Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina no “K2 Ventum” gadījuma izdarīt praktiskus secinājumus, lai turpmāk lielu investīciju projektu virzība Latvijā būtu skaidrāka un paredzamāka.
Ministru kabinets 25. augustā nolēma neakceptēt SIA “K2 Ventum” vēja elektrostaciju parka projektu. Projekta kopējā vērtība ir 560 miljoni eiro, tostarp vismaz 420 miljonus eiro veido plānotās ārvalstu tiešās investīcijas. Projektā paredzēti Latvijas, Lietuvas un Šveices izcelsmes kapitāla ieguldījumi.
Investors vērtē visu ceļu līdz lēmumam
Investori, kas šobrīd apsver lielus kapitālieguldījumus Latvijā, pārredzamu un caurspīdīgu procesu uzskata par tikpat būtisku, kā gala lēmumu — vai noteikumi ir skaidri, termiņi tiek ievēroti un institūcijas rīkojas saskaņoti.
Lielu investīciju projektu sagatavošana ilgst vairākus gadus. Jau pirms gala lēmuma investors iegulda tehniskajā dokumentācijā, izpētē, atļauju saņemšanā un finansējuma piesaistē.
“Prioritārā projekta statuss negarantē pozitīvu gala lēmumu, taču investoram ir tiesības sagaidīt skaidru, savlaicīgu un juridiski noturīgu procesu. Katrs šāds gadījums kļūst par signālu arī nākamajiem investoriem — vai Latvijā noteikumi ir paredzami un valsts institūcijas spēj rīkoties saskaņoti. No tā ir atkarīga mūsu uzņēmējdarbības vides uzticamība un spēja konkurēt par nākamajām investīcijām,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.
Lēmumu pieņemšanas paredzamību vērtē arī starptautiskās bankas un citi projektu finansētāji. Šādi gadījumi var ietekmēt gan konkrētā projekta, gan valsts investīciju vides riska novērtējumu, sadārdzināt finansējumu un mazināt Latvijas spēju piesaistīt nākamos investīciju projektus.
Procesa kvalitātes nozīmi uzņēmumu ilgtermiņa lēmumos uzsver arī LTRK, kuras biedru lokā ir gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmumi.
“Uzņēmēji apzinās, ka ne katrs projekts saņems pozitīvu gala lēmumu. Tomēr uzņēmumam, kas vairākus gadus iegulda izpētē, dokumentācijā un finansējuma sagatavošanā, ir jāspēj paļauties uz skaidriem nosacījumiem un noteiktiem lēmumu pieņemšanas termiņiem. Ja būtiski jautājumi paliek neatrisināti līdz procesa noslēgumam, uzņēmējs zaudē ne tikai ieguldītos līdzekļus un laiku — tas ietekmē arī turpmāko gatavību investēt Latvijā. Paredzams process nav īpaša priekšrocība investoram, bet konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides pamats,” norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.
Tiesiskā noteiktība ir investīciju priekšnosacījums
Tiesiskā paļāvība ir viens no kritērijiem, pēc kuriem starptautiskie investori un to finansētāji izvērtē valsti pirms kapitāla ieguldīšanas. Ja valsts institūcijas piešķir prioritārā projekta statusu un vairākkārt apstiprina projekta virzību, taču gala lēmums neiekļaujas noteiktajos termiņos vai procedūrā, tas kļūst par precedentu, kuru nākamo projektu investori un to juridiskie padomdevēji iekļauj sava riska novērtējumā. Šajā gadījumā likumā noteiktais 30 dienu lēmuma pieņemšanas termiņš netika ievērots — lēmums pieņemts vairākus mēnešus vēlāk.
