Egita Aizsilniece-Ibema, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja
Eiropas Savienība gatavojas nākamajam finanšu plānošanas periodam, kas sāksies 2028. gadā, un Latvijai šī ir iespēja pārskatīt savu ekonomikas attīstības stratēģiju. Mums nav jācenšas būt labākajiem visās jomās. Daudz svarīgāk ir atpazīt nozares, kurās jau esam starptautiski konkurētspējīgi, un mērķtiecīgi stiprināt to izaugsmi.
Eiropā uzmanība pakāpeniski pārvietojas no finansējuma sadales un pamatvajadzību nodrošināšanas uz konkurētspēju, tehnoloģijām un spēju pētniecības rezultātus pārvērst komerciāli veiksmīgos produktos. Par to runājām arī Techritory 2026 paneļdiskusijā “Uzņēmējdarbības digitalizācijas mērogošana: investīcijas un Eiropas partnerības”, kuru vadīju.
Diskusijā piedalījās uzņēmumi un organizācijas, kas ikdienā strādā ar valsts un ES atbalsta programmām. Tilde valdes priekšsēdētājs Artūrs Vasiļevskis, Mobilly vadītājs Ģirts Slaviņš un Latvijas IT klastera valdes priekšsēdētāja Aiga Irmeja dalījās pieredzē par to, kas atbalsta programmās strādā un kas jāuzlabo. Diskusija notika LIAA īstenotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Atbalsts procesu digitalizācijai Latvijā” ietvaros.
Uzņēmēju pieredze apstiprina to pašu, ko redzam Briselē. Vasiļevskis uzsvēra, ka Eiropas pētniecības finansējums uzņēmumiem dod ne tikai naudu, bet arī iespēju sadarboties ar vadošajām universitātēm un pētniecības centriem. Irmeja norādīja, ka digitalizācijas atbalsts vajadzīgs plašam uzņēmumu lokam – arī tiem, kuriem jāsakārto dati un iekšējie procesi un jāievieš digitālie rīki. Latvijas IT klasteris darbojas arī kā Eiropas digitālās inovācijas centrs. Trīsarpus gados pie tā vērsušies ap 7000 uzņēmumu, un centrs cieši sadarbojies ar nacionālo digitalizācijas grantu programmu.
Investīciju vērtība nav mērāma tikai miljonos
Saskaņā ar LIAA datiem šā gada pirmajos deviņos mēnešos ar aģentūras iesaisti piesaistīto investīciju projektu kopējais apjoms sasniedzis 886,8 miljonus eiro. Gads vēl nav noslēdzies, bet pērn tika sasniegts aptuveni miljarda eiro līmenis. Konkrēti mērķi palīdz fokusēt ne tikai aģentūras, bet arī citu valsts institūciju un uzņēmēju kopīgo darbu. Jaunu investīciju piesaistei jābūt gatavai arī Latvijas ekonomikai – tām vajadzīgi pieredzējuši darbinieki, un dažkārt jāmaina arī regulējums.
Tomēr investīciju panākumus nevajadzētu vērtēt tikai pēc summām. Aiz katra eiro ir konkrēts projekts – infrastruktūra, jaunas ražošanas jaudas vai, kas ir īpaši nozīmīgi, jaunas zināšanas un produkti.
Uzņēmumi, kas piedalās ES finansētos pētniecības un inovāciju projektos, man bieži saka: finansējums nav galvenais ieguvums. Vērtīgākās ir zināšanas, ko viņi iegūst, sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, pētniekiem un citām industrijām. Tieši pārrobežu projektos, kur izmaksas un riski tiek dalīti, rodas unikālas kompetences, kas ļauj konkurēt starptautiskā mērogā.
No tām rodas unikāli produkti, ko var pārdot dārgāk. Ja uzņēmums piedāvā to pašu, ko konkurenti aiz robežas, tam nereti nākas konkurēt galvenokārt ar cenu un darbaspēka izmaksām. Unikālas zināšanas ļauj konkurēt ar vērtību.
Latvijai vajadzīga drosmīgāka un elastīgāka inovāciju politika
Ja gribam piesaistīt un noturēt talantīgus uzņēmējus, zinātniekus un tehnoloģiju attīstītājus, viņu idejām jāspēj attīstīties ātri. Īpaši sākumposmā, kad ideja vēl tikai tiek testēta. Tieši tad finansējuma pieejamība un saprotami nosacījumi nosaka, vai uzņēmums paliks Latvijā vai meklēs iespējas citur.
Daļu zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu veido pieredzējuši uzņēmēji, kuri uzkrāto kapitālu un zināšanas iegulda jaunu tehnoloģiju attīstībā. Šī pieredzes, finanšu un pārliecības kombinācija ir ļoti vērtīga. Arī ārvalstu dibinātāji arvien biežāk izvēlas Latviju, jo šeit ir piekļuve laboratorijām, zinātniekiem un testa vidēm.
