No 4. līdz 6. novembrim Ventspilī, Pāvilostā un Zirās aizvadītas Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās kopumā piedalījās aptuveni 170 iedzīvotāju, pašvaldību pārstāvju un citu interesentu. Diskusiju centrā bija vēja parka iespējamā ietekme uz Baltijas jūras vidi, piekrastes ainavu un vietējo iedzīvotāju dzīvi, projekta ekonomiskie ieguvumi, kā arī sauszemes kabeļu koridoru izbūves jautājumi. Lai iegūtu turpmākajiem lēmumiem nepieciešamos datus, ELWIND ietvaros tiek īstenoti vairāk nekā 20 vides un tehniskie pētījumi.
Trīs sanāksmēs Ventspils Pārventas bibliotēkā, Pāvilostas pilsētas kultūras namā un Ziru tautas namā “Saulgrieži” projekta pārstāvji un pētnieki iepazīstināja dalībniekus ar izpētes norisi, sākotnējiem rezultātiem un turpmākajiem projekta attīstības posmiem.
Apspriedes apliecināja, ka piekrastes iedzīvotājiem īpaši svarīgas ir konkrētas, pētījumos balstītas atbildes par iespējamo ietekmi uz zivju resursiem, putniem, jūras zīdītājiem un piekrastes ainavu. Jautājumi izskanēja arī par vēja turbīnu ekspluatācijas beigām, to utilizāciju, infrastruktūras attīstību un vietējo kopienu ekonomiskajiem ieguvumiem. Vairākiem jautājumiem precīzas atbildes būs iespējams sniegt tikai pēc attiecīgo pētījumu pabeigšanas.
“Atkrastes vēja enerģija Latvijai paver jaunas iespējas, taču projekta attīstībai jābalstās rūpīgā vides izpētē un atklātā sarunā ar piekrastes iedzīvotājiem. Mēs nevaram solīt konkrētus ieguvumus pirms nav izvērtēti projekta tehniskie risinājumi un iespējamā ietekme. Šobrīd mūsu uzdevums ir iegūt uzticamus datus un nodrošināt, lai iedzīvotāju jautājumi un priekšlikumi tiktu ņemti vērā turpmākajā izvērtēšanā,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.
Vairāk nekā 20 pētījumu palīdzēs izvērtēt projekta ietekmi
ELWIND projekta ietvaros tiek veikti vides, elektrotīkla pieslēguma un tehniskie pētījumi. Tie aptver jūras gultnes ģeoloģiju, meteoroloģiskos apstākļus, bioloģisko daudzveidību, ūdens kvalitāti un citus faktorus, kas nepieciešami atkrastes vēja parka iespējamās ietekmes novērtēšanai.
Daļā pētījumu jau iegūti sākotnējie rezultāti, savukārt citos turpinās datu vākšana vai vēl paredzēta iepirkumu organizēšana. Atsevišķiem pētījumiem nepieciešami novērojumi vairāku sezonu garumā, lai dati atspoguļotu jūras ekosistēmu dažādos apstākļos.
Izpētes rezultātiem būs arī plašāka zinātniskā nozīme. Tie papildinās zināšanas par Baltijas jūras ģeoloģiju, bioloģisko daudzveidību un vides stāvokli teritorijās, kurās līdz šim tik detalizēti pētījumi veikti ierobežotā apjomā.
SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vadošais konsultants Oskars Beikulis apspriedēs skaidroja, ka ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) ir normatīvajos aktos stingri reglamentēts process. Tā mērķis ir apzināt esošo vides stāvokli, prognozēt iespējamās izmaiņas, izvērtēt projekta alternatīvas un noteikt pasākumus, ar kuriem iespējamo negatīvo ietekmi var mazināt vai novērst.
Vides ietekmes izvērtēšanā iesaistīti arī starptautiski uzņēmumi un eksperti ar pieredzi atkrastes vēja parku izpētē. IVN procesā tiek vērtēti arī nepieciešamie monitoringa pasākumi, lai iespējamā ietekme uz vidi tiktu uzraudzīta būvniecības un ekspluatācijas laikā.
Sauszemes kabeļu koridori tiks veidoti, iesaistot vietējos iedzīvotājus
Noslēdzošajā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē Zirās viena no galvenajām diskusiju tēmām bija sauszemes kabeļu trašu izbūve līdz Ziru apakšstacijai. Iedzīvotāji pauda bažas par plānoto kabeļu trašu tuvumu privātīpašumiem, iespējamo ietekmi uz ciemā paredzēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju, kā arī vairāku enerģētikas projektu kopējo ietekmi uz apkārtējo teritoriju.
Projekta pārstāvji skaidroja, ka pašlaik turpinās sākotnējā izpēte un tiek izvērtēti iespējamie kabeļu trašu izbūves risinājumi. Kabeļu trases paredzēts izbūvēt, panākot brīvprātīgu vienošanos ar zemes īpašniekiem. Ja vienošanos panākt neizdosies, tiks meklēti alternatīvi tehniskie risinājumi un citi trašu maršruti.
