Izvērtējot 211 iesniegtos pieteikumus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Inkubācijas programmā aprīlī uzņemti 74 jauni uzņēmumi, bet pirmsinkubācijas sešu mēnešu programmā uzņemti 214 uzņēmumi. Pirmsinkubācijā atsevišķos inkubatoros vēl turpinās uzņemšana.
Kopš 2016. gada oktobra visā Latvijā darbojas 15 inkubatori, no kuriem tikai viens Radošo industriju inkubators atrodas Rīgā, bet pārējie reģionos. LIAA direktors Kaspars Rožkalns uzsver, ka ir pozitīvi pārsteigts par jauno uzņēmēju drosmi un vēlmi sevi apliecināt uzņēmējdarbībā šajā laikā, kad daudzi ierastie biznesa modeļi mainās, bet vienlaikus parādās jaunas iespējas, attīstās digitālā tirdzniecība un pakalpojumi tiek sniegti attālināti. “Redzam, ka uzņēmumu pārstāvētās biznesa nišas ir ļoti dažādas, biznesa inkubatorus kā savu attīstības ceļu izvēlas gan naftas un gāzes ieguves urbšanas aprīkojuma ražotāji, gan dronu šovu veidotāji, gan inteliģento elektrības patēriņa uzraudzības iekārtu izstrādātāji. Šī programma sniedz atbalstu personām un komersantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Maksimālais līdzfinansējums, kuru viens uzņēmums var saņemt četru gadu inkubācijas periodā ir 200 tūkstoši eiro. Tas ir pietiekami liels atbalsts, lai vismaz daļa no jaunajiem inkubatoru uzņēmējiem kļūtu par jaunajiem Latvijas eksporta līderiem,” uzsver K.Rožkalns. Kopumā no 2016. gada inkubatoru programmā iesaistījušies jau ap 620 uzņēmumu. 2019. gadā kopējais inkubatoros esošo uzņēmumu apgrozījums sasniedza 62 miljonus eiro, bet nomaksāto nodokļu apmērs 8 miljoni eiro.
Lai sniegtu priekšstatu, cik dažādi ir inkubatoros uzņemtie uzņēmumi, esam apkopojuši dažus piemērus.
Daugavpils inkubatorā šoreiz inkubācijas programmā uzņemti pieci jauni uzņēmumi. Starp tiem SIA “NeuroTech”. Uzņēmums plāno ražot aprīkojumu – uz galvas liekamu “ķiveri” kopā ar spēli mobilajā lietotnē, lai palīdzētu ārstēt psihiskās veselības traucējumus un depresiju. Šī metode paredzēta bērniem no sešu gadu vecuma, kā arī pusaudžiem un pieaugušiem. Aprīkojuma lietotājam, kontrolējot savas veģetatīvās funkcijas, mainīsies attēls lietotnes ekrānā, radot nomierinošu efektu. Rezultāti tiks analizēti, izmantojot īpašu datorprogrammu, lai pozitīvi ietekmētu smadzeņu funkcijas, mentālo veselību un labsajūtu. Uzņēmuma pārstāvji identificējuši, ka ASV šobrīd katram piektajam bērnam var konstatēt psihiskas veselības problēmas, kas ir augstākais rādītājs starp valstīm, kurās tiek veikta diagnosticēšana. Tādēļ šī produkta mērķa tirgus ir ASV. Ar biznesa inkubatoriem un Latvijai netipisku ideju Daugavpilī startējuši SIA “Customized Drilling Solutions Latvia”. Tā ir vienīgā kompānija Latvijā, kas, pēc pašu izstrādāta dizaina, ražo naftas un gāzes urbšanas aprīkojumu Eiropas un Āzijas tirgum, potenciāli arī Austrumu valstīm. Uzņēmuma pārstāvis Andrejs Leščovs stāsta, ka ar cilvēkiem, kas pārzina naftas un gāzes ieguves industriju iepazinās, strādājot Lielbritānijā, kur 2018. gadā jau izveidoja uzņēmumu, kas iesāka darbu pie produktu attīstības. “Šobrīd savu darbību esam pārcēluši uz Latviju un ražošanas process pilnībā notiek Daugavpilī. Ražojam urbšanas uzgaļus, kuru apdarē tiek izmantoti mākslīgi audzēti dimanti. Savu produkciju jau pārdodam Azerbaidžānā, bet ar biznesa inkubatora starpniecību vēlamies iegūt jaunus kontaktus un pieredzi, kā sekmīgāk pārdot savu produktu arī Eiropā un Krievijā. Apzināmies, ka šobrīd Covid krīzes laikā paveras jaunas iespējas tieši Eiropā, jo daudzi uzņēmumi pārskata savas piegādes ķēdes un atsakās no sadarbības ar Ķīnas ražotājiem,” tā A.Ļeščovs.
Rīgas radošo industriju inkubatorā kopumā uzņemti pieci jauni uzņēmumi. Starp tiem tiem SIA “Basemotion” komanda, kura attīstījusi ideju par dronu šoviem, piedāvājot veidot krāšņus priekšnesumus dažādiem svētkiem un pasākumiem Šobrīd dronu šovi pasaulē tiek piedāvāti kā alternatīva ar kuru aizvietot svētku uguņošanas.