LIAA īsteno Ekonomikas ministrijas programmas, kuru nosacījumi noteikti Ministru kabineta noteikumos. Ar citu valstu inovāciju aģentūrām, tostarp Eiropas inovāciju aģentūru asociācijā, regulāri apmaināmies ar pieredzi un redzam, ka daudzviet atbalsta instrumenti ir elastīgāki. Mākslīgais intelekts maina arī projektu pieteikumu sagatavošanas un vērtēšanas procesu, un atbalsta sistēmām jāspēj šādām pārmaiņām sekot. Latvijā nosacījumi tradicionāli ir ļoti detalizēti. Tas palīdz kontrolēt naudas izlietojumu, bet apgrūtina pielāgošanos uzņēmumu vajadzībām un straujajām tehnoloģiju pārmaiņām. LIAA iesniedz grozījumu priekšlikumus, un kamēr regulējums tiek grozīts, uzņēmumi negaida, bet vai nu maina mājvietu jaunajai tehnoloģijai vai realizē paši, ierēķinot inovācijas gala cenā.
Eiropas Komisijas programmās pārmaiņas jau notiek. Arvien biežāk finansējums ir vērsts uz rezultātu, nevis uz katra izdevuma administratīvu pārbaudi. Piemēram, fiksētas summas finansējums starptautiskajās programmās jau ir ierasts, bet Latvijas struktūrfondos joprojām neraksturīgs. Elastīgāki instrumenti top arī aizsardzības tehnoloģiju jomā, lai inovācijās iesaistītu mazos un vidējos uzņēmumus.
Inovācijās tas ir būtiski. Projekta sākumā bieži nav zināms, kāds būs gala risinājums. Tehnoloģijas mainās, un plāns jāpielāgo. Ja noteikumi to neļauj, tie kļūst par šķērsli pašam rezultātam.
Nav jāizgudro no jauna tas, kas jau strādā līdzīgās ekonomikās. Taču ar citu pieredzes pārņemšanu vien nepietiks. Ja gribam izrāvienu, nevaram turpināt darīt to pašu, ko līdz šim. Tas nozīmē arī lielāku gatavību uzņemties pārdomātu risku valsts atbalsta politikā. Noteikumiem jānodrošina atbildīga publiskā finansējuma izmantošana, bet tie nedrīkst kļūt par pašmērķi.
Zinātnei un uzņēmējdarbībai jāsatiekas biežāk
Latvijā ir spēcīgi zinātnieki un uzņēmēji, bet viņu sadarbība neveidojas pati no sevis. Zinātnieks meklē jaunas zināšanas, uzņēmējs domā par tirgu un peļņu. Valsts interesēs ir palīdzēt viņiem satikties. Bāzes zinātne bieži ir ilgstoša izpēte ar sākotnēji nezināmu rezultātu, taču tieši tā rada to, kas nākotnē var nest ekonomisku labumu. Mūsu uzdevums ir panākt, lai šis labums paliek Latvijas ekonomikā.
Ar rīkojumu to nepanākt. Nevar savest kopā zinātnieku un uzņēmēju un pateikt: tagad sadarbojieties. Vajadzīga vide, kurā rodas interese un uzticēšanās, un regulāras tikšanās vietas, nevis vienreizēji pasākumi. Tādēļ LIAA organizē forumus un līdzfinansē universitāšu tikšanās ar industriju, savukārt grantu konkursu nosacījumi var veicināt kopīgus projektus. No uzņēmējdarbības skatpunkta šādi ieguldījumi sākotnēji var šķist ekonomiski neparedzami, taču veiksmīgas sadarbības gadījumā būs unikāls produkts.
Īpaši svarīgi iesaistīt ne tikai uzņēmumus, kas jau strādā zinātņietilpīgās nozarēs, bet arī pieredzējušus uzņēmējus no citām industrijām. Viņiem ir biznesa pieredze, klienti un izpratne par tirgu.
Nākamajam ES budžetam jāgatavojas jau šodien
Briselē darbs ar ES finansējuma programmām ir ciklisks. Kad programmas ir apstiprinātas, uzmanība pievēršas to īstenošanai. Pirms jauna perioda izšķiroša kļūst informācija, kontakti un spēja laikus iesaistīties nākotnes prioritāšu veidošanā.
Šobrīd esam tieši šādā posmā.
Uzņēmumiem jāseko gan izmaiņām esošajās programmās, gan jaunā perioda sagatavošanai. Lielu starptautisku partnerību izveide prasa vairākus gadus. Kas sāk gatavoties tikai pēc konkursu izsludināšanas, var būt nokavējis būtiskāko posmu.
Briselē jau tagad veidojas partnerības nākamajiem gadiem, un ir spēcīgi Latvijas uzņēmumi, kas šo iespēju mērķtiecīgi izmanto. Eiropas līmenī tiek gatavoti arī tā sauktie tilta finansējuma instrumenti, kas palīdz sagatavot pieteikumus nākamajam periodam. Vērts izvērtēt, vai līdzīga pieeja nebūtu vajadzīga arī Latvijā.
