Latvijas industrijas attīstās, taču pats konkurētspējas pamats – uzticama, pieejama un jaudīga enerģija – iepaliek. Lai veidotu industrijas, kas spēj paplašināties, inovēt un eksportēt Eiropas spēcīgāko ekonomiku līmenī, Latvijai jādomā, kā jaudu padarīt pieejamu. Ko vēl Latvijai var piedāvāt kodolenerģija? Ar vieslekciju 9. septembrī uzstājās ASV kodolinženieris Džordans Argails.
Šā gada 9. septembrī ar vieslekciju par kodolenerģijas un integrēto enerģijas sistēmu iespējām Latvijas industrijai uzstājas kodolinženieris Džordans Argails no Idaho Nacionālās laboratorijas (ASV). Pasākumā piedalījās enerģētikas un rūpniecības nozares pārstāvji, uzņēmēji, interesenti un politikas veidotāji.
“Šobrīd Latvijas ražotājiem pieslēgums jaudai izmaksā miljonus projektēšanā un būvniecībā, laiku un resursus, kas tiek atņemti ražošanas uzsākšanai un izaugsmei. Tas kavē izaugsmi, attur investorus un bremzē produktivitāti. Valsts līmeņa risinājumi un kodolenerģijas integrācija varētu šo slogu pārvietot uz kopēju infrastruktūru, dodot industrijai iespēju fokusēties uz galveno – augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu, ” stāsta pasākuma organizētāji, NP Properties valdes locekle Gunita Ķiesnere.
Džordans vieslekcijā min vairākas kodolenerģijas priekšrocības, “tā ir uzticama, prognozējama un neatkarīga no laikapstākļiem vai ģeopolitikas. Atšķirībā no fosilā kurināmā, tā nav atkarīga no pasaules tirgus svārstībām. Atšķirībā no atjaunīgajiem resursiem, tā spēj nodrošināt stabilu bāzes jaudu “.
Diskusija izgaismoja vienu no svarīgākajiem secinājumiem – ja Latvija vēlas saglabāt un stiprināt savu konkurētspēju, tai jārod veids, kā industrijai nodrošināt stabilas un augstas jaudas enerģijas pieejamību, iespējams, atverot durvis kodolenerģijai un jaunām tehnoloģijām. Džordans savā vieslekcijā dalījās ar pasaules pieredzi kodolenerģijas ražošanā, un ar konkrētiem piemēriem izgaismoja ceļu Latvijas integrētās enerģijas sistēmas (IES) nodrošināšanā.
Integrētās enerģijas sistēmās, apvienojot kodolenerģiju ar atjaunīgajiem resursiem, ūdeņraža ražošanu un industriālo siltuma izmantošanu, iespējams optimizēt gan enerģijas piedāvājumu, gan pieprasījumu. Pieredze Kanādā, Ontario, rāda, ka šādas sistēmas samazina emisijas, stabilizē tīklu un rada jaunas industrijas.
“Latvijas patēriņš – tikai 3,7 MWh uz iedzīvotāju, krietni zem ES vidējā un tālu no Ziemeļvalstu līmeņa. Ja gribam konkurēt, mums šis rādītājs jādubulto, “ atdzīst NP Energy produkta vadītājs Jānis Vītols.
Vieslekciju noslēdzot Džordans vairākus būtiskus faktorus, kāpēc tieši Latvijai ir vērts iekļaut kodolenerģiju nākotnes plānos - iespēja nodrošināt augstas jaudas enerģiju ražošanas sektoriem; jaunu industriju rašanās (ūdeņradis, ķīmija, jauni materiāli) un konkurētspējas priekšrocības – mazāk svārstību, ātrāka piekļuve jaudai.
