Pērnā gada vasarā ELWIND – Latvijas un Igaunijas kopprojekts vēja parka attīstībai Baltijas jūrā – parakstīja līgumu ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu (LHEI) par jūras gultnes, bentisko organismu, piesārņojuma un sanešu plūsmu izpēti vēja parka teritorijā. Šie dati palīdzēs saprast, kāda ir esošā situācija plānotā vēja parka teritorijā un kā būvniecība un ekspluatācija nākotnē varētu ietekmēt jūras ekosistēmu.
Bentiskie organismi ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem. Šajā gadījumā pētnieku uzmanības centrā ir Baltijas jūras gultne un ar aci saskatāmi jūras gultnes organismi – makroorganismi jeb zoobentoss.
Tie dzīvo uz jūras grunts vai ir tajā ierakušies, un ir nozīmīgi gan kā vides stāvokļa indikatori, gan kā barības ķēdes daļa, jo ar tiem barojas bentiskās zivis (tās, kas dzīvo un barojas pie grunts) un citi jūras dzīvnieki. Šie organismi palīdz novērtēt jūras vides veselību un saprast procesus, kas notiek jūras ekosistēmā.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošais pētnieks Juris Aigars stāsta: “ELWIND projekta kontekstā šāda izpēte ir īpaši svarīga, jo ietekmes uz vidi novērtējumā vispirms jānosaka esošais stāvoklis – kas konkrētajā teritorijā dzīvo, kāds ir grunts sastāvs, kāds ir piesārņojuma līmenis un kā būvniecības laikā varētu mainīties straumes vai sanešu plūsmas. Tikai pēc tam iespējams pamatoti vērtēt, kāda ietekme varētu rasties un kādus ietekmes mazināšanas pasākumus nepieciešams paredzēt.”
Pētījumam ir trīs galvenie virzieni
Institūta darbs ELWIND izpētē ir sadalīts trīs blokos. Pirmais ir lauka apsekojums – proti, izpēte par to, kādi organismi jeb bentiskā sabiedrība dzīvo uz jūras grunts un tās virsējā slānī.
Līdztekus bioloģiskajai izpētei tiek ievākti paraugi piesārņojuma analīzei – tajā tiek vērtētas prioritārās ķīmisko savienojumu grupas un to iespējamā uzvedība būvniecības vai ekspluatācijas laikā. Paraugu izvērtēšanu veic specializētās laboratorijas Zviedrijā, savukārt zoobentosa paraugi tiek analizēti Latvijā. Piesārņojuma izpēte ir nepieciešama, lai novērtētu, vai jūras gultnes nogulumos nav uzkrājušies savienojumi, kas būvniecības laikā, uzduļķojot sedimentus jeb jūras gultnes nogulumus, varētu nonākt ūdens vidē.
Trešais virziens ir straumju un sanešu plūsmu modelēšana, kas ļaus novērtēt, vai un kā būvdarbi varētu ietekmēt nogulumu pārvietošanos jūras vidē un kādā virzienā varētu izplatīties uzduļķojums. Tā tiks veikta, kad būs apkopota informācija par jūras gultnes reljefu, grunts tipu, vējiem, viļņiem un citiem apstākļiem.
Pētījuma praktiskie darbi jūrā norisinājās no 2026. gada 8. līdz 13. jūnijam. Ekspedīcijā piedalījās deviņi LHEI speciālisti, kuri uz kuģa strādāja maiņās, nodrošinot darbu arī vēlos vakaros un naktīs.
Jūras gultni pēta ar kamerām un grunts paraugiem
Viena no būtiskākajām pētījuma metodēm ir zemūdens filmēšana. Pētnieki dodas uz iepriekš ar koordinātām noteiktiem 300 apsekošanas punktiem, iegremdē zemūdens kameru līdz jūras gultnei un iegūst videoierakstus dažādos dziļumos – no aptuveni 7 līdz pat 70 metriem. Video materiāls ļauj novērtēt grunts tipu, redzēt, vai tā ir smilšaina, akmeņaina, grants vai māla morēnas veidota, kā arī fiksēt lielākos organismus un apaugumus.
Visos 300 punktos veikta video filmēšana, bet daļā punktu ievākti arī sedimentu paraugi. Fiziski grunts paraugi ir nepieciešami, jo ar kameru iespējams redzēt tikai to, kas atrodas uz virsmas. Organismi, kas dzīvo smiltīs vai ir ierakušies gruntī, redzami tikai pēc paraugu izcelšanas un laboratoriskas analīzes.
Grunts paraugu ievākšanai tiek izmantots speciāls kauss, ko ar vinču iegremdē jūrā. Tas spēj iesmelt aptuveni 20 centimetru biezu jūras gultnes virsējo slāni. No šiem paraugiem iespējams noteikt precīzāku sugu sastāvu, organismu daudzumu un to ekoloģisko stāvokli.
“Šāda pieeja ļauj apvienot vizuālo novērojumu ar laboratorisku analīzi. Video dod kopainu par jūras gultnes struktūru, bet paraugi ļauj pārbaudīt, kādas sugas dzīvo konkrētajā substrātā. Tieši šī kombinācija ļaus pamatoti secināt, kāda ir ELWIND teritorijas sākotnējā ekoloģiskā vērtība,” papildina J. Aigars.