Valsts institūciju uzdevums ir palīdzēt ar informāciju, kontaktiem un Latvijas kompetenču popularizēšanu Eiropas institūcijās. Eiropas institūciju lēmumu pieņēmējiem ne vienmēr ir tieša saikne ar uzņēmumu ikdienas vajadzībām, un mēs to varam stiprināt, stāstot par Latvijas uzņēmumu sasniegumiem. Mērķis nav tikai finansējums. Mērķis ir Latvijas uzņēmumu dziļāka iesaiste Eiropas vērtību ķēdēs un virzība no detaļu apakšpiegādātāja uz piegādātāju ar augstu pievienoto vērtību. Eiropa ir mūsu primārais tirgus, un tieši šeit partnerības jāstiprina visvairāk.
Eiropa arvien vairāk vēlas stiprināt stipros
Iepriekšējā periodā prioritātes bija zaļā un digitālā pārkārtošanās. Tagad uzmanības centrā ir konkurētspēja, efektivitāte un stratēģiski nozīmīgas tehnoloģijas. Briselē arvien biežāk runā par resursu koncentrēšanu tur, kur jau ir spēcīgas kompetences.
Latvijai kā kohēzijas valstij tas nav vieglākais vēstījums, taču tāds ir kopējais virziens.
Pašlaik Latvijā ir piecas viedās specializācijas jomas ar 37 apakšjomām, un tas sadala uzmanību. LIAA kopā ar Eiropas Investīciju banku strādā pie datos balstītas pieejas, kas palīdzētu precīzāk identificēt Latvijas unikālās priekšrocības. Ja to izdosies apstiprināt nacionālajā līmenī, nākamajā periodā varēsim mērķtiecīgāk koncentrēt gan finansējumu, gan cilvēkresursus jomās, kurās Latvija var sasniegt starptautisku izcilību. Tas nenozīmē atteikties no citām nozarēm. Tas nozīmē saprast, kur ierobežoti ieguldījumi dos lielāko atdevi.
Kvantu tehnoloģijas – viena no Latvijas iespējām
Viena no jomām, kurā Latvijai jau ir starptautiski nozīmīgas kompetences, ir kvantu tehnoloģijas. Tās dažkārt dēvē par nākamo internetu, taču to pielietojums sākumā, visticamāk, koncentrēsies konkrētās nozarēs – kiberdrošībā, kā arī ķīmijā, fizikā, jaunu materiālu un zāļu izstrādē.
Vēl lielākas pārmaiņas sola mākslīgā intelekta un kvantu tehnoloģiju savienojums.
Latvijas priekšrocība ir kvantu algoritmi. Latvijas kvantu speciālistiem jautājumus uzdod no visas pasaules: kur un kā šīs tehnoloģijas izmantot vislabāk. Kvantu dators bez algoritmiem ir tikai ļoti sarežģīta un dārga iekārta. Tieši zināšanas, kā to izmantot, var kļūt par ekonomisku vērtību. Latvijas institūcijas kvantu jomā jau piesaistījušas proporcionāli ievērojamu Eiropas finansējumu.
ES gatavo arī kvantu tehnoloģiju regulējumu, kura mērķis ir stiprināt Eiropas kompetences un sadarbību. Eiropa ir izcila pētniecībā, bet bieži zaudē komercializācijā. Tāpēc svarīgi, lai ne tikai Latvija, bet arī Eiropa mērķtiecīgi ieguldītu šajā izcilībā – gan pētniecībā, gan komercializācijā. Latvijai jāpanāk, lai pētniecības priekšrocības pārtop uzņēmumos un produktos.
Tas attiecas ne tikai uz kvantiem. Mēs nekad nebūsim labākie jogurta ražotāji pasaulē. Taču varam konkurēt ar zināšanām, specializāciju un inovāciju ātrumu. Tilde ir viena no četriem Eiropas Komisijas konkursa “Large AI Grand Challenge” uzvarētājiem. Ar Eiropas superdatora LUMI jaudām tā izstrādājusi atvērtā koda lielo valodas modeli Eiropas valodām TildeOpen. Pēc Vasiļevska teiktā, lielos valodas modeļus no nulles Eiropā spēj izstrādāt tikai pāris uzņēmumu. Tas pierāda: nav jābūt lielākajam ražotājam, lai kļūtu par nozīmīgu spēlētāju pasaules tirgū.
Nākamais ES finanšu plānošanas periods būs iespēja pārskatīt Latvijas ekonomikas attīstības prioritātes. Taču izšķirošais būs nevis pieejamā finansējuma apjoms, bet mūsu spēja laikus izveidot starptautiskas partnerības, koncentrēt resursus perspektīvākajās nozarēs un pārvērst zinātniskās kompetences konkurētspējīgos produktos. Šis darbs jāsāk jau tagad.
Raksts sagatavots Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Atbalsts procesu digitalizācijai Latvijā” (Nr. 1.2.2.1/1/25/I/001) ietvaros. Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