“FICIL ir nopietni satraukta par Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas procesu “K2 Ventum” lietā. Mēs šeit neieņemam pozīciju par konkrētā projekta īstenošanu vai tā ietekmi uz vidi – mūsu bažas ir par lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti, termiņiem un paredzamību. Šis nav vienkārši politisks lēmums – tas ir administratīvs akts, kas tieši ietekmē konkrēta investora tiesības un saistības. Tādēļ īpaši būtiski ir ievērot labas pārvaldības, tiesiskās paļāvības, procesuālā taisnīguma un tiesiskās noteiktības principus. Nav pieņemami, ka lēmuma pieņemšana tiek aizkavēta par deviņiem mēnešiem, radot investoram būtiskas izmaksas un zaudējumus, un vienlaikus pats lēmuma projekts tiek būtiski mainīts īsi pirms tā izskatīšanas. Šāda pieeja rada jautājumus par valsts pārvaldes spēju nodrošināt paredzamu un kvalitatīvu procesu lielu investīciju projektiem. Nav šaubu, ka likums pieprasa ievērot sabiedrības intereses, taču sabiedrības interešu ievērošana nav tikai konkrētā projekta jautājums, bet arī kvalitatīva normatīvā regulējuma jautājums, lai visas iesaistītās puses var sasniegt paredzamu rezultātu,” norāda FICIL Enerģētikas un industrializācijas darba grupas vadītājs Jānis Zuļķis.
Ietekme uz konkurētspēju un enerģētisko neatkarību
Latvijas spēja piesaistīt lielus infrastruktūras un enerģētikas projektus ir tieši saistīta ar tās vietu reģionālajā konkurencē. Vēja enerģijas īpatsvars Latvijas elektroenerģijas ražošanā šobrīd ir ievērojami mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur šis rādītājs sasniedz vairākas reizes lielāku daļu.Latvijā 2024. gadā vēja elektrostacijās saražoja 276 gigavatstundas elektroenerģijas, bet Igaunijā — 1164 gigavatstundas. Lietuvā vēja enerģija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem vietējās elektroenerģijas ražošanas avotiem. Izvēloties starp Baltijas valstīm, investori salīdzina ne tikai tirgus potenciālu, bet arī administratīvās un tiesiskās virzības ātrumu un paredzamību katrā no tām. Lielākas vietējās ražošanas jaudas var mazināt Latvijas atkarību no elektroenerģijas importa un stiprināt valsts konkurētspēju Baltijas reģionā.
Šo ietekmi uz ilgtermiņa plānošanu un nodarbinātību izceļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
“Ar investoriem, kuri gadiem ir gatavojuši projektus un paļāvušies uz valsts noteikto procesu, nedrīkst izrīkoties atkarībā no politiskās konjunktūras. Šis nav tikai lēmums par vienu projektu, bet signāls par Latvijas uzņēmējdarbības vides prognozējamību. Valsts radīts iespaids, ka spēles noteikumi var mainīties politisku apsvērumu dēļ, kļūst par brīdinājumu ikvienam investoram. Uzticību var zaudēt vienā dienā, bet tās atjaunošana prasa gadus. Šādu lēmumu cena bieži pārsniedz viena projekta robežas. Politiskā atbildība nozīmē apzināties šīs izvēles ilgtermiņa sekas — vai Latvija arī turpmāk spēs piesaistīt investīcijas, radīt labi apmaksātas darbvietas un nodrošināt noturīgu ekonomikas izaugsmi,” uzsver LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Nepieciešami praktiski uzlabojumi
LIAA, LTRK, LDDK un FICIL uzskata, ka paredzama lēmumu pieņemšana un termiņu ievērošana ir Latvijas konkurētspējas priekšnosacījums investīciju piesaistē.
Nepieciešams skaidri noteikt atbildību par projektu virzību un termiņu ievērošanu, kā arī laikus risināt strīdīgus juridiskos jautājumus. Tas ļautu problēmas identificēt agrāk un investoriem nodrošinātu skaidrāku ceļu no projekta pieteikuma līdz gala lēmumam.
Atbildīgajām valsts institūcijām kopā ar LTRK, LDDK, FICIL un citām iesaistītajām pusēm jāturpina meklēt risinājumus investīciju vides uzlabošanai, lielo projektu ātrākai virzībai un Latvijas kā uzticama investīciju galamērķa pozīciju stiprināšanai.