Spēcīgs būvniecības piedāvājums, ko raksturo kvalitāte, ilgtspēja un izmaksu ziņā samērīgi risinājumi, kā arī labs piegāžu ātrums un ilgstoša pieredze Norvēģijas un ziemeļvalstu tirgos – tie ir galvenie iemesli, kāpēc vadošie norvēģu būvniecības uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji arvien biežāk izvēlas Latvijas būvniecības uzņēmumus dažāda mēroga projektu īstenošanai, stāsta Invest in Latvia eksporta vadītājs Norvēģijā Austris Keišs.
““Bonusu paketē” iekļauta arī Latvijas uzņēmumu augstā darba kultūra, atbildība un spēja uzņemties sarežģītus projektus apvienojumā ar izciliem vides standartiem. Un, protams, teicamā Norvēģijas savienojamība ar Latvijas galvaspilsētu Rīgu, kurp ved labs tiešo avioreisu piedāvājums no Oslo, Tronheimas un Bergenas,” piebilst A. Keišