Jaunuzņēmumi Latvijā turpina augt un kļūst par arvien nozīmīgāku ekonomikas dzinējspēkuJaunuzņēmumi Latvijā turpina augt un kļūst par arvien nozīmīgāku ekonomikas dzinējspēku

Jaunuzņēmumi Latvijā turpina augt un kļūst par arvien nozīmīgāku ekonomikas un inovāciju dzinējspēku, informēja Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija "Startin.LV" par ikgadējā nozares pētījumā secināto. 

2025. gada beigās Latvijā darbojās 569 jaunuzņēmumu. Lai arī kopējais uzņēmumu skaits pēdējos gados nav būtiski audzis, nozares pienesums ekonomikā turpina pieaugt – gan apgrozījuma, gan nodarbinātības, gan nodokļu ieņēmumu ziņā, norādīja asociācijā. 

Saskaņā ar 2024. gada datiem jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedza 610,5 miljonus eiro, kas ir 15 % pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 14 nobrieduši uzņēmumi pārsniedza 10 miljonu eiro apgrozījuma slieksni, kopā veidojot 62 % no nozares kopējā apgrozījuma. Tas apliecina, ka Latvijā veidojas uzņēmumi ar spēju mērogoties un konkurēt starptautiskā līmenī, norādīja asociācijā. 

2025. gadā jaunuzņēmumi valsts budžetā nodokļos samaksāja 110,4 miljonus eiro, kas, pēc asociācijas teiktā, ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 88 miljoniem eiro 2024. gadā. 

Nozarē nodarbināto skaits arī turpina pieaugt – no 4750 līdz 5101. Vidējā bruto darba samaksa šiem augsti kvalificētajiem darbiniekiem sasniedza aptuveni 2820 eiro, būtiski pārsniedzot valsts vidējo līmeni. 2024. gadā viens darbinieks vidēji nodrošināja 134 tūkstošus eiro apgrozījuma, kas spilgti iezīmē jaunuzņēmumu sektora augsto produktivitāti, atzīmēja asociācijā. 

Īpaši izceļams zinātņietilpīgo jeb "deeptech" jaunuzņēmumu segments, kas veido jau 26 % no kopējās ekosistēmas. 2024. gadā šie uzņēmumi sasniedza 149 miljonu eiro apgrozījumu, 2025. gadā nodarbināja 1538 cilvēkus un nodokļos samaksāja 35,4 miljonus eiro. Trīs lielākās investīcijas 2025. gadā veiktas "deeptech" uzņēmumos, iezīmējot ilgtermiņa potenciālu tehnoloģiski sarežģītu risinājumu attīstībā. 

2025. gadā Latvijas jaunuzņēmumi piesaistīja aptuveni 78 miljonus eiro investīciju. Lielākais darījums bija uzņēmuma "Aerones" 54 miljonu eiro investīcija, kas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju piesaistīt nozīmīgu starptautisko kapitālu. Nozīmīgs pavērsiens bija arī tas, ka 2025. gadā aktīvu investīciju darbību uzsāka trīs "Altum" atbalstītie riska kapitāla fondi: "BADideas", "Buildit" un "Outlast Fund". Tuvāko gadu laikā tie plāno ieguldīt vairāk nekā 62 miljonus eiro agrīnās stadijas uzņēmumos.

"Jaunuzņēmumi šobrīd ir inovāciju ekosistēmas dzinējspēks, tie rada globāli konkurētspējīgus produktus, pārbauda drosmīgas idejas reālos tirgos un iedvesmo arī tradicionālās nozares – aizsardzību, enerģētiku, mobilitāti un digitālos pakalpojumus – straujākai transformācijai. Lai šī attīstība būtu ilgtspējīga, arī valsts kapitālsabiedrībām un iestādēm arvien aktīvāk jāiesaistās sadarbībā ar jaunuzņēmumiem – gan īstenojot pilotprojektus, gan izmantojot inovatīvus iepirkuma risinājumus. Tas ir skaidrs signāls, ka valsts ne tikai runā par inovācijām, bet pati kļūst par nozīmīgu jauno tehnoloģiju pasūtītāju un partneri," norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere. 

Pētījums ietver arī plašu atskatu uz 24 jaunuzņēmumu ekosistēmas organizāciju – valsts pārvaldes institūciju, kopienu, investoru un universitāšu - darbību nozarē. Šo dalībnieku aktivitāte ir būtiska ilgtspējīgai ekosistēmas attīstībai, jo tā stiprina sadarbību, veicina zināšanu pārnesi un veido jaunus jaunuzņēmumus, atzīmēja "Startin.LV".

Vienlaikus nozare joprojām atrodas agrīnas attīstības stadijā un tai priekšā ir vairāki risināmi izaicinājumi. Jaunuzņēmumu skaita stagnācija liecina par nepieciešamību stiprināt agrīnās stadijas atbalsta instrumentus. 

Dati par uzņēmumu īpašniekiem norāda uz dzimumu nevienlīdzības barjerām. Tāpat, lai gan zinātņietilpīgo uzņēmumu segmentā vērojama izaugsme, tiem joprojām ir sarežģīti piesaistīt finansējumu un attīstības procesā pastāv sistēmiski šķēršļi, kuru risināšanai nepieciešama mērķtiecīga rīcība, pauda asociācijā. 

"Šis ir brīdis mērķtiecīgai un koordinētai rīcībai. Nepieciešams stiprināt agrīnās stadijas atbalsta mehānismus, tādējādi veicinot jaunu komandu veidošanos, kā arī radīt iekļaujošāku vidi topošajiem dibinātājiem. Kopumā redzam, ka ekosistēma ir gatava nākamajam jaunuzņēmumu attīstības vilnim, taču tam nepieciešami mērķēti politikas veidotāju lēmumi un konsekventa to īstenošana," komentēja, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" izpilddirektors Roberts Alhimionoks. 

Ikgadējais pētījumu par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu jeb "Latvian Startup Report 2025" tapis ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras un Ekonomikas ministrijas atbalstu, kā arī vairāku iesaistīto partneru pienesumu. 

Pētījums pieejams šeit.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Investīcijas Informatīvi izdevumi