Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētās tirdzniecības misijas laikā Latvijas aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģiju uzņēmumi Berlīnē tikās ar Vācijas aizsardzības industrijas vadošajiem uzņēmumiem, nozares organizācijām un Vācijas Federālās aizsardzības ministrijas pārstāvi. Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadītās delegācijas uzņēmumi prezentēja savus risinājumus un pārrunāja iespējas iesaistīties Vācijas uzņēmumu piegādes ķēdēs, kopīgi attīstīt tehnoloģijas un paplašināt ražošanu.
Aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģiju programma sākās 16. septembrī ar Latvijas un Vācijas aizsardzības industriju sadarbībai veltītu pasākumu, kas tika rīkots kopā ar Vācijas Drošības un aizsardzības industrijas asociāciju (BDSV). Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Latvijas un Vācijas rūpnieciskā sadarbība kļūst arvien ciešāka – 2026. gada pirmajā pusgadā Latvijas preču eksports uz Vāciju pieauga par 10%, bet mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksporta pieaugums sasniedza 34,3 miljonus eiro. Šī ir arī ražošanas bāze, uz kuras var augt Latvijas aizsardzības industrija. Mūsu uzņēmumi spēj piegādāt elektronikas komponentes, bezpilota sistēmas, militāros transportlīdzekļus, metāla konstrukcijas un citus risinājumus, kas nepieciešami Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai. Tagad svarīgi Latvijas uzņēmumus arvien plašāk iesaistīt Vācijas un Eiropas piegādes ķēdēs, kopīgā tehnoloģiju izstrādē un ražošanā.” Latvijas uzņēmēji tikās ar BDSV vadību, Vācijas aizsardzības uzņēmumiem un Vācijas Federālās aizsardzības ministrijas pārstāvi, lai pārrunātu nozares prioritātes, gaidāmos iepirkumus un iespējas sadarboties.
Tiešas sarunas ar Vācijas aizsardzības industriju
Nozares padziļinātajā sesijā savas kompetences un sadarbības iespējas prezentēja “Rheinmetall”, “HENSOLDT”, “Rohde & Schwarz” un “Quantum Systems”. Sarunās galvenā uzmanība tika pievērsta aizsardzības ražošanas paplašināšanai un piegādes ķēdēm, sensoriem, elektroniskās karadarbības un bezpilota lidaparātu apkarošanas risinājumiem, drošajiem sakariem un autonomajām sistēmām. Latvijas aizsardzības tehnoloģiju ekosistēmu Vācijas partneriem prezentēja Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas “MilTech Latvia” izpilddirektors Artis Pabriks un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas pārstāvis Jānis Atslēns.
“Man kā vēstniecei drošība ir viena no galvenajām prioritātēm Latvijas un Vācijas attiecībās, sadarbojamies gan divpusēji, gan kā NATO un ES partneri. Vācija ir viena no vadošajām militārās industrijas valstīm pasaulē, un Latvijai ir labas iespējas veidot ciešāku sadarbību ar Vācijas aizsardzības industriju. Mums ir kvalificēti speciālisti, inovatīvi un mainīgajiem nozares apstākļiem pielāgoties spējīgi uzņēmumi, un šādas ilgtermiņa sadarbības pamatā ir uzticēšanās un cieši profesionālie kontakti. Vēstniecība arī turpmāk aktīvi atbalstīs Latvijas uzņēmumus, palīdzot tiem veidot jaunus kontaktus, nostiprināties Vācijas tirgū un kļūt par daļu no Eiropas aizsardzības industrijas piegādes ķēdēm”, norāda Latvijas vēstniece Vācijā Ilze Rūse.
Uzmanības centrā bezpilota un autonomās sistēmas
17.septembrī Latvijas un Vācijas uzņēmumi, nozaru organizācijas un publiskā sektora pārstāvji piedalījās apaļā galda diskusijā par bezpilota lidaparātiem un to apkarošanas tehnoloģijām, autonomajām sistēmām, robotiku, mākslīgo intelektu, drošajiem sakariem, elektroniku un aizsardzības piegādes ķēžu noturību. Pasākumu rīkoja LIAA sadarbībā ar Berlīnes ekonomikas un tehnoloģiju attīstības aģentūru “Berlin Partner” un “MilTech Latvia”.
Diskusijas dalībnieki iepazinās ar Latvijas un Berlīnes aizsardzības tehnoloģiju ekosistēmām, savukārt Latvijas un Vācijas uzņēmumi prezentēja savus risinājumus. Sarunās tika meklēti konkrēti sadarbības virzieni – komponentu piegādes, sistēmu integrācija, kopīga produktu izstrāde, tehnoloģiju testēšana un ražošana.
“Latvijas un Vācijas ekonomiskajai sadarbībai jau ir stabi ls pamats – Latvijā darbojas vairāk nekā 1000 uzņēmumu ar Vācijas kapitālu. Aizsardzības industrijā Latvijas uzņēmumiem tagad jāapliecina spēja izpildīt konkrētas tehniskās, kvalitātes un piegāžu prasības. Berlīnē tiem bija iespēja pārrunāt šos jautājumus ar potenciālajiem partneriem un noskaidrot, kādi soļi nepieciešami, lai kvalificētos par piegādātājiem. Pēc misijas LIAA turpinās darbu ar perspektīvākajām sadarbības iespējām, virzot tās uz tehnoloģiju testēšanu, piegādātāju kvalifikāciju un sadarbības līgumiem,” norāda LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.
