Dažu gadu laikā pasaule ir piedzīvojusi strauju lēcienu — no ChatGPT pirmās publiskās versijas līdz mākslīgā intelekta (MI) ienākšanai visās nozarēs, darba plūsmās un diskusijās. MI parādīšanās bijusi kā sprādziens, tomēr eksperti uzsver, ka mēs vēl tikai sākam apjaust šīs tehnoloģijas pārveidojošo potenciālu, salīdzinot tās ietekmi ar interneta rašanos. Straujā attīstība gan rada arī virkni izaicinājumu.
Nesen notikušajā Techritory paneļdiskusijā, kuru organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), piedalījās plašs ekspertu loks, lai apspriestu MI nākotnes lietojuma iespējas, kā arī izvērtētu pašreizējo attīstības virzienu un to, kā šodienas vērtības un izaicinājumi ietekmē rītdienas tehniskos un politiskos risinājumus. Diskusijā tika aplūkoti tuvākie regulatīvie šķēršļi, Eiropas konkurētspējas priekšrocības un MI aģentu pārveidojošais potenciāls gan fiziskajā, gan valdības līmenī.
Diskusiju vadīja Marios Nicolaou (Biznesa attīstības direktors, p-NET), kurš specializējas vertikālo nozaru digitalizācijas sistēmu integrācijā. Paneļa dalībnieki bija:
-
Nineta Polemi (profesore/CTO, UPRC/trustilio), kuras galvenais fokuss ir cilvēka faktors MI sistēmās, īpaši attiecībā uz MI akta prasībām par cilvēka uzraudzību un MI sistēmu sertifikāciju.
-
Ali Hantal (dibinātājs un izpilddirektors, XR Masters), kura uzņēmums specializējas telpiskās skaitļošanas, XR un MI integrācijā, izstrādājot platformas vairāku lietotāju, ģeotelpiski sasaistītām un pastāvīgām pieredzēm, kas savieno fizisko un virtuālo pasauli.
-
Tiago C. Peixoto (vecākais digitālais speciālists, Pasaules Bankas grupa), kas ir Pasaules Bankas galvenais eksperts MI jautājumos Eiropā un Rietumbalkānos, kā arī viens no galvenajiem autoriem Bankas gaidāmajā pētījumā par MI pārveidojošo ietekmi uz globālo attīstību.
-
Arturs Vasiļevskis (izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs, Tilde), kurš vada valodu tehnoloģiju uzņēmumu ar misiju nodrošināt, lai katrai valodai būtu pienācīga pārstāvība digitālajā un MI vidē.
Pašreizējā situācija: uzticēšanās, potenciāls un institucionālās pārmaiņas
Diskusija sākās ar MI ieviešanas pašreizējo stāvokli. Nineta Polemi uzsvēra, ka MI akts sniedz iespēju ierobežot neuzticamas sistēmas, kas apdraud cilvēka vērtības. Viņa norādīja, ka, lai gan akts ir nozīmīga iespēja, tā īstenošana rada lielus tehniskus izaicinājumus — nepieciešamību nodrošināt cilvēka uzraudzību visos lēmumu pieņemšanas procesos un MI sistēmu sertifikāciju. Tas nozīmē ieguldījumus cilvēkkapitālā, ne tikai tehniskajās prasmēs.
Ali Hantal savukārt akcentēja MI, XR (paplašinātās realitātes), telpiskās skaitļošanas un lielo datu apvienošanās potenciālu. Tomēr viņš norādīja uz būtisku trūkumu — šobrīd MI sistēmas nav sasaistītas ar savu fizisko vidi, tās nav ģeotelpiski vai kontekstuāli apzinīgas. Viņš uzsvēra, ka nākamais attīstības solis būs MI sistēmas, kas precīzi zinās, kur tās atrodas, pārveidojot cilvēka saskarsmi ar digitālo vidi no ekrāna uz tiešu mijiedarbību ar apkārtējo pasauli.
Runājot par publisko sektoru, Tiago C. Peixoto iepazīstināja ar “aģentiskā stāvokļa” (agentic state) koncepciju, kur MI aģenti var pārveidot valdības, palīdzot pilsoņiem orientēties sarežģītajā birokrātijā un darbojoties kā “personīgie palīgi”. Viņš uzsvēra, ka šī pāreja ir mazāk tehnoloģisks, bet vairāk institucionāls izaicinājums, sākot ar valsts iepirkuma procesu. Ja šīs pārmaiņas netiks veiktas, var palielināties plaisa un sabiedrības neuzticēšanās publiskajiem pakalpojumiem.
Arturs Vasiļevskis pasaules MI sacensību raksturoja kā cīņu starp ASV un Ķīnu par dominanci šajā jomā. Viņš uzsvēra, ka Eiropas galvenā konkurētspējas priekšrocība ir tās daudzvalodība, un aicināja veidot uzticamus Eiropas MI modeļus – piemēram, atvērto “Tilde” modeli – kas balstīti kopīgās vērtībās par datu privātumu un drošību.
Skats nākotnē: politika, savietojamība un neparedzētās iespējas
Diskusijas dalībnieki par nākotni, kur MI sistēmas būs cilvēkcentrētas, respektēs cilvēka cieņu un būs kiberdrošības sertificētas, bija optimistiski. Ali Hantal aprakstīja nākotnes pasauli 3–5 gadu laikā, kur telpiski apzinīgi MI aģenti kļūs par “lielākajiem palīgiem” indivīdam, sniedzot personalizētus ieteikumus, balstoties uz atrašanās vietu un interesēm. Tajā pašā laikā viņš brīdināja par eksistenciāliem riskiem, ko rada MI straujā attīstība, un uzsvēra savietojamības nozīmi, lai novērstu globālu sistēmu monopolizāciju vai cenzūru.
Peixoto iezīmēja divas būtiskas politikas diskusijas tuvākajā nākotnē: nepieciešamību nodrošināt konteksta pārnesamību, lai izvairītos no komerciālās ieslodzības vienā platformā, kā arī nepieciešamību regulēt fiziskās un virtuālās telpas saplūšanu — īpaši jautājumus par varu un nodokļiem attiecībā uz virtuālajām reklāmām.
Vasiļevskis aicināja uz ilgtermiņa ieguldījumiem MI infrastruktūrā — tādā kā MI rūpnīcas un “gigafabrikas” —, lai Eiropa spētu izstrādāt savas uzlabotās platformas un praktiskos risinājumus, nodrošinot tehnoloģijas pieejamību gan jaunizveidotiem uzņēmumiem, gan nozares līderiem.
Runājot par ietekmi uz darba tirgu, Nineta Polemi uzsvēra, ka MI neaizstās cilvēkus, taču radikāli mainīs nepieciešamās prasmes, īpaši jauniešu izglītībā, lai viņi spētu pielāgoties MI vadītiem darba procesiem. Peixoto secināja, ka lielākie ieguvumi nāks nevis no esošo procesu automatizācijas, bet gan no pilnīgi jaunu pakalpojumu izstrādes — tādu, par kuriem šobrīd vēl neviens nav iedomājies, gluži kā Uber bija interneta un GPS laikmetam.
Sekojot līdzi MI attīstībai
MI nākotne, lai arī piepildīta ar riskiem datu integritātes un kontroles jomā, fundamentāli pārveidos ikdienas dzīvi, valdības un industriju tādā mērogā, kāds nav pieredzēts kopš interneta pirmsākumiem. Ņemot vērā tehnoloģijas attīstības ātrumu, šādas nākotnē vērstas diskusijas ir būtiskas, lai nodrošinātu atbildīgu un taisnīgu MI izmantošanu.
Paneļdiskusijas ierakstu iespējams noskatīties šeit.
___________________________________
Pasākums finansēts ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu – NextGenerationEU. Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
