Lai gan jautājumā par vēja enerģijas attīstību sabiedrība Latvijā ir sašķelta, valda uzskats, ka atpalikt no citām Baltijas valstīm nevajadzētu un Latvijas atkrastes enerģijas potenciāls ir aktīvi jāizmanto. Jaunākā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aptauja liecina, ka cilvēki vēlas saprast, kā atkrastes vējš ietekmēs elektrības cenas, vidi, reģionu attīstību un kāds būs ieguvums sabiedrībai.
Atkrastes vēja enerģija var būt instruments, kas vienlaikus stiprina valsti un sniedz tiešus ieguvumus kopienām. "Norstat Latvija" īstenotā aptauja, kurā piedalījās 1001 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 75 gadiem, liecina, ka Latvijas sabiedrības attieksme pret vēja enerģiju ir piesardzīgi pozitīva, vienlaikus gaidot skaidras atbildes par praktiskiem ieguvumiem sabiedrībai.
Kaimiņu konkurence motivē
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijai atkrastes vēja parki būtu jāattīsta tikpat aktīvi, ja to mērķtiecīgi dara citas Baltijas jūras valstis (Igaunija, Lietuva un Polija), dominē viedoklis “nepalikt pēdējiem”. 40 % respondentu uzskata, ka Latvijai savi projekti būtu jāattīsta tikpat aktīvi, bet 23 % atbalsta piesardzīgu attīstību. Tikai 17 % pārliecināti, ka Latvijai šādus projektus nevajadzētu attīstīt, savukārt piektajai daļai nav konkrēta viedokļa.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece Laura Štrovalde: “Pozitīvi, ka daļa sabiedrības saredz atjaunīgās enerģijas nozīmi. Vēja enerģija ir nepieciešama, lai sasniegtu vairākus valstiskus mērķus. Atkrastes vēja enerģija ir mūsu spēja izmantot Baltijas jūras ekonomisko potenciālu, lai piesaistītu jaunus investīciju projektus, veicinātu reģionu attīstību un vēl būtiskāk šobrīd – tā ir iespēja dažādot elektroenerģijas ražošanas avotus Latvijā, lai nekļūtu par upuriem globāliem izaicinājumiem.”
Galvenais jautājums: kā atkrastes vēja projekti ietekmēs elektrības cenu?
Turpinot pētīt sabiedrības bažas un gaidas, “Norstat Latvija” aptaujā noskaidrots, par kuru jautājumu respondentiem informācijas trūkst visvairāk: kā ELWIND projekts varētu ietekmēt elektroenerģijas cenas Latvijā? Laura Štrovalde to vērtē kā pašsaprotamu – cilvēki vēlas stabilitāti un prognozējamību, kā arī saprast, vai projekts ietekmēs mājsaimniecību rēķinus. “Lai arī valstiski nozīmīgi mērķi ir klimatneitralitāte, ieguldījumi energodrošībā vai jaunos investīciju projektos, praktiskie jautājumi dominēs vienmēr. Tas vērojams ne tikai ELWIND, bet arī citos energoprojektos.”
Apkopojot citas biežākās atbildes, kā aktuālākie izvirzās šādi jautājumi: kāds būs ieguvums sabiedrībai (33 %), par ietekmi uz vidi (33 %), kam piederēs vēja parks ELWIND (24 %), kā notiek ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process (22 %), kāda būs ietekme uz ainavu un tūrismu (21 %). “Šīs atbildes palīdz saprast sabiedrības bažas un veidot mērķtiecīgāku komunikāciju. Ir svarīgi skaidrot par ieguvumiem Latvijai kopumā – vai tie būs ieguldījumi pašvaldībās un to infrastruktūras uzlabošanai, jaunas darbavietas, ostu attīstība, drošāka elektrības piegāde, jaunu piekrastes nozaru attīstība vai tīrāka enerģija mūsu bērniem," secina L. Štrovalde.
Nav vienkārši “par” vai “pret” vēja enerģiju
Kopumā “Norstat Latvija” aptaujas dati rāda, ka sabiedrības attieksme pret vēja enerģijas attīstību Latvijā ir vairāk pozitīva nekā negatīva, tomēr ar ievērojamu neizlēmīgo daļu, proti, atbalsta 45 %, neatbalsta 26 %, bet trešdaļai aptaujāto nav skaidra viedokļa.
Salīdzinot ar iepriekš veiktajām izpētēm, līdzīgas tendences saglabājas demogrāfiskajos griezumos. Piemēram, dzimumu griezumā vīrieši ir ievērojami atbalstošāki (52 %), bet sievietēm vērojama izteiktāka neizlēmība (36 %). Savukārt gados jaunāki cilvēki un ekonomiski aktīvāki iedzīvotāji joprojām pauž lielāku atbalstu vēja enerģijas izmantošanai. Tās attīstību īpaši atbalsta 30–39 gadus veci iedzīvotāji – 62 %, kā arī 18–29 gadus veci iedzīvotāji – 53 %. Salīdzinājumam: 60–74 gadu vecuma grupā atbalsts ir 32 %. Šai grupai ļoti izteikti interesē praktiskie un ietekmes jautājumi: 45 % trūkst informācijas par ietekmi uz elektroenerģijas cenām, 40 % – par ietekmi uz vidi, 28 % – par IVN procesu.
LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde rezumē: “Veicot regulāras sabiedrības aptaujas, novērojam, ka vēja enerģija Latvijā arvien vairāk kļūst par paaudžu vērtību / vērtējuma jautājumu. Jaunākās un ekonomiski aktīvākās sabiedrības grupas to redz kā nākotnes ekonomikas, darbavietu un enerģētiskās neatkarības instrumentu, savukārt vecākajai paaudzei būtiska ir drošība, izmaksas, kontrole un vides uzraudzība, kā arī apziņa, ka projekts nepasliktinās dzīves kvalitāti.”
Aptauja tika veikta pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pasūtījuma 2026. gada maijā, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Ar aptaujas jautājumiem un plašākiem datiem var iepazīties šeit https://failiem.lv/u/fny2qr7t7g
Par ELWIND projektu
ELWIND ir Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekts atkrastes vēja parka būvniecībai Baltijas jūrā. Tas ir vērienīgs un videi draudzīgs atjaunīgās enerģijas projekts ar abu parku kopējo jaudu līdz 2 GW, kas palielinās reģiona enerģētisko neatkarību un drošību un saglabās saprātīgas enerģijas cenas, tādējādi samazinot izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Turklāt tas radīs jaunas biznesa iespējas. ELWIND palīdzēs aizpildīt plaisu vietējā liela mēroga atjaunīgās enerģijas ražošanā un veicināt labāku atvērtā enerģijas tirgus darbību. Plānots, ka atkrastes vēja parks tiks uzbūvēts un savu darbību uzsāks līdz 2035. gadam.
ELWIND projekta priekšattīstīšanas darbi beigsies 2029. gadā ar plānoto izsoli, kurā atkrastes vēja teritorijas izmantošanas tiesības tiks nodotas kvalificētam attīstītājam. ELWIND projektu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Igaunijas Vides investīciju centrs (KIK) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Igaunijas Republikas Klimata ministriju.