Mēs dzīvojam kosmosa zinātnes revolūcijas laikmetā, un daudzas parādības, kas šodien ir zinātniskā fantastika, pēc dažiem gadiem būs realitāte un nozarei ir vēl liels ekonomikas potenciāls – tās ir dažas no atziņām, kas, vienlaikus kalpojot par drosmīgu iedrošinājumu gan jaunuzņēmumiem, gan dažādu nozaru pārstāvjiem, izskanēja Rīgā divu dienu garumā aizvadītajā Baltijas vērienīgākajā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konferencē “Deep Tech Atelier 2024”.
Vienkopus pulcējot lektorus no Lielbritānijas, Šveices, Vācijas, Luksemburgas, Francijas, Somijas, Japānas, ASV un citām valstīm, dažādu nozaru profesionāļus, studentus, akadēmiķus un citus interesentus, šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētā konference notika sesto reizi, vienlaikus ar to atzīmējot arī Eiropas Kosmosa aģentūras dienu.
Pasākuma norise tika organizēta uz trim skatuvēm, un viens no akcentiem tika likts uz bio un kosmosa tehnoloģijām un to nozīmi cilvēku dzīvē jau šobrīd, atgādinot, ka kosmoss nebūt nenozīmē tikai iekāpšanu kosmosa kuģī, lai dotos Visuma izpētes misijās.
Nākotnē kosmosā varētu notikt ražošana un filmu uzņemšana
Piemēram, viena no pasaulē zināmākajām itāļu kosmosa zinātnes inženierēm Bianka Čefalo (Bianca Cefalo) savā spilgtajā un informācijas bagātajā prezentācijā uzsvēra, ka kosmosa tehnoloģijas ikdienā lieto ikviens, pats par to pat neiedomājoties – no navigācijas funkcijām un laika prognožu saņemšanai līdz mobilo sakaru, platjoslas interneta, tālmācības funkciju un sociālo tīklu lietošanai.
Perspektīvā viņa iezīmēja vīziju, ka nākotnē tostarp uz kosmosa vidi varētu tikt pārcelti daudzi šodien uz Zemes notiekoši procesi – no rūpnieciskās ražošanas līdz pat filmu uzņemšanai, kā arī potenciālo kosmosa tehnoloģiju ekonomisko pienesumu, kas nepilnu desmit gadu laikā varētu sasniegt vairākus triljonus eiro. Vai tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē tiks īstenota pirms vairāk nekā pusgadsimta izsapņotā vīzija par ikdienā pieejamu transporta maršrutu uz citu galaktiku, to rādīs laiks.
Pasākuma gaitā gan klātesošajiem, gan virtuālās vides skatītājiem bija iespēja noklausīties desmitiem praktiskās pieredzes stāstus par dažādu tehnoloģiju praktisko pielietojumu, inovatīvu ideju pārvēršanu veiksmīgā komercdarbībā enerģētikā, medicīnā, drošībā un citās jomās, kā arī saņemt informāciju par aktualitātēm, kas skar esošo un potenciālo tehnoloģiju nozares sinerģiju ar akadēmisko vidi un sagaidāmos risinājumus nākotnē.
Mūsdienu problēma darbā – izdegšana un mentālā nestabilitāte
Tāpat vairāki konferences dalībnieki pievērsa uzmanību dažādiem blakusefektiem, kas ietekmē ne tikai kosmosa un tehnoloģiju nozarēs strādājošos.
Visspilgtākais lektors šajā jautājumā bija pasaulē pazīstamais uzņēmumu un augstākā līmeņa sportistu konsultants un mentālās un fiziskās veselības speciālists Robs Brindeds.
Viņš saistošā stāstījumā iedziļinājās cilvēka ķermeņa līdzībās ar tehnikas mehānismu un organisma reakciju uz dažādām mūsdienās bieži sastopamām problēmām – pārslodzi darbā, nebeidzamu tiekšanos uz augstiem mērķiem, kas galu galā izraisa izdegšanu un noved pie garīgās veselības problēmām un mentālo nestabilitāti, to salīdzinot ar kāmja skrējienu ritenī.
“Kāmis skrien kā traks, bet nekur uz priekšu netiek, tikai skrien, reizēm apgāžas vai noguris noslīd atpakaļ sākuma punktā,” savu stāstījumu tēlaini ilustrēja R. Brindeds, kā problēmas risinājumu piedāvājot rast veselīgu darba-ārpusdarba dzīves līdzsvaru.
Īpaša vieta pasākumā bija atvēlēta arī jaunuzņēmumu (start-up) pārstāvjiem, kuriem tika atvēlētas tikai trīs minūtes savas biznesa idejas prezentēšanai. To izmantoja nepilns desmits inovatoru, kuri ekspertu žūrijai un potenciālajiem investoriem raksturoja dažādas revolucionāras ieceres enerģētikā, medicīnā, veselības uzlabošanā un citās jomās. Te sevišķu uzmanību piesaistīja tieši saistībā ar veselības jomu piedāvātie risinājumi, piemēram, acu trenēšanas ierīce redzes uzlabošanai un pat mākslīgie transplantējamie orgāni.
Medicīna un veselība ir jomas, kurām jaunuzņēmumi bieži pievērsušies arī agrāk. Kā liecina Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas dati, gada sākumā Startin.LV jaunuzņēmumu datubāzē Latvijā bija reģistrēti 449 jaunuzņēmumi. Visvairāk Latvijas jaunuzņēmumi darbojas tādās sfērās kā “FinTech” (finanšu tehnoloģijas), “HealthTech” (veselības tehnoloģijas), mākslīgais intelekts, “MedTech” (medicīnas tehnoloģijas) un mobilitāte.
Šogad konferenci “Deep Tech Atelier 2024” klātienē vēroja aptuveni pusotrs tūkstotis apmeklētāju no visas pasaules.
***
Pasākuma finansējums tiek piešķirts no ERAF projektiem "MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība" un "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" un valsts budžeta programmas 28.00.00 Ārējās ekonomiskās politikas Valsts tēla īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. Konferences saturs veidots sadarbībā ar platformu "Commercialization Reactor", Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centru, Latvijas Kosmosa Industrijas Asociāciju un Biocatalyst Foundation.
Plašāka informācija pieejama vietnē https://deeptechatelier.com.