2023.gada 7.oktobris iespiedās ebreju tautas vēsturē kā otrs holokausts. Pēc nežēlīgā Hamās teroristu masu slaktiņa sākās karš, kas turpinās jau sesto mēnesi. Šoks un izmisums Izraēlā turpinājās pāris nedēļas. Bizness apstājās, jo cilvēku tūkstoši pieteicās militārajā dienestā, bet mājās palikušie visā valstī dibināja karavīru un viņu ģimeņu atbalsta centrus, palīdzot arī iekšējiem bēgļiem. 200 tūkstošu cilvēku tika evakuēti no savām mājām gan valsts ziemeļos, gan dienvidos.
Šādos apstākļos Izraēlas ekonomikai bija visas iespējas sabrukt, kara izmaksas lēstas 250 tūkstošu dolāru apmērā katru dienu. Taču “Startup Nation” ir sen uztrenētas spējas krist, celties un turpināt augt par spīti visiem draudiem: uzņēmēji strādāja pa 16 stundām dienā, lai aizvietotu kolēģus, kuri devās dienēt, kompānijas koriģēja darbības plānus, investori nodibināja vairākus kapitāla fondus, lai palīdzētu atjaunot ievainotās valsts ekonomiku.
Pretestība nepārtrauktiem draudiem ir viens no iemesliem, kāpēc Izraēlu mēdz dēvēt par izgudrotāju un jaunuzņēmumu nāciju. Tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri apsver darboties šajā tirgū, jābūt gataviem domāt inovatīvi, piedāvāt pasaules līmeņa tehnoloģijas un kvalitāti.
Par spīti pašlaik esošajai situācijai dzīve Izraēlā turpina notikt arī kara ēnā. Un ekonomika tāpat.
“Latvijas un Izraēlas ekonomiskajai sadarbībai ir milzu neizmantots potenciāls, un mums ir visas iespējas attīstīt savstarpēji izdevīgus projektus. Izraēla ir maza valsts (Vidzemes lielumā!), bet inovāciju un patentu daudzuma ziņā tā ir viena no pasaules līderēm. Tā vien šķiet, ka šeit visi ir izgudrotāji — mājsaimniecei ir patents trauku mazgāšanas sūklim, bet kukaiņu pētnieks ir izstrādājis robotu, kas sajūt cilvēka smaržu zemestrīces gruvešos,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Izraēlā vadītāja Irina Rubinčika.
Optiskās šķiedras ražotāja Light Guide Optics International vadītājs Daumants Pfafrods norāda, ka Izraēlā gandrīz 40 % no visa iekšzemes kopprodukta veido augsto tehnoloģiju uzņēmumi. Tāpēc inovatīviem uzņēmumiem ir vērtīgi atrast sadarbības partneri Izraēlā. Arī betona tehnoloģiju uzņēmuma Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs spriež, ka uzņēmumam nav vērts skatīties Izraēlas virzienā, ja tas nestrādā ar inovācijām vai neražo kvalitatīvus produktus.
“Zemo tehnoloģiju ēra ir beigusies. Piemēram, katram lopiņam Izraēlā uzreiz pēc piedzimšanas tiek veikta DNS analīze, lai precīzi zinātu tā veselības stāvokli un plānotu ganāmpulka ekonomisko izdevīgumu, nākotnē realizējot gaļu vai pienu.
Datu analīze Latvijas spēcīgajam informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektoram ir pa spēkam, lai tieši šajā jomā mēs varētu piedāvāt inovatīvus risinājumus, kurus varam eksportēt pasaulē.
Mums ir laba augsne gan tehnoloģiju eksportam, gan investīcijām mūsu spilgtajos jaunuzņēmumos,” saka I. Rubinčika.
Ar lielu potenciālu
2022. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Izraēlu bija 116,1 miljons eiro, ierindojot Izraēlu 45. vietā starp Latvijas ārējās tirdzniecības partnerēm. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Izraēlu bija 88,4 miljoni eiro, kas veido 0,3 % no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports — 27,7 miljoni eiro, t. i., 0,1 % no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2021. gadu eksports ir pieaudzis par 62 %, bet imports — par 11 %. 2022. gadā Izraēla bija Latvijas 33. nozīmīgākā eksporta un 48. nozīmīgākā importa partnere.