Kas dzīvo uz grunts
Bentiskie organismi ir viens no jūras ekosistēmas pamatiem. Tie palīdz raksturot vides stāvokli, jo daudzas sugas dzīvo ilgstoši un reaģē uz izmaiņām ūdens kvalitātē, skābekļa apstākļos, piesārņojumā un grunts struktūrā.
Pētnieki šajā posmā nemeklē konkrētas sugas, bet fiksē esošās, kas tiek atrastas pētāmajā teritorijā. Konkrētajā teritorijā varētu būt aptuveni 10 līdz 15 dažādas sugas, tomēr to sastāvs būs atkarīgs no vietas, grunts tipa un dziļuma. Savukārt ar gultnes paraugiem iespējams identificēt arī tās sugas, kas dzīvo ierakušās smiltīs vai citos nogulumos un video materiālos nav redzamas.
Baltijas jūrā īpaša nozīme ir gliemenēm. Tās filtrē ūdeni un tādējādi palīdz uzlabot ūdens kvalitāti. Akmeņainās vietās, kur ir vairāk cieta substrāta, gliemenes var veidot blīvāku apaugumu. Nākotnē vēja parka konstrukcijas varētu radīt jaunas vertikālas virsmas, ko visticamāk kolonizētu vietējās sugas, piemēram, mītuļi jeb melnās gliemenes.
Kā vēja parka konstrukcijas var mainīt zemūdens vidi?
Zinot, kāda ir vide un kādi organismi tajā dzīvo, iespējams prognozēt, kādas būs bioloģiskās izmaiņas. Starptautiskā pieredze rāda, ka atkrastes vēja parku ietekme uz zemūdens vidi nav vērtējama vienkāršoti. Būvniecība var radīt īslaicīgus traucējumus, piemēram, troksni, sedimentu uzduļķošanu vai lokālas izmaiņas grunts vidē. Vienlaikus vēja parku pamati un konstrukcijas rada arī jaunu cieto substrātu, uz kura var veidoties apaugums, tostarp potenciālais “rifa efekts”. Tas var mainīt sugu sastāvu un atsevišķos gadījumos palielināt bioloģisko daudzveidību.
Lai novērtētu plānotā atkrastes vēja parka iespējamo ietekmi uz vidi, nepieciešams detalizēti izpētīt konkrēto Latvijas jūras teritoriju – tās grunts sastāvu, tajā sastopamos organismus un procesus, kas varētu mainīties būvniecības un ekspluatācijas laikā.
Zinātniskais pamats nākotnes pētījumiem
ELWIND ietekmes uz vidi novērtējumā LHEI iegūtie dati palīdzēs atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem – kāds ir esošais jūras gultnes stāvoklis, kādas sugas un dzīvotnes sastopamas plānotā vēja parka teritorijā, vai nogulumos ir piesārņojums, kā būvniecības laikā varētu pārvietoties saneši un kādas izmaiņas varētu rasties pēc vēja parka izbūves.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis izceļ: “Lai pamatoti vērtētu, kā atkrastes vēja parks varētu ietekmēt jūras vidi, vispirms ir jāzina, kas šajā teritorijā dzīvo un kāda ir tās sākotnējā ekoloģiskā situācija. LHEI pētījums palīdz veidot detalizētu priekšstatu par ELWIND teritorijas zemūdens vidi vēl pirms jebkādas būvniecības. Tas ir svarīgs priekšnoteikums atbildīgai atkrastes vēja enerģijas attīstībai – lai projekta ietekme uz vidi tiktu vērtēta zinātniski, caurskatāmi un balstoties uz konkrētiem datiem.”
Kā uzsver LHEI, šī Baltijas jūras teritorija iepriekš nav pētīta, tāpēc iegūtie dati būs zinātniski vērtīgi ne tikai ELWIND projekta vajadzībām, bet arī nākotnes salīdzinājumiem un plašākai izpratnei par Latvijas atklātās Baltijas jūras zemūdens vidi.
Foto no LHEI darbiem vēja parka teritorijā https://failiem.lv/u/z2grba4jw3
Par ELWIND projektu
ELWIND ir Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekts atkrastes vēja parka būvniecībai Baltijas jūrā. Tas ir vērienīgs un videi draudzīgs atjaunīgās enerģijas projekts ar abu parku kopējo jaudu līdz 2 GW, kas palielinās reģiona enerģētisko neatkarību un drošību un saglabās saprātīgas enerģijas cenas, tādējādi samazinot izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Turklāt tas radīs jaunas biznesa iespējas. ELWIND palīdzēs aizpildīt plaisu vietējā liela mēroga atjaunīgās enerģijas ražošanā un veicināt labāku atvērtā enerģijas tirgus darbību. Plānots, ka atkrastes vēja parks tiks uzbūvēts un uzsāks savu darbību līdz 2035. gadam.
ELWIND projekta priekšattīstīšanas darbi beigsies 2029. gadā ar plānoto izsoli, kurā atkrastes vēja teritorijas izmantošanas tiesības tiks nodotas kvalificētam attīstītājam. ELWIND projektu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Igaunijas Vides investīciju centrs (KIK) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Igaunijas Republikas Klimata ministriju.