Pirmdien, 30. novembrī, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēma gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai. Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

“Veiksmīgi izstrādāts zinātnes komercializācijas projekts ir pamats konsorciju izveidei ar ārvalstu partneriem, kas savukārt rada priekšnoteikumus turpmākai zinātniskās idejas attīstībai, piesaistot līdzekļus no tiešajiem ES atbalsta instrumentiem, vai uzsākot produkta eksportu. LIAA zinātnes komercializācijas projektiem sniedz visu nepieciešamo atbalstu, lai palīdzētu ar starptautisko kontaktu dibināšanu un izstrādāto produktu eksporta stratēģiju īstenošanu. Darbs pie šo projektu attīstības notiek ciešā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju,” uzsver LIAA direktora

vietnieks investīciju jautājumos Reinis Āzis, piebilstot, ka zinātnieku ieguldījums ir ļoti nozīmīgs tādu viedo specializāciju attīstībā kā mobilitāte, viedie materiāli, farmācija, bioekonomika, fotonika u.c.

Projekta pirmajā kārtā zinātniskos projektus pieteica 60 komandas, un katra no tām saņēma finansējumu 25 tūkstošu eiro apmērā priekšizpētei un komercializācijas stratēģijas izstrādei. Projektu izvērtēšanā LIAA piesaistīja Eiropas Komisijas datubāzē esošos starptautiskos nozaru ekspertus, kuriem ir zinātniskais grāds atbilstošajā jomā un praktiska pieredze darbā ar noteiktās nozares uzņēmumiem. Paralēli projektus vērtēja komisija, kuru veidoja pārstāvji no Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Ekonomikas, Izglītības un Veselības ministrijas, kā arī no LIAA.

Kopumā atbalstu saņēmušas 30 zinātnieku komandas: piecas Latvijas Universitātes komandas, piecas Elektronikas un datorzinātņu institūta komandas, piecas Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta komandas, četras Rīgas Tehniskās universitātes komandas, trīs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta komandas, divas Rīgas Stradiņa universitātes komandas, divas Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra komandas, divas Latvijas Organiskās sintēzes institūta komandas un pa vienai komandai no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Vidzemes augstskolas.

Balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) zinātnes un tehnoloģiju klasifikatoru, 16 atbalstu saņēmušās komandas strādā inženierzinātņu un tehnoloģiju jomā (elektrotehnika, elektronika, informācijas tehnoloģijas, medicīnas inženierija, ķīmijas tehnoloģija, rūpnieciskās biotehnoloģijas, mašīnbūve un mehānika, vides biotehnoloģijas, materiālzinātne), 10 komercializējamie izgudrojumi ir dabaszinātņu jomā (ķīmija, fizika, vides zinātnes, datorzinātne), un 4 zinātnieku komandas pētījumus veikušas medicīnas un veselības zinātņu jomā.

Zinātnieku komandas pieejamo finansējumu varēs izmantot rūpniecisko pētījumu veikšanai, eksperimentālām izstrādnēm, dalībai starptautiskās izstādēs un konferencēs, individuālām vizītēm, kā arī citiem pasākumiem ar mērķi atrast un uzrunāt potenciālos klientus. Tāpat finansējums izmantojams rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai — izgudrojuma patentu pieteikumu sagatavošanai, reģistrācijai un uzturēšanai, komercializācijas piedāvājuma sagatavošanai un ekspertu piesaistei licences līgumu un citu intelektuālā īpašuma nodošanas līgumu sagatavošanai.

Kopumā četru gadu laikā LIAA atbalstījusi jau vairāk kā 15,8 miljonu eiro piešķiršanu zinātnes komercializācijai, un atbalstu saņēmušas vairāk nekā 100 Latvijas zinātnieku komandas no publiskās pētniecības organizācijām.

Atbalsts zinātniekiem tiek piešķirts LIAA īstenotā un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta “Tehnoloģiju pārneses programma” ietvaros, kura mērķis ir attīstīt nepieciešamo pētniecības rezultātu komercializācijas kompetenci zinātniskajās institūcijās, kā arī veicināt pētniecības rezultātu komercializāciju Latvijā un ārvalstīs.

Elektronikas un datorzinātņu institūts:
Bezkontakta ledus biezuma mērītājs.
Industriāli inerciālais bezvadu sensors.
Sensorais apģērbs pareizām fiziskām aktivitātēm ar atgriezenisko saiti (SCAPE-IF).
Silīcija Intelektuālā Īpašuma Izstrādes Nams (SilHouse).
Dzelzceļa pārbrauktuves automatizēta uzraudzības sistēma.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs:
Dinamiska cilvēka mikrobioma datu platforma un interpretācijas rīks personalizētām veselības rekomendācijām.
Anti-miostatīna vakcīnas izstrāde mājlopu muskuļu masas palielināšanai.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts:
Jauna pretmalārijas zāļvielas kandidāta izveide.
Mikrocaurulītes saistošās vielas izstrāde par pretvēža zālēm ar samazinātu sistēmisko toksicitāti.

Latvijas Universitāte:
Aitu vilnas šķiedru apstrādes tehnoloģija to izmantošanai multifunkcionālu bio – filtru izveidei.
Multimodāla optiska tehnoloģija cilvēka asinsrites mikrocirkulācijas monitoringam.
Redzes skrīninga un treniņu iekārtas izveide.
Rotējošu magnētisko dipolu sistēma šķidra alumīnija efektīvam transportam.
Māla minerālu un antociānu kompozītmateriālu sensori pārtikas kvalitātes kontrolei.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts:
Optiskais gāzu sensors.
Hologrāfiskā ieraksta materiālu izstrāde uz azo-benzola.
Masveidā ražojams zarnu čips.

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts:
Termiski modificēta saplākšņa iegūšanas tehnoloģijas komercializācija.
Autokatalītisku tallu eļļas taukskābju poliolu sintēzes tehnoloģijas komercializācija (ACTOPOL).
Efektīvas un ekoloģiskas glikozes šķīduma iegūšanas tehnoloģijas komercializācija
Lignocelulozes beramā siltumizolācijas materiāla iegūšanas tehnoloģijas komercializācija
Rapšu eļļas un reciklēta polietilēntereftalāta poliolu sintēzes komercializācija (ROPET).

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija:
Bezpakāpju pārvads mikromobilitātes transportlīdzekļiem.

Rīgas Stradiņa universitāte:
Klīniskais personības tests.
Dabīgo glikopeptīdu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un to imūnmodulējošo īpašību izpēte.

Rīgas Tehniskā universitāte:
Biodegradējamu blakusproduktu izmantošana proteīniem bagāta dzīvnieku un zivju barības ekstrakta ražošanā – Vienšūnu proteīni (PREFER-VSP).
Tiešsaistes dzeramā ūdens kvalitātes monitoringa un agrīnās brīdināšanas sistēma – WATSON.
Moderna biodīzeļdegviela no augu eļļas ražošanas lipīdu-ziepju atlikuma.
Ilgtspējīgi risinājumi biomasas plāksnēm.

Vidzemes Augstskola:
Virtuālās realitātes platforma celtniecības nozares darbinieku drošības apmācībām.

Jāņa Kovaļevska foto

Jānis Kovaļevskis

Sabiedrisko attiecību speciālists
janis.kovalevskis [at] liaa.gov.lv