Laika posmā no 2021. gada 15. februāra līdz 8. martam Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA) novadīja desmit dizaina domāšanas darbnīcas, meklējot būtiskākos izaicinājumus, uz kuru bāzes turpmāk tiks veidots Latvijas valsts tēla saturiskais piedāvājums. Tās būs konkrētas misijas jeb globāla mēroga uzdevumi, kā attīstīt Latviju par vietu, kurā vēlamies būt, un vienlaikus ar savu ceļa karti būt interesantiem pārējai pasaulei. Darbnīcas pulcēja 100 sabiedrības pārstāvjus, kuri atsaucās aicinājumam un, aizpildot anketu mājas lapā www.missionlatvia.com, izteica vēlmi piedalīties sarunās par šā brīža Latvijas valsts izaicinājumiem.

Dizaina domāšanas dalībnieku profils bija ļoti dažāds: diskusijās piedalījās iedzīvotāji no pilsētām un reģioniem Latvijā, kā arī ārvalstīs dzīvojošie. Dalībnieki pārstāvēja valsts pārvaldes, kultūras, izglītības, pilsonisko un uzņēmējdarbības sektoru, kā arī citas jomas. Lai arī darbnīcu darba valoda bija latviešu, dalībnieku vidū bija cilvēki, kuri ģimenes vidē runā arī citās valodās. Domnīcu darbā aktīvi iesaistījās arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši.

Domnīcu mērķis bija definēt izaicinājumus, kas šobrīd ir aktuāli sabiedrībai un valstij kopumā. Katras domnīcas dalībnieki trīs stundu ilgā diskusijā dalījās viedokļos un pārdomās par to, kā redz Latviju un kādi ir šī brīža būtiskākie izaicinājumi valstī.

Viena no centrālajām tēmām, kuru cilvēki akcentēja diskusijās par kopīgajiem izaicinājumiem, bija dažāda līmeņa nevienlīdzība. Runa nav tikai par ienākumu nevienlīdzību, bet arī par pieeju kvalitatīvai izglītībai, prasmju un iemaņu trūkumu un citiem ierobežojošajiem faktoriem, kas dažādām sabiedrības grupām liedz sevi pilnvērtīgi asociēt ar Latviju kā valsti, kurā varam pilnvērtīgi realizēt savu potenciālu,” stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Domnīcās bieži tika uzsvērts arī plašāka dialoga trūkums starp valsts pārvaldi un sabiedrību, kas ir būtisks šķērslis valsts attīstībai. Līdzīga problēma izpaužas arī starp dažādām sabiedrības grupām, kas atspoguļo demokrātisko prasmju trūkumu: spēju izteikties, uzklausīt un rast kompromisu, kā arī nepietiekama savstarpējā uzticība un cieņa pret citādi domājošajiem. Ņemot vērā, ka trūkst dialoga starp valsts pārvaldi, pašvaldībām un iedzīvotājiem daudzi sabiedrības pārstāvji jūtās nevajadzīgi, lai gan vēlētos būt piederīgi plašākai kopienai un iesaistīties daudz aktīvāk.

Kā būtiski tika izcelti arī izaicinājumi saistībā ar izglītības kvalitāti, jo skola rada pamatu vērtību sistēmai. “Nākamajām paaudzēm nepieciešamās pārmaiņas un demokrātiskās prasmes ir jāuztver ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, integrējot šīs zināšanas izglītības saturā. Svarīgi ir apzināties ar ko mēs spējam būt interesanti un vajadzīgi pārējai pasaulei,” norāda LIAA Komunikācijas un informācijas departamenta direktors Jānis Nīgals.

Jau domājot par projekta turpmākajiem soļiem, domnīcu dalībnieki sprieda, ka globālā klimata krīze pieprasa svaigus un inovatīvus risinājumus. Latvijas ģeogrāfiskais un kulturālais novietojums var būt lieliski piemēros šādu risinājumu meklēšanai, jo Latvijas iedzīvotāju tuvā saikne ar dabu sniedz priekšrocības, domājot par sociālās dzīves organizēšanu.

Diskusijās tika izceltas arī psiholoģiskās problēmas, jo liela daļa Latvijas sabiedrības pārstāvju uz sevi raugās ļoti pieticīgi. To raksturo tādas pazīmes kā bailes riskēt, sistēmisks ambīciju trūkums un vēlme norobežoties no citām kultūrām, paliekot lokālā domāšanas un prakses līmenī.

“Dalībnieki uzsvēra arī politiskā fokusa trūkumu jeb situāciju, kurā valsts cenšas risināt visas problēmas vienlaicīgi nevis mērķtiecīgi izvēloties dažas prioritārās jomas, kuras attīstīt. Šāda pieeja arī liedz izveidot kopēju stāstu par valsti un vienotu tautas pašidentifikāciju,” stāsta J. Nīgals, piebilstot, ka “nacionālās pašapziņas trūkums, veicina sabiedrības šķelšanos un liek šķēršļus uz solidaritāti balstītas sociālās sistēmas izveidei. Bez ilgtermiņa attīstības vīzijas nav pietiekami plašu attīstības iespēju, un tas veicina iedzīvotāju skaita sarukumu, kas arī ir viens no lielajiem izaicinājumiem. Sabiedrībai pietrūkst pozitīvi stāsti par valsti un tās personībām, kas būtu orientieri pašu identitātei un reizē viegli uztverami arī ārpus mūsu valsts robežām,” uzsver J.Nīgals.

Balstoties apzinātajos izaicinājumos, nākamajā valsts tēla veidošanās posmā dalībnieki apzinās misiju iespējamību, kur paralēli tiktu risinātas lielākā daļa no uzskaitītajām problēmām. Misiju būtība ir radīt iedvesmojošus, izmērāmus un ambiciozus mērķus, kas konkrētā laika periodā ir sasniedzami, tie mobilizē un iesaista dažādus sektorus un nozares, veicinot pētniecību, inovāciju, investīcijas, kā arī atbalstot spontānus rīcības projektus. Arī turpmākie projekta soļi būs demokrātiski un sabiedrību iekļaujoši, lai nodrošinātu valsts tēla leģitimitāti ne tikai ārzemju tirgos, bet arī attīstītu vietējo valsts kopienu.

Darbs pie valsts tēla satura izstrādes tika uzsākts 29. janvārī, kad īpašā domnīcā tikās valsts tēla atbalsta grupa, kuru pārstāv dažādu nozaru eksperti, ārvalstīs dzīvojošie latvieši un sabiedrības pārstāvji. Uzrunājot iniciatīvas grupu, Valsts prezidents Egils Levits akcentēja virzienus, kuros Latvijai ir potenciāls attīstīties: zaļa vide, attīstīta infrastruktūra, izglītoti un radoši cilvēki, digitalizācija, zinātne un pētniecība.

Savu dalību valsts tēla atbalsta grupā apstiprinājuši: Valsts prezidents Egils Levits, Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos Daiga Holma, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, RSU profesors Andris Sprūds, Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs, LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis, Uzņēmuma “Corporate Public Management Consulting” valdes loceklis Ivo Rollis, reklāmas un komunikācijas eksperts Gatis Mūrnieks, stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna, LIAA direktors Kaspars Rožkalns, Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto, Valsts kontroles padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, LU profesore Žanete Ozoliņa, docente Džona Kabota Universitātē Romā Ieva Jākobsone Bellomi.

Aicinām visus interesentus arī turpmāk pieteikties līdzdalībai valsts tēla veidošanas procesā, aizpildot anketu.

Jāņa Kovaļevska foto

Jānis Kovaļevskis

Sabiedrisko attiecību speciālists
janis.kovalevskis [at] liaa.gov.lv