Tūrisma nozare Latvijas austrumu pierobežā spējusi atkopties pēc augstā rezervāciju atcelšanas viļņa maijā un jūnijā (LTA dati), pateicoties mērķtiecīgai publiskā sektora rīcībai. 2026.gada augustā uzraidīts jau 12,2,% pieaugums (salīdzinot ar 2025.gada augustu).
Ministru kabinets šī gada 6. novembrī izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, kurā apkopota aktuālā informācija par Latvijas austrumu pierobežas reģiona tūrisma attīstības situāciju pēc šī gada maija sākumā piedzīvotajiem gaisa apdraudējumiem un bezpilota lidaparātu aktivitātēm Latvijas austrumu pierobežā.
Atbilstoši Latgales Tūrisma asociācijas šī gada jūlija sākumā apkopotajai informācijai, kas balstīta reģiona nozares komersantu sniegtajos datos, 2026. gada pirmajā pusgadā ģeopolitiskie riski un maijā piedzīvotie drošības incidenti Latvijas austrumu pierobežas reģionā izraisīja vismaz 5907 rezervāciju atcelšanu naktsmītnēs un apskates objektos, bet 58,5% Latvijas austrumu pierobežas reģiona uzņēmēju mārketingā sāka apzināti noklusēt savu atrašanās vietu, lai distancētos no drošības risku asociācijām patērētāju apziņā. Maija otrajā pusē tika novērots jaunu rezervāciju samazinājums par 40–60%, vairāk nekā 80% aptaujāto uzņēmumu tobrīd prognozēja negatīvu dinamiku.
Vienlaikus, lai risinātu aktuālo krīzes situāciju Latvijas austrumu pierobežā, šī gada jūlijā nodrošināts papildu finansējums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), lai stiprinātu pierobežas kā droša un pievilcīga galamērķa tēlu:
trīskāršots Mājas kafejnīcu dienu atbalsts, kā rezultātā kopumā Latvijā piedalījās 568 mājas kafejnīcas un tās apmeklēja 84 041 apmeklētāji;
desmitkāršots atbalsta apmērs digitālajās kampaņās, akcentējot dabas, gastronomijas un kultūras tūrisma piedāvājumu, sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas satura veidotājiem sasniedzot 1 175 600 lielu kopējo auditoriju;
papildus īstenotas ienākošo tūrisma profesionāļu vizītes, iepazīstinot ar reģiona tūrisma piedāvājumu klātienē. Un īstenotas aktuālāko mērķa tirgu - Lietuvas, Igaunijas, Polijas mediju klātienes vizītes gan tieši pierobežas reģionā, gan apvienojot ar citiem reģioniem. Pierobežas tūrisma komersantiem tiks garantēta dalība nozīmīgākajās starptautiskajās tūrisma izstādēs (MATKA 2027, FITUR 2027, ITB 2027, ANTOR pasākumos Skandināvijā u.c.), integrējot reģiona piedāvājumu lielajos starptautiskajos tūrisma maršrutos.
Tāpat EM aicināja publisko pārvaldi vairāk organizēt pasākumus tieši Latvijas Austrumu pierobežā. Kopumā tika apzināti un organizēti 233 publiskā sektora pasākumi (apmācības, konferences, sēdes u.c.), kur kopumā piedalījās 93 800 dalībnieku (viesi un austrumu pierobežas pārstāvji). Kā piemēri nosaucami Ministru kabineta izbraukuma sēde, Ekonomikas Ministrijas Būvniecības nozares konference Krāslavā u.c. pasākumi.
Pēc gada sākumā piedzīvotā tūrisma pieprasījuma krituma vasaras sezonā Latvijas austrumu pierobežā bija vērojamas tūrisma plūsmu stabilizācijas un atjaunošanās pazīmes. Lai gan 2026. gada jūnijā un jūlijā apkalpoto personu skaits joprojām bija attiecīgi par 6,34% un 5,65% mazāks nekā attiecīgajos 2025. gada mēnešos, augustā tika sasniegts pieaugums par 10,22%. To galvenokārt veicināja vietējā tūrisma pieprasījuma kāpums par 12,3%, vienlaikus pozitīvas tendences bija vērojamas arī ārvalstu viesu segmentā. Tas liecina, ka, pateicoties vietējā tūrisma aktivitātei un publiskā sektora, LIAA un nozares uzņēmēju īstenotajiem pasākumiem, vasaras sezonā izdevās daļēji atjaunot tūrisma aktivitāti reģionā.