Berlīne nostiprina savu vietu Eiropas aizsardzības un drošības tehnoloģiju kartē. Pilsētā darbojas aptuveni 130 uzņēmumu, kas specializējušies drošības un aizsardzības jomā, un vairāk nekā 400 uzņēmumu, kuru tehnoloģijas izmantojamas gan civilām, gan militārām vajadzībām. Berlīnes Senāts veido arī īpašu aizsardzības tehnoloģiju ekosistēmu, lai ciešāk savienotu uzņēmumus, pētniekus, investorus un publiskā sektora pasūtītājus.
Delegācija apmeklēja arī uzņēmumu “Andres Industries AG”, kas Berlīnē izstrādā un ražo termālās attēlveidošanas un nakts redzamības tehnoloģijas bruņotajiem spēkiem, policijai un citām drošības institūcijām.
Latvijas uzņēmumi piedāvā tehnoloģijas un ražošanas jaudas
Latvijas aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģiju uzņēmumu delegācijā piedalījās “ALMIKO”, “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, “Electrify”, “EMJ Metāls”, “HansaMatrix”, “Latvia Packing”, “VOLBURG”, “VORX” un “VR Cars”.
Delegācijas piedāvājums aptver iespiedshēmu plašu un elektronikas ražošanu, metālapstrādi un bruņotu konstrukciju izgatavošanu, militārās munīcijas iepakojumu, lielizmēra 3D drukas materiālus, militāros transportlīdzekļus un bezpilota sauszemes platformas. Latvijas uzņēmumi Vācijā meklē sistēmu integratorus, pasūtītājus, ražošanas partnerus un iespējas iesaistīties Vācijas un kopējos Eiropas aizsardzības projektos.
Piemēram, uzņēmums “Electrify” Berlīnē prezentēja Latvijā izstrādāto elektrisko bezpilota sauszemes platformu “Rocky6”. Tā paredzēta kravu un specializēta aprīkojuma pārvadāšanai sarežģītā apvidū, izlūkošanai, ievainoto evakuācijai, kā arī sakaru un bezpilota lidaparātu apkarošanas sistēmu integrēšanai. Platformas kravnesība sasniedz 1200 kilogramu, bet elektriskās piedziņas darbības attālums – līdz 150 kilometriem.
“Latvijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumi piedāvā Vācijas partneriem spēcīgu elastības, inženiertehniskās kompetences un reālajām operacionālajām vajadzībām pielāgotu risinājumu apvienojumu. DK NEJET izstrādājam programmatūrā balstītas aizsardzības tehnoloģijas — no ātrgaitas pārtvērējiem un navigācijas vidē bez GPS līdz dronu spietu koordinācijai. Mēs apvienojam inženiertehnisko izstrādi, ražošanu un operatoru apmācību vienotā ekosistēmā. Apvienojumā ar Vācijas rūpniecisko jaudu tas rada stabilu pamatu ātrai praksē pārbaudītu un izmaksu ziņā efektīvu Eiropas aizsardzības risinājumu ieviešanai,” dalības nozīmi LIAA tirdzniecības misijā Vācijā uzsver DK NEJET līdzdibinātāja Olga Provotara (Olga Provotar).
Foto no programmas atrodami šeit: Latvijas uzņēmēji tirdzniecības misijā Vācijā - pirmā diena
Foto galerija: Aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģiju programma - otrā diena
©️ Photothek/LIAA
Tirdzniecības misija aptver vairākas tehnoloģiju nozares
LIAA organizētā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija Vācijā norisinās no 14. līdz 17. septembrim. Tajā piedalās 53 Latvijas uzņēmumi un organizācijas, kas pārstāv informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, finanšu tehnoloģijas, dzīvības zinātnes, kā arī aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģijas. Programma veidota pa nozarēm, uzņēmumu vizītes un kopīgos pasākumus papildinot ar individuālām biznesa tikšanām.
Vācija ir Latvijas lielākais eksporta tirgus ārpus Baltijas valstīm. Kopš 2020. gada Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Vāciju pieaudzis par vairāk nekā 40% – no 1,47 miljardiem eiro līdz aptuveni 2,1 miljardam eiro 2025. gadā. Pērn uz Vāciju vien Latvija eksportēja vairāk nekā uz ASV, Franciju un Ķīnu kopā. Izaugsme turpinās arī šogad: 2026. gada pirmajā pusgadā eksports uz Vāciju palielinājās par 11%, bet Latvijas kopējais eksports – par 6%. Vācija ir arī Latvijas lielākais pakalpojumu eksporta tirgus – 2025. gadā pakalpojumu eksports sasniedza 779 miljonus eiro. Latvijā darbojas vairāk nekā 1000 uzņēmumu ar Vācijas kapitālu, kuru kopējais ieguldījums pamatkapitālā pārsniedz 800 miljonus eiro.
Dalību tirdzniecības misijā ārvalstīs LIAA organizē Eiropas Savienības līdzfinansētās Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts finansējuma atbalstu. Uzņēmums tirdzniecības misijā var piedalīties gan par maksu, gan saņemot atbalstu attiecināmo izmaksu segšanai.
