieka un darba devēja tiesības un pienākumus, darba samaksas jautājumu regulāciju, darba un atpūtas laiku, darba strīdu izšķiršanas kārtību, darba attiecību izbeigšanas kārtību.

Darba aizsardzības likums

Likuma mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.

Maksātnespējas likums

Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus. Likums paredz un apraksta visu procedūru gadījumos, kad komercuzņēmums ir nonācis maksātnespējas situācijā.

Muitas likums

Likuma mērķis ir noteikt Latvijas Republikas kompetenci muitas lietās tiktāl, ciktāl muitas lietas nav noteiktas tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos. Muitas lietas ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums

"(1) Likums attiecas uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām;

2) individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 euro.

(2) Šo likumu piemēro šā panta pirmajā daļā minēto personu (turpmāk arī — sabiedrība) gada pārskatiem un šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto sabiedrību konsolidētajiem gada pārskatiem.

(3) Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības var sagatavot gada pārskatu, ievērojot šā likuma noteikumus, arī tad, ja to apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro.

(4) Šis likums neattiecas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kā arī alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri dibināti kā komercsabiedrības.

(5) Attīstības finanšu institūcija un komercsabiedrība, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk — starptautiskie grāmatvedības standarti):

1) atkāpjoties no šajā likumā noteiktajiem gada pārskatam un finanšu pārskata posteņu novērtēšanai piemērojamiem principiem un noteikumiem, gada pārskata posteņus novērtē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

2) atkāpjoties no šā likuma noteikumiem bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sagatavošanai, var nenorādīt atsevišķus finanšu pārskata posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to nenorādīšana padara finanšu pārskatu pārredzamāku, kā arī iekļaut papildu posteņus, taču jebkurā gadījumā posteņos norādītajai informācijai ir jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

3) papildus šajā likumā noteiktajiem finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas noteikumiem paskaidrojošo informāciju sniedz saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

4) atkāpjoties no šā likuma noteikumiem, konsolidēto gada pārskatu sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Šādā gadījumā konsolidētā gada pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņu novērtēšanai, konsolidētā finanšu pārskata sastāvdaļām un paskaidrojošās informācijas sniegšanai konsolidētajā finanšu pārskatā attiecīgi piemēro šīs daļas 1., 2. un 3. punkta nosacījumus.

(6) Attīstības finanšu institūcija un komercsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk — regulētais tirgus), piemēro šā likuma prasības, kuras ir saistošas lielai sabiedrībai.

(7) Kapitālsabiedrība, kura atbilstoši šā likuma nosacījumiem ir liela sabiedrība, var sagatavot gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Šajā gadījumā kapitālsabiedrība finanšu pārskata posteņu novērtēšanai, finanšu pārskata sastāvdaļām un paskaidrojošās informācijas sniegšanai finanšu pārskatā attiecīgi piemēro šā panta piektās daļas 1., 2. un 3. punkta nosacījumus."

Par nodokļiem un nodevām

Likums nosaka nodokļu un nodevu sistēmas principus, valsts nodokļu veidus, nodevu veidus, pašvaldības nodevu objektus, nodokļu un nodevu noteikšanas, aprēķināšanas, iekasēšanas un atmaksāšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu administrācijas, kā arī valsts nodevas administrācijas un pašvaldības nodevu administrācijas tiesības un pienākumus, nodokļu maksātāju klasifikāciju un reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību nodokļu jomā, elektronisko informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanas kārtību, kā arī atbildību par nodokļu pārkāpumiem.

Komercdarbības atbalsta kontroles likums

Likuma mērķis ir nodrošināt komercdarbības atbalsta īstenošanas tiesiskumu, noteikt Latvijas nacionālās kontroles kompetences un procedūras komercdarbības atbalsta jomā, lai mazinātu komercdarbības atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci. Likums nosaka finanšu uzskaites prasības valsts un pašvaldību institūcijām, piešķirot finansiālo atbalstu komercsabiedrībām.

Preču un pakalpojumu drošuma likums

Likuma mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un pakalpojumu sniegšanu. Likums nosaka ražotāja pienākumu ražot un laist apgrozībā un pakalpojuma sniedzēja pienākumu sniegt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preci/ pakalpojumu. Ražotājs ir atbildīgs par apgrozībā laistās preces drošumu, pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par sniegtā pakalpojuma drošumu.

Vides aizsardzības likums

Likuma mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tajā atrunāta dabas resursu izmantošanas kārtība, kā arī noteikts, ka par dabas resursu izmantošanu maksājams nodoklis (Dabas resursu nodokļa likums). 

Ugunsdrošības noteikumi

Noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas.

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums

Likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību.

Konkurences likums

Likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.

Konkurences padome

Konkurences padomes mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību visos tautsaimniecības sektoros sabiedrības interesēs.

Konkurences padomes uzdevumi:

  • Uzraudzīt, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts Konkurences likumā un Līgumā par Eiropas Savienības darbību;
  • Uzraudzīt Reklāmas likuma ievērošanu, ja pārkāpums reklāmas jomā rada vai var radīt būtisku kaitējumu konkurencei;
  • Izskatīt iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un pieņemt lēmumus par tiem;
  • Ierobežot tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus par tirgus dalībnieku apvienošanos;
  • Atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar ārvalstu institūcijām;
  • Atbilstoši savai kompetencei izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ekonomikas ministrijai tiesību aktu projektus;
  • Informēt sabiedrību par Konkurences padomes darbību un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī publicēt Konkurences padomes lēmumus oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un iestādes tīmekļa vietnē;
  • Sagatavot un sniegt atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;
  • Valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas gadījumos, ja nepieciešams, sniegt attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu.

Konkurences padomes pakalpojumi:

  • Iesnieguma izskatīšana par Konkurences pārkāpumiem;
  • Iesnieguma izskatīšana par Reklāmas likuma pārkāpumiem;
  • Konsultācijas un iesniegumu izskatīšana par konkurences tiesību jautājumiem;
  • Iesniegumu izskatīšana par tirgus dalībnieku paziņoto vienošanos;
  • Lēmums par tirgus dalībnieku apvienošanos;
  • Atzinums par publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā;
  • Iesniegums par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma uzraudzību;
  • Sabiedrības informēšana par konkurences aizsardzības un uzraudzības jomas jautājumiem.
Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums

Likuma mērķis ir nodrošināt brīvu informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Likums attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu, izņemot jomas, ko reglamentē normatīvie akti par izlozēm un azartspēlēm, kurās paredzēts naudas laimests un personas datu aizsardzību.

Fizisko personu datu apstrādes likums

Likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus fiziskās personas datu aizsardzības sistēmas izveidošanai nacionālajā līmenī, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus.