Mākslīgā intelekta potenciāls kļūst par konkurētspējas priekšrocību tikai tad, kad to ievieš praksē. Šī gada Techritory diskusijas skaidri iezīmēja nākamo posmu: uzvarēs nevis tie, kam ir piekļuve jaunākajām tehnoloģijām, bet tie, kas tās visātrāk pārvērš ikdienas darba rīkos.
No mākslīgā intelekta (MI) potenciāla līdz reālam biznesa ieguvumam
Pēdējos gados mākslīgais intelekts no laboratoriju un tehnoloģiju gigantu jomas ir kļuvis pieejams teju katram uzņēmumam. Valodu modeļi, analītikas rīki un automatizācijas platformas šodien maksā mazāk nekā jebkad agrāk. Tomēr pieejamība pati par sevi vēl nerada vērtību.
Atšķirību starp uzņēmumiem arvien vairāk nosaka spēja integrēt tehnoloģijas savos procesos – klientu apkalpošanā, pārdošanā, ražošanā un iekšējā pārvaldībā. Tieši šeit digitalizācija pārvēršas izmērāmos rezultātos: augstākā produktivitātē, zemākās izmaksās, labākā klientu pieredzē un jaunos pakalpojumos.
Eiropas konkurētspēja globālajā tirgū būs atkarīga no tā, cik ātri uzņēmumi un publiskais sektors spēs MI potenciālu pārvērst praktiskos risinājumos. Latvijai, kuras ekonomikas pamatā ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), šis jautājums ir īpaši aktuāls.
Ekspertu skatījums: no eksperimentiem uz ikdienas praksi
Techritory 2026 diskusijās eksperti vienojās, ka MI ieviešana uzņēmējdarbībā ir sasniegusi pagrieziena punktu. Lielākā daļa uzņēmumu jau ir izmēģinājusi atsevišķus rīkus, bet tagad svarīgākais ir pāriet no izmēģinājumiem uz sistēmisku izmantošanu.
Praksē tas nozīmē trīs virzienus. Pirmais – atkārtojamu procesu automatizācija, piemēram, dokumentu apstrāde, rēķinu sagatavošana un klientu pieprasījumu šķirošana. Otrais – datos balstītu lēmumu pieņemšana, kur MI palīdz ieraudzīt tendences, ko cilvēks ikdienā nepamanītu. Trešais – jaunu pakalpojumu radīšana, kas bez tehnoloģijām nemaz nebūtu iespējami.
„Digitalizācijas vērtību uzņēmumā nosaka izmērāms rezultāts – efektīvāki procesi, augstāka produktivitāte un jaunas tirgus iespējas. Eiropas finansējums un partnerības var palīdzēt veiksmīgu pilotprojektu pārvērst plaši izmantotā risinājumā, ja atbalsts ir saprotams, pieejams un saistīts ar uzņēmuma attīstības vajadzībām,” norāda paneļa moderatore, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Briselē vadītāja Egita Aizsilniece-Ibema.
Tomēr ceļš nav bez šķēršļiem. Visbiežāk eksperti min zināšanu un kompetenču trūkumu, ierobežotus finanšu un cilvēkresursus, kā arī nepietiekamu datu kvalitāti – MI risinājums var būt tikai tik labs, cik labi ir dati, uz kuriem tas balstās. Vienlaikus būtiski, ka digitālā transformācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu priekšrocība. Tieši MVU, kuriem ir īsāki lēmumu pieņemšanas ceļi, bieži var jaunus risinājumus ieviest ātrāk.
Uzņēmumu pieredze: kā digitalizācija strādā praksē
Ekspertu atziņas apstiprina arī Latvijas uzņēmumu pieredze. Dažādu nozaru uzņēmumi – no dokumentu aprites līdz būvniecībai – rāda, kā konkrēta biznesa vajadzība pārtop digitālā risinājumā ar jūtamu ietekmi.
SIA „Posttech”: papīra vēstule tikpat vienkārša kā e-pasts
SIA „Posttech” attīsta platformu DigiPasts, kas savieno elektronisku dokumentu iesniegšanu ar fizisku vēstuļu sagatavošanu un nodošanu piegādei. Uzņēmums ar LIAA atbalstu ERAF līdzfinansētā projekta „Atbalsts procesu digitalizācijai Latvijā” (Nr. 1.2.2.1/1/25/I/001) ietvaros īsteno MI risinājumu projektu, kura kopējās izmaksas ir 400 000 EUR.
Izaicinājums. Uzņēmums ikdienā strādā ar lieliem klientu dokumentu apjomiem – rēķiniem, paziņojumiem un lietišķo korespondenci. Dokumentu saņemšana, šķirošana, adrešu pārbaude un sagatavošana drukai prasīja daudz manuāla darba, turklāt klientiem ir atšķirīgas sistēmas un failu formāti. Bija nepieciešams vienots, standartizēts process lielu datu apjomu apstrādei.
Risinājums. DigiPasts platforma digitāli nodrošina dokumentu apstrādi, adrešu pārbaudi, konsolidāciju, šķirošanu un drukas failu sagatavošanu. Klients vienuviet iesniedz dokumentus, seko apstrādes gaitai un saņem atskaites, savukārt drukas operators saņem jau sašķirotus failus un var nekavējoties sākt drukas un pakošanas darbus.
Rezultāti. Operatoriem vairs nav jāšķiro dokumenti un jāgatavo drukas faili manuāli – platforma tos apstrādā pēc klienta iestatījumiem un sašķiro atbilstoši Latvijas Pasta prasībām. Automātiska adrešu pārbaude pēc Valsts zemes dienesta datubāzes būtiski samazina atgriezto sūtījumu skaitu, tādējādi mazinot klientu izmaksas un paātrinot piegādi. Drošs digitālais arhīvs ļauj jebkurā brīdī pārbaudīt vēsturiskus sūtījumus un izgūt atskaites.
„Operatoriem izzūd nepieciešamība pēc manuāla šķirošanas un drukas failu sagatavošanas darba – failus atliek tikai izdrukāt un iepakot. Klientam savukārt būtiska ir pārskatāmība, datu precizitāte un drošība. Mūsu mērķis ir padarīt papīra vēstules nosūtīšanu tikpat vienkāršu kā e-pastu,” saka SIA „Posttech” valdes priekšsēdētājs Edvards Mekšs.
Nākamie soļi. Uzņēmums plāno DigiPasts arvien ciešāk integrēt klientu iekšējās sistēmās, lai dokumentu aprite prasītu pēc iespējas mazāk manuāla darba. Tikpat liela prioritāte ir drošības standartu nepārtraukta paaugstināšana.
„Kiberdraudi mainās un uzbrucēju metodes attīstās, tāpēc drošību uztveram kā pastāvīgu darbu un neatņemamu platformas attīstības daļu. Regulāri izvērtējam un pilnveidojam aizsardzības pasākumus, lai saglabātu klientu uzticību un būtu gatavi arī jauniem riskiem,” uzsver Edvards Mekšs.
SIA „UPB Nams”: mākslīgais intelekts būvniecībā
SIA „UPB Nams” ir būvniecības ģenerāluzņēmējs, kas ietilpst Liepājā bāzētajā UPB uzņēmumu grupā. Uzņēmums ar LIAA atbalstu ERAF līdzfinansētā projekta „Atbalsts procesu digitalizācijai Latvijā” (Nr. 1.2.2.1/1/25/I/001) ietvaros ir piesaistījis 18 000 EUR.
Valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns uzsver, ka digitalizācijai būvniecībā ir liels potenciāls. Daudzi risinājumi vēl tikai attīstās, un nav zināms, kuri no tiem iedzīvosies. Tāpēc valsts atbalstam var būt izšķiroša loma, ļaujot uzņēmumam vienlaikus eksperimentēt vairākos virzienos. Viņš arī norāda, ka nozare kopumā virzās pareizajā virzienā.
Izaicinājums. Pārdošanas komanda ikdienā strādā ar lielu informācijas apjomu. Tās apstrāde aizņēma laiku, ko speciālisti varētu veltīt uzdevumiem, kuros vajadzīga individuāla pieeja un profesionāls vērtējums.
Risinājums. Uzņēmums izstrādā un ievieš mākslīgā intelekta sistēmu, kas automatizē liela informācijas apjoma apstrādi būvniecības pārdošanas procesā.
Rezultāti. Risinājums ir veiksmīgi integrēts uzņēmuma ikdienas procesos. Tas būtiski paātrina komandas darbu, un speciālistiem paliek vairāk laika uzdevumiem, kuros nepieciešama individuāla pieeja, profesionāls vērtējums un manuāla iesaiste.
„Būvniecībā vissvarīgākā ir precizitāte – jau no paša procesa sākuma, īpaši plānojot projekta izmaksas un organizējot projektēšanu. Mākslīgais intelekts ir instruments, kas, pareizi lietots, palīdz izvairīties no kļūdām – lielos projektos pat 1 % kļūda var būt mērāma miljonos. MI ir atbildīgi jāizmanto un jāliek tam strādāt uzņēmuma labā,” uzsver Kaspars Rožkalns.
Nākamie soļi. Jaunā sistēma ir daļa no plašākas digitalizācijas stratēģijas. Tās ietvaros SIA „UPB Nams” ievieš arī citus IT jauninājumus, piemēram, automatizētu būvlaukumu skenēšanu, lai atrastu neatbilstības.
Abu uzņēmumu pieredze apliecina kopīgu atziņu: veiksmīga digitalizācija sākas ar skaidri definētu biznesa problēmu, nevis ar tehnoloģijas izvēli. Mazajiem uzņēmumiem grantu pieejamība bieži ir izšķirošais faktors, kas ļauj šo ieguldījumu vispār īstenot.
LIAA un ERAF atbalsts: pirmie soļi – visgrūtākie
Viens no lielākajiem šķēršļiem digitālo risinājumu ieviešanā ir sākotnējais ieguldījums. Uzņēmumam jāiegulda līdzekļi, laiks un darbinieku resursi, pirms ieguvumi kļūst redzami. Tieši šajā posmā publiskais atbalsts var izrādīties izšķirošs.
LIAA Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta „Atbalsts procesu digitalizācijai Latvijā” ietvaros īsteno atbalsta programmu „Atbalsts procesu digitalizācijai un mākslīgā intelekta risinājumiem”. Programma paredz grantus līdz 10 000 EUR un līdz 200 000 EUR atkarībā no atbalsta veida.
Atbalsts paredzēts mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī noteiktām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem. Finansējumu var izmantot uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai un automatizācijai – datu pārvaldībai, ražošanai, kvalitātes kontrolei, resursu vadībai un citu digitālo risinājumu izstrādei un ieviešanai, kā arī mākslīgā intelekta risinājumiem. Pieteikšanās notika elektroniski platformā business.gov.lv un noslēdzās 2025. gada 7. novembrī. Šobrīd turpinās atbalstīto projektu īstenošana.
„Digitalizācija nav pašmērķis – tās būtība ir palīdzēt uzņēmumiem strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas un stiprināt konkurētspēju. ERAF atbalsta programma sniedz uzņēmumiem iespēju īstenot mērķtiecīgas investīcijas procesu automatizācijā, datu pārvaldībā un mākslīgā intelekta risinājumos. Īpaši nozīmīgi tas ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem sākotnējās investīcijas un ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu saistītie riski nereti ir būtisks šķērslis. Mūsu mērķis ir veicināt ne tikai atsevišķu digitālo risinājumu ieviešanu, bet ilgtermiņā uzlabot uzņēmumu produktivitāti un spēju konkurēt gan Latvijas, gan starptautiskajos tirgos,” skaidro projekta „Atbalsts procesu digitalizācijai Latvijā” vadītāja, LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta Inovāciju un projektu nodaļas programmas koordinātore Inese Gribanova.
Sasniegtais. Kopumā programmā noslēgti 792 līgumi, un līdz 2026. gada oktobrim atbalstīti jau 346 uzņēmumi. No projektā pieejamajiem 18 miljoniem eiro grantos izmaksāti 21 % jeb aptuveni 4 miljoni eiro.
Sagaidāmā ietekme. Projekta mērķis ir veicināt uzņēmumu produktivitātes paaugstināšanu, nodrošinot finansējuma pieejamību procesu digitalizācijai un mērķtiecīgām investīcijām augstākas pievienotās vērtības radīšanā. Ilgtermiņā sagaidāms, ka digitālie risinājumi palīdzēs uzņēmumiem paaugstināt darba ražīgumu, optimizēt resursu izmantošanu, samazināt administratīvo slogu un ražošanas izmaksas, kā arī attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus. Tas stiprinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un spēju pielāgoties tehnoloģiskajām pārmaiņām.
Nākamais pakāpiens: no projektiem uz ilgtermiņa stratēģiju
Gan eksperti, gan uzņēmēji par turpmākajām vajadzībām ir vienisprātis: lai digitalizācija kļūtu par ilgstošu konkurētspējas priekšrocību, nepieciešami pieci priekšnoteikumi:
MI un automatizācijas integrācija ikdienas darbā – nevis atsevišķi rīki, bet risinājumi, kas ir procesu daļa.
Darbinieku digitālās prasmes – tehnoloģija rada vērtību tikai tad, ja cilvēki to prot un grib izmantot.
Kvalitatīvi dati un drošība – atbildīga MI izmantošana sākas ar sakārtotiem datiem un skaidrām drošības prasībām.
Piemērots finansējums – publiskais atbalsts palīdz spert pirmo soli un samazināt ieguldījumu risku.
Ilgtermiņa stratēģija – spēja no atsevišķiem projektiem pāriet uz sistēmisku digitālo transformāciju.
Latvijas IT klastera valdes priekšsēdētāja Aiga Irmeja, kas pārstāv arī Eiropas digitālās inovācijas centru, uzsver, ka digitalizācijas atbalstā nedrīkst koncentrēties tikai uz tehnoloģiski attīstītākajiem uzņēmumiem. Tikpat svarīgi ir palīdzēt plašākam uzņēmumu lokam, kuriem nepieciešams sakārtot datus, iekšējos procesus un ieviest digitālos rīkus.
Digitālā transformācija nav vienreizējs tehnoloģiju iegādes projekts. Tā ir nepārtraukts process, kas nosaka uzņēmuma spēju pielāgoties tirgum un konkurēt starptautiski. Tie, kas šo ceļu sāk jau šodien, rīt veidos Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Publikācija tiek līdzfinansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Atbalsts procesu digitalizācijai Latvijā” (projekta Nr. 1.2.2.1/1/25/I/001). Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.