Liepājas biznesa inkubatoram šajā uzņemšanā pievienojušies septiņi jauni uzņēmumi tāpat kā Jūrmalas, Ventspils un Siguldas inkubatoros. Starp Liepājas jaunajiem inkubatora uzņēmumiem ir arī SIA “Webtree” komanda, kura specializējas mobilo lietotņu izstrādē. Kā pirmo “Webtree” komanda ir izstrādājusi lietotni Shopify, kas ļauj interneta veikala lietotājam ērti apskatīt produkta cenu savas valsts vietējā valūtā, vai arī attiecīgi kādā no 160 citām lietotāja izvēlētajām valūtām. Šī lietotne jau ir pieejama “Shopify App Store”. Produkts ir digitāls un ērti lietojams, tādēļ tam nav ierobežojumu eksporta ziņā. Šobrīd kā prioritārie eksporta tirgi tiek izskatīti ASV, Kanāda un vairākas Eiropas valstis.
Kuldīgas biznesa inkubatorā kopumā uzņemti pieci uzņēmumi, tostarp, SIA “Hollistic”, kurš piedāvā saviem klientiem veikt detalizētu elektroenerģijas patēriņa analīzi un optimālo režīmu modelēšanu dažādos ražošanas procesa posmos, izmantojot mašīnmācīšanās iespējas. Tāpat uzņēmums nodrošina iekārtu parametru inteliģento analīzi un modelēšanu. SIA “Hollistic” jau realizējis vairākus projektus Latvijā, uzlabojot uzņēmumu produktivitātes un energoefektivitātes rādītājus. Jelgavas biznesa inkubatorā, kur kopumā uzņemti 5 uzņēmumi, ar savu produktu startējis SIA “Creditom”. Uzņēmuma komanda ir izstrādājusi finanšu pakalpojumu starpniecības risinājumu
lietotni “Jeff App”, nodrošinot iespēju no klienta ievākt dažāda veida alternatīvos datus no mobilajām ierīcēm, sociālajiem medijiem, telekomunikāciju operatoriem, kā arī citiem avotiem. Apkopojot šos datus vienuviet un tālāk nododot banku vai alternatīvo aizdevēju rīcībā, kuri pēc šiem datiem var pieņemt ātru lēmumu par aizdevuma piešķiršanu. Īpaši aktuāli tas ir Āzijā, kur daudziem potenciālajiem klientiem nav savu bankas kontu un uzkrātās kredītvēstures, pēc kā parasti vērtē klientu maksātspēju. Jāuzsver, ka šāds risinājums ir pilnībā automatizēts un atslogo cilvēkresursus citu funkciju veikšanai. Produkts prioritāri izstrādāts Āzijas tirgum, Vjetnamai, Indonēzijai un Filipīnām, kur aizdevēji bieži saskaras ar grūtībām klientu maksātspējas izvērtēšanā. SIA “Creditom” pārstāvis Toms Niparts atzīst, ka Eiropā, kur 99 procentiem klientu ir savs bankas konts, šāds pakalpojums nav aktuāls, turpretim Āzijas valstīs aizdevēji tērē nesamērīgi daudz laika, lai izvērtētu klientus, kas sadārdzina kredītus. “Inkubatorā vēlamies saņemt profesionālas konsultācijas par to kā labāk sevi pieteikt Āzijas tirgū un kādus mārketinga kanālus izvēlēties. Mums pieejamie resursi mārketingam nebūs lieli, tādēļ svarīgi naudu iztērēt gudri,” tā T.Niparts. Vēl Jelgavas inkubatorā uzņemts uzņēmums SIA “3DTech”, kurš plāno izstrādāt 3D printēšanas tehnoloģiju celtniecības konstrukciju izgatavošanai. Šī tehnoloģija ietver jau iepriekš izstrādātu īpašu 3D printera konstrukciju un speciāli sagatavotus kompozītmateriālus, no kuriem tiks veidotas būvniecības konstrukcijas. Tehnoloģija paredz, ka ar šo 3D printeri varēs izdrukāt tādus labiekārtojuma elementus kā parka soliņus, sabiedriskā transporta pieturu nojumes, bet nākotnē plānots strādāt pie produkta attīstības, lai varētu izgatavot lielāka izmēra būvelementus, piemēram, kempinga mājiņas. Sākotnēji šo tehnoloģiju plānots izmantot Latvijas un Baltijas valstu tirgū.
Šobrīd Latvijā kopumā strādā 15 biznesa inkubatori Radošo industriju inkubators Rīgā (2020. gada aprīlī uzņemti 5 jauni dalībnieki), Jūrmalā (7), Jelgavā (5), Bauskā (nav uzņemti jauni dalībnieki), Talsos (5), Kuldīgā (5), Ventspilī (7), Liepājā (7), Siguldā (7), Ogrē (5), Valmierā (5), Jēkabpilī (2), Madonā (5), Daugavpilī (5) un Rēzeknē (4).
Inkubatoru programmas darbības laiks – 2016. – 2023. gads.
2020. gada aprīlī 15 inkubatoros uzņemti – 74 jauni uzņēmumi, pirmsinkubācijā 214.
Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam – līdz 200 tūkstošiem eiro 3 gadu periodā (de minimis*) .
Atbalsta formas inkubācijā – līdzfinansējums pakalpojumiem un aprīkojumam, apmācības, atpazīstamības veicināšana. Pirmsinkubācijā - apmācības un konsultācijas.
Inkubācijas periods – līdz 4 gadiem.
Pirmsinkubācijas periods – 6 mēneši.
Kopējais programmas budžets – 30,8 miljoni eiro.
Plānotais aptverto uzņēmumu skaits inkubācijā – 800.
Pirmsinkubācijā – 2000.
*Eiropas Komisija ir ieviesusi minimālā apjoma atbalsta jēdzienu, kas nosaka, ka atbalsta projekti par mazām summām līdz 200 tūkstošiem eiro trīs gadu periodā netiek pakļauti vispārējām komercdarbības atbalsta kontroles prasībām.