“Vasaras sezonas rezultāti apliecina, ka mērķtiecīgs valsts atbalsts ir palīdzējis atjaunot tūrisma aktivitāti Latvijas austrumu pierobežā. Pozitīvā dinamika vēl nenozīmē, ka reģiona uzņēmēji ir pārvarējuši ģeopolitiskās situācijas radītos izaicinājumus. Ceļotāju uzticēšanās un stabils pieprasījums veidojas ilgākā laikā, tādēļ valsts atbalsta turpināšana ir būtiska reģiona konkurētspējai. LIAA turpinās popularizēt austrumu pierobežas tūrisma piedāvājumu tuvākajos ārvalstu tirgos, palīdzot uzturēt interesi par reģionu kā pievilcīgu ceļojumu galamērķi. Šobrīd svarīgākais ir nostiprināt panākto un nepieļaut, ka īslaicīgai tūrisma aktivitātes atjaunošanai seko jauns pieprasījuma kritums,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.
Tāpat pasākumu ietekmi un pozitīvo tendenci uzradīja Valsts ieņēmuma dati - 2026. gada jūlijā, salīdzinot ar 2025. gada jūliju, reģiona ēdināšanas sektora darījumu vērtība pieauga par 12,2 % (no 3 485,92 līdz 3 911,21 tūkst. EUR), izmitināšanas nozarē kāpums sasniedza 8,5 % (no 691,08 līdz 749,59 tūkst. EUR), savukārt ceļojumu biroju un tūrisma operatoru segmentā fiksēts pieaugums par 30,3 % (no 194,79 līdz 253,85 tūkst. EUR).
Augstāk minētie rezultāti norāda uz vasaras sākumā EM rosināto pasākumu atdevi.
Vienlaikus Latvijas tūrisma nozare vēl nav sasniegusi pirmspandēmijas un pirmskara apjoma potenciālu. Salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu – Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu kopējais skaits 2026. gada astoņos mēnešos ir par 0,3% mazāks, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits ir par 14,7% mazāks, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 30,8%.
Līdz ar to būtiski turpināt līdzšinējo tūrisma politiku un LIAA īstenojot eksporta veicināšanas pasākumus.
Ņemot vērā 2026.gada pavasarī Latvijas austrumu pierobežas reģiona tūrisma attīstības situāciju pasliktinājās tieši ģeopolitisko faktoru dēļ (piedzīvotajiem gaisa apdraudējumiem un bezpilota lidaparātu aktivitātes Latvijas austrumu pierobežā), būtiski nodrošināt ES līmeņa atbalsta pasākumus ES ārējās robežas sociālekonomiskajai noturībai. Latvijas 2026.gada vasarā īstenoto pasākumu pieredze var kalpot par pamatu efektīvu pasākumu ieviešanai, lai nodrošinātu ES ārējās robežas noturību.
Kā iepriekš ziņots, š.g. 23.jūlijā Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis ar sešu dalībvalstu - Bulgārijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas - ministru un valsts sekretāra atbalstu nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropas Komisijas komisāram A. Dzidzikostam un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietniekam kohēzijas un reformu jautājumos R. Fito par nepieciešamību risināt Eiropas Savienības austrumu reģionu tūrisma nozares izaicinājumus gaidāmajā Eiropas Savienības ilgtspējīga tūrisma stratēģijā.
Š.g. 4.novembrī EK publicēja ES ilgtspējīga tūrisma stratēģiju, kas ir ilgtermiņa politisks dokuments, kurā tā akcentē atbalstu tūrisma uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem, kā arī galamērķu pārvaldības organizācijām, nodrošinot piekļuvi vajadzīgajām prasmēm, digitālajiem rīkiem un datiem, lai veicinātu to inovācijas un ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpat tiks meklēti risinājumi nevajadzīgu administratīvo šķēršļu mazināšanai. Par galvenajām iniciatīvām kļūs ES Tūrisma akadēmija, ES Tūrisma observatorija, Kopējā Eiropas tūrisma datu telpa, ES vienkāršošanas iniciatīva tūrisma nozarē un nepārtraukts darbs pie vienotas un ērtas Eiropas ceļojumu telpas izveides. Papildus minētajam ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijā uzsvērti Eiropas Savienības austrumu pierobežas reģionu izaicinājumi saistībā ar ģeopolitisko situāciju un no tās izrietošo ekonomisko spiedienu uz nozari.