Vēja parka darbība varētu radīt jaunus ieņēmumus piekrastes attīstībai
Viens no biežāk apspriestajiem jautājumiem bija projekta iespējamais ekonomiskais pienesums piekrastes pašvaldībām un iedzīvotājiem. Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka vēja elektrostaciju ražotājs veic ikgadēju maksājumu vietējās kopienas attīstībai – 2500 eiro par katru uzstādītās nominālās jaudas megavatu (MW). ELWIND Latvijas daļas iespējamā jauda ir 500–1000 MW. Atbilstoši šim aprēķinam pēc vēja parka darbības sākšanas kopējais maksājums varētu sasniegt aptuveni 1,25–2,5 miljonus eiro gadā.
Konkrētais maksājuma apmērs un sadalījums būs atkarīgs no galīgās uzstādītās jaudas, vēja elektrostaciju izvietojuma un piemērojamā regulējuma. Maksājumu paredzēts novirzīt attiecīgajām pašvaldībām un noteiktiem kritērijiem atbilstošām mājsaimniecībām. Tādēļ minētās summas ir iespējamā kopējā maksājuma aprēķins, nevis garantēti ieņēmumi konkrētai pašvaldībai vai iedzīvotājiem.
Papildu ekonomiskās iespējas varētu radīt vietējo uzņēmumu iesaiste būvniecības un apkalpošanas pakalpojumos, jaunu darbvietu veidošanās un pieprasījums pēc ostu infrastruktūras un loģistikas pakalpojumiem. Potenciālas iespējas šajā jomā ir Kurzemes ostām, tostarp Liepājai, Ventspilij un Pāvilostai, taču konkrēti risinājumi vēl nav izvēlēti.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai atkrastes vēja enerģijas attīstība radītu iespējas arī Latvijas piekrastei. Vietējiem iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, kādi būs reālie ieguvumi, un tas ir pamatots jautājums. Šobrīd nevaram apsolīt konkrētu darbavietu skaitu vai investīcijas noteiktā ostā. Šīs iespējas būs atkarīgas no izpētes rezultātiem, projekta tehniskajiem risinājumiem un turpmākajiem attīstības lēmumiem,” norāda Jānis Ločmelis.
Izpētes teritorija pārvietota vairāk nekā septiņus kilometrus tālāk jūrā
Apspriedēs uzmanība tika pievērsta arī vēja parka iespējamajai ietekmei uz piekrastes ainavu. ELWIND Latvijas daļas izpētes teritorija atrodas Baltijas jūrā starp Liepāju un Ventspili, aptuveni 22–30 kilometru attālumā no krasta. Ņemot vērā Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta LIFE REEF rezultātus un informāciju par vērtīgajiem jūras biotopiem, sākotnēji izvēlētā teritorija 2025. gadā tika pārvietota vairāk nekā septiņus kilometrus tālāk jūrā.
Teritorijas pārvietošana ļauj mazināt riskus bioloģiskajai daudzveidībai un izvairīties no pārklāšanās ar teritoriju, kas nākotnē varētu iegūt aizsargājamas jūras teritorijas statusu. Lielāks attālums no krasta mazinās arī vēja parka vizuālo ietekmi, tomēr tās faktiskais apmērs vēl detalizēti tiks vērtēts IVN procesā. Galīgais turbīnu izvietojums, skaits un tehniskie risinājumi pašlaik nav noteikti.
Iedzīvotāju priekšlikumus vēl var iesniegt līdz 13. novembrim
Trīs klātienes apspriežu būtiskākais secinājums ir nepieciešamība turpināt skaidrot projekta iespējamo ietekmi uz vidi un sniegt pēc iespējas konkrētāku informāciju par vietējo kopienu ekonomiskajām iespējām. Daļa atbilžu būs atkarīga no vēl nepabeigto pētījumu rezultātiem, tādēļ iedzīvotāju informēšana un iesaiste būs nozīmīga arī turpmākajos projekta posmos.
Apspriežu laikā saņemtie jautājumi, priekšlikumi un iebildumi tiks apkopoti un nosūtīti Valsts vides dienestam izvērtēšanai. Pamatotie priekšlikumi tiks ņemti vērā turpmākajā projekta izvērtēšanā un IVN dokumentācijas sagatavošanā.
Lai gan klātienes sanāksmes ir aizvadītas, sākotnējā sabiedriskā apspriešana turpinās līdz 2026. gada 13. novembrim. Rakstveida priekšlikumus par paredzēto darbību līdz 13. novembrim var iesniegt Valsts vides dienestam, nosūtot tos uz elektroniskā pasta adresi pasts@vvd.gov.lv vai pa pastu – Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045.
Ar ELWIND projekta dokumentāciju un sabiedriskās apspriešanas materiāliem iespējams iepazīties LIAA tīmekļvietnē: https://www.liaa.gov.lv/lv/elwind-aktualitates.