“Izraēla joprojām nav Latvijas nozīmīgāko eksporta tirgu sarakstā. Taču, ja uzņēmumam izdodas pārvarēt visas tirgū ieiešanas barjeras un iekļūt Izraēlā, tad tam ir nodrošināta nozīmīga un stabila peļņa,” saka I. Rubinčika.
Viņa piebilst, ka tad, ja uzņēmuma produkts ir pārstāvēts Izraēlā, šis tirgus var kalpot kā vārti uz plašāku pasauli. “Izraēla tradicionāli ir ļoti cieši saistīta ar Ameriku. Ja uzņēmums strādā Izraēlā, tad ieiešana Amerikas tirgū varētu būt vieglāka. Izraēla ir arī ceļš uz Āziju un Indiju,” norāda I. Rubinčika.
Ģeogrāfiski un politiski sarežģīts tirgus
“Izraēla ir viens no sarežģītākajiem punktiem pasaulē — gan ģeogrāfiski, gan politiski. Izraēla ir norobežota no visas pasaules, to ieskauj valstis, ar kurām tai nav diplomātisko attiecību, ir kara stāvoklis vai nav mierizlīguma,” saka I. Rubinčika. Arī D. Pfafrods izceļ, ka drošības pasākumi, ko veic iebraucot un izbraucot no šīs valsts, atšķiras no citur pasaulē ierastajiem. Šā iemesla dēļ loģistika uz Izraēlu ir diezgan sarežģīta — preces valstī nonāk ar jūras konteineriem vai lidmašīnām.
Taču, neskatoties uz to, valsts ekonomika strauji attīstās. “Izraēlas tirgus ir strauji augošs. Valsts ekonomika ir ļoti spēcīga, tāpēc visiem iesaku turp doties,” saka J. Ošlejs. Dažādos reitingos Izraēlas ekonomika ieņem no ceturtās līdz astotajai vietai starp stiprākajām ekonomikām līdzās Kanādai un ASV. Tāpēc ir loģiski, ka šis tirgus ir arī Latvijas uzņēmumu interesēs,” stāsta I. Rubinčika.
Importa reforma atvieglo eksportu
Vaicāts par izaicinājumiem Izraēlas tirgū, D. Pfafrods teic, ka ir akurāti jāsakārto muitošanas un deklarāciju jautājumi. Tā kā uzņēmums tirgo medicīnas produktu, kam ir dažādi starptautiski sertifikāti, lielu problēmu nav bijis.
I. Rubinčika stāsta, ka 2023. gadā Izraēla nāca klāja ar importa reformu un valsts nolēma pilnīgi atzīt Eiropas Savienības ražošanas un kontroles standartus. Tas nozīmē, ka daudzi produkti vairs nebūs atsevišķi jāreģistrē Izraēlas kontroles iestādēs un nebūs jāiegūst GMP labas ražošanas prakses sertifikāts. Izņēmums ir piena un gaļas produkti. Visu pārējo preču ievešanai pietiek ar pašdeklarāciju tiešsaistes sistēmā, importētājam apliecinot, ka tas ieved produktus, kuri ražoti atbilstīgi Eiropas Savienības standartiem.
“Diemžēl kosmētikas produkcijai šie vienkāršotie noteikumi ir aizkavējušies,” saka I. Rubinčika.
Novērtē kvalitatīvu pārtiku
I. Rubinčika Izraēlā labas iespējas saskata Latvijas pārtikas produktiem. “Piemēram, šeit ir liels ogu — arī žāvētu un ātri sasaldētu — deficīts. 50 grami Argentīnas melleņu Izraēlā maksā 5 eiro. Lai cik tas būtu dīvaini, trūkst arī kvalitatīva saldējuma. Lietuvas ražotāji jau ir iegājuši šajā nišā, bet tajā vēl ir potenciāls,” viņa stāsta.
Lai gan Izraēlā visās jomās tiek atbalstīti vietējie ražotāji, jau vairākus gadus Latvijas produkti Izraēlā ir labi pārstāvēti, piemēram, Latvijas šprotes, Laimas saldumi, Latvijas balzams, Cēsu alus, Cesvaines sieri.
Iespējas ir arī finanšu nozarei
I. Rubinčika vairākas reizes ir saskārusies ar interesi par Latvijas mēbelēm un gaismekļiem. Arī tekstila ražotājiem ir biznesa iespējas šajā tirgū. Lielu potenciālu viņa redz optiskajai šķiedrai, elektronikai un aizsardzības nozares uzņēmumiem.
“Izraēla ir ieinteresēta ražošanas automatizācijā, lietu interneta, klimata tehnoloģiju, viedās enerģētikas un atkritumu pārstrādes jomā, kā arī lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģiju attīstībā,” teic I. Rubinčika.
Vēl viņa saskata potenciālu finanšu nozarē. “Latvija var piedāvāt Izraēlas jaunuzņēmumiem finanšu tehnoloģiju licences jauno finanšu produktu attīstībai. Latvijas Bankas Innovation Hub un piedāvātais atvieglots licencēšanas process izsaucis interesi Izraēlas FinTech uzņēmumu starpā.
Eksports 20 miljonu eiro apmērā
Viens no lielākajiem Latvijas eksportētājiem Izraēlā ir Līvānu optiskās šķiedras ražotājs Light Guide Optics International, kura apgrozījums šajā tirgū veido vairāk nekā 20 miljonu eiro gadā. Vienlaikus uzņēmuma partneri strādā globālā tirgū un produkti, kas paliek Izraēlā, esot neliela daļa. “Tāpēc Izraēlas ekonomiskā attīstība vai politiskā virtuve uz mums tik lielu iespaidu neatstāj. Mūs vairāk ietekmē globālie notikumi — piegādes ķēžu problēmas, valūtas kursa svārstības,” atklāj D. Pfafrods.
Līdz šim Light Guide Optics International uz Izraēlu eksportēja produktus lāzeriekārtām. Šobrīd uzņēmuma visstraujāk augošais bizness ir katetru ražošana artēriju ārstniecībai. Arī šajā jomā uzņēmums plāno attīstīt sadarbību ar Izraēlu. “Pašlaik tas ir ļoti, ļoti strauji augošs bizness, kas jau veido vairāk nekā 20 % no mūsu apgrozījuma, un tuvāko gadu laikā turpinās palielināties,” saka D. Pfafrods.
Uzņēmuma saikne ar Izraēlu ir sena. 2000. gadu sākumā D. Pfafrods strādāja uzņēmumā Anda Optec, kas ražoja šķiedras uroloģijas lāzeriem. 2004. uzņēmumā notika lielas pārmaiņas — Latvijas puses dalībnieki atstāja uzņēmumu un nodibināja Z Light, kas vēlāk kļuva par Light Guide Optics International. Uzņēmums nolēma no jauna veidot attiecības ar partneriem Izraēlā. “Tas nebija tik vienkārši. Sadarbības veidošana aizņēma diezgan ilgu laiku un pierādīja, ka uzņēmējdarbības vide atšķiras no Latvijā ierastās. Mēs atradām konsultantu kompāniju, kas bija ar mieru mums palīdzēt ieiet Izraēlas tirgū, un tādā veidā mēs atkal atjaunojām sadarbību un parādījām, uz ko esam spējīgi. Pēc trīs gadus ilga darba 2007. gadā mēs atsākām nopietni strādāt Izraēlā,” stāsta D. Pfafrods.
Uzņēmumam Light Guide Optics International Izraēlā palīdzēja attīstīties vietējais partneris, kas saņem komisijas maksu par veiksmīgiem darījumiem. “Ņemot vērā izraēļu prasmi kaulēties, mums pārrunās neveicas tik labi,” saka D. Pfafrods.
Seko klientam
Arī J. Ošlejs spriež, ka Izraēlā ir nepieciešams uzņēmuma pārstāvis, kas labi pārzina gan vietējo kultūru, gan uzņēmumu un tā produktu. “Izraēlā noteikti ir vajadzīgs kāds no Latvijas, kas saprot, kā latvieši domā, un var iztulkot latviešiem, ko domā Izraēlas puses pārstāvji,” viņš teic.
Primekss uz Izraēlu eksportē jau 12 gadus. Uzņēmums šajā tirgū nonāca savā ziņā neplānoti. Primekss ilgtermiņa klientam IKEA vajadzēja uzbūvēt noliktavu Izraēlas pilsētā Netanjā. “Mēs sekojam klientiem. Ja mums ir klients, kas attīstās kādā jaunā tirgū, piemēram IKEA, tad mēs tam vienkārši sekojam,” saka J. Ošlejs. Uzņēmumam ienākot Izraēlā, par to ieinteresējās arī citas kompānijas. Tagad Primekss eksports šajā tirgū veido 8 % no tā apgrozījuma.
Ieiet tirgū nav ne lēts, ne ātrs process
Vaicāta, kā labāk sagatavoties, domājot par eksportu uz Izraēlu, I. Rubinčika brīdina, ka vajadzētu būt gatavam ievērojamām izmaksām. Ir jārēķinās ar izdevumiem par muitas speciālistu un juristu konsultācijām, salīdzinoši dārgu jūras un gaisa loģistiku, kā arī ar regulāriem komandējuma izdevumiem, lai varētu tikties ar partneriem klātienē. Taču tas atmaksāsies, jo Izraēlā ir laba pirktspēja. 10 miljonu iedzīvotāju šeit pelna tik, cik citās valstīs 50 miljonu. Un tirgus visu laiku ir izsalcis pēc jauniem produktiem,” viņa saka.
I. Rubinčika iesaka uzņēmējiem nebaidīties no iespējamiem šķēršļiem, piemēram, ja nesaņem atbildes uz e-pastiem. Tāpēc viņa rekomendē atbraukt un iepazīties ar potenciālajiem partneriem klātienē. “Jā, Izraēla ir īpatnēja, tāpēc es silti iesaku vispirms atbraukt un iepazīt to. Arī, lai izveidotu biznesa sakarus, iesaku vispirms satikties klātienē. Tiešsaistes tikšanās, e-pasti un zvani var palīdzēt tikai pašā sākumā. Pēc tam ļoti svarīga ir tiešā saskarsme,” saka I. Rubinčika.
Strīdi ir dabiska uzņēmējdarbības sarunu daļa
“Uzņēmējdarbības kultūra Izraēlā man ļoti patīk un darbojos tur ar prieku,” saka J. Ošlejs. Uzņēmējdarbības kultūru atšķirības viņš pamanīja jau pirmajā reizē, kad bija aizbraucis uz Izraēlu un notika saruna par līgumu. Tiekoties ar partneriem celtnieku vagoniņā, lai vienotos par pēdējām detaļām, saruna izvērtās ļoti asa. Uzņēmējs bija pārliecināts, ka nekāda darījuma nebūs, bet saruna noslēdzās pozitīvi.
“Strīds, pat ļoti ass, ir dabiska biznesa sarunu daļa. Tas, ka kādam ir ļoti spēcīga argumentācija, nenozīmē, ka viņam nepatīk tas, ko mēs darām. Tas vienkārši ir veids, kā viņi sarunājas,” stāsta J. Ošlejs.
Arī I. Rubinčika iesaka nekautrēties uzstāt uz savu viedokli: “Izraēlā mierīgi var kaulēties un iestāties par savu uzņēmējdarbības interešu aizstāvību. Ja otra puse to nedarīs, izraēļiem liksies, ka kaut kas nav kārtībā. Viņi rēķinās, ka uzņēmums aizsargās un aizstāvēs savas intereses, tāpēc pat gaida kaulēšanos.”
Gan J. Ošlejs, gan D. Pfafrods izceļ, ka Izraēlā bez personīgiem sakariem un savstarpējas uzticības ir grūti izveidot lietišķas attiecības. “Kad attiecības jau ir izveidojušās un bizness veiksmīgi attīstās, personīgie kontakti varbūt vairs nav tik svarīgi. Taču mēs viens pie otra joprojām diezgan bieži braucam. Arī pandēmijas laikā notika regulāras tikšanās,” teic D. Pfafrods.
I. Rubinčika piebilst, ka Izraēlā nedēļa sākas ar svētdienu un tā ir darba diena. Savukārt darba nedēļa beidzas ceturtdienā. “Piektdienās partnerus nevajadzētu traucēt,” viņa teic. Ebreju kultūrā un reliģijā ir aizliegta cūkgaļa, tāpēc šo produktu Izraēlā nevar ievest, un tos nevajadzētu piedāvāt partneriem, kad tie viesojas Latvijā.
Radoši, tieši un ātri
I. Rubinčika piebilst, ka Izraēlā cilvēki ir dabiski un atvērti, viņi neievēro mākslīgus etiķetes noteikumus. “Izraēļiem ir raksturīga ātra reakcija — bieži vien atbilde tiks sniegta tālruņa lietotnē WhatsApp uzreiz stundu pēc sarunas, nevis e-pastā. To pašu viņi gaida no uzņēmējdarbības partneriem — ir jāspēj ātri reaģēt uz sadarbības piedāvājumiem,” viņa saka.
Izraēlā cilvēki ir radoši un spontāni, viņiem mēdz šķist, ka latvieši domā pārāk ierobežoti. Tāpēc J. Ošlejs iesaka meklēt līdzsvaru starp izraēļu radošumu un latviešu sistemātiskumu. Ja viens vai otrs ir pārsvarā, tiek izjaukts līdzsvars. “Kad mums bija kādas problēmas šajā tirgū, tās vairāk bija saistītas ar to, ka nebija līdzsvara starp latviešu sistemātiskumu un izraēļu radošumu. Tādos brīžos mēs veltījām vairāk pūļu, lai pavadītu laiku viens ar otru un nonāktu pie līdzīgas izpratnes par lietām,” viņš dalās pieredzē.
Jārēķinās arī ar viņu tiešumu un konkrētību. I. Rubinčika zina teikt, ka Izraēlas partneri vēlas zināt precīzas detaļas par piedāvāto produktu un cenas piedāvājumu, nevis uzņēmuma prezentāciju par misiju un vīziju.
D. Pfafrods piebilst, ka ir jābūt pacietīgiem — Izraēlas tirgū nekas nenotiek uzreiz. Pamazām ir jārada par sevi iespaids kā par stabilu partneru. “Nebūs tā, ka šodien aizbraucu un uzreiz noslēdzu līgumu uz vairākiem gadiem. Viss notiek ļoti lēnām, soli pa solītim. Taču, kad jau ir panākta vienošanās, tad tā ir sadarbība uz ļoti ilgu laiku,” viņš teic.
Sadarbosies inovāciju un tehnoloģiju jomā
Kopš 2022. gada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir pārstāvniecība arī Izraēlā. I. Rubinčika konsultē Latvijas uzņēmējus par Izraēlas tirgu, kā arī palīdz ar sakaru veidošanu. Otrs viņas uzdevums ir pārņemt Izraēlas inovāciju pieredzi un piemērot to Latvijā, lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem strādāt efektīvāk. “Mans mērķis ir attīstīt inovācijas Latvijā, iedvesmojot mūs ar Izraēlas piemēru, kā arī piesaistīt investīcijas viedās specializācijas jomās,” saka I. Rubinčika.
2023. gada vasarā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Izraēlas Inovāciju pārvalde parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu divpusējus projektus inovāciju un tehnoloģiju attīstības jomā. “Jau sākumā bija skaidrs, ka politiskās un vēsturiskās situācijas dēļ ar Izraēlu vispirms ir jānoslēdz sadarbības līgums, lai apliecinātu, ka Latvija ir Izraēlas draugu vidū. Šis sadarbības līgums “legalizē” mūsu attiecības ar Izraēlu, un tas ir ļoti svarīgs panākums. Tagad mēs varam attīstīt divpusējos projektus pētniecībā, inovācijās un zinātniski ietilpīgā ražošanā,” saka I. Rubinčika.
Izraēlā ir aktuāls atvērto inovāciju princips, kā rezultātā pētnieki un ražotāji ir gatavi dalīties ar saviem sasniegumiem. Protams, viņu intelektuālais īpašums ir aizsargāts un ir jāmaksā par licences tiesībām. I. Rubinčika Izraēlu salīdzina ar inovāciju lielveikalu, kur var nopirkt gatavu risinājumu saviem izaicinājumiem.
“Aicinu Latvijas uzņēmējus padomāt, kas tiem traucē strādāt efektīvāk. Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta Izraēlas zināšanu un inovāciju kopiena EIT Hub Israel ir īpaša atbalsta programma, kas līdzfinansē šādu tehnoloģiju meklēšanu Izraēlā. Izraēla mērķtiecīgi apgūst Eiropas tirgu, investē uzņēmumos, dibina pētniecības centrus un aktīvi piedalās zinātniskajos konsorcijos, kurus finansē Eiropas Savienības fondi, tāpēc katrs jauns partneris Eiropā Izraēlai ir zelta vērts,” viņa norāda.
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Eksportētāju asociāciju "The Red Jackets", www.eksportabarometrs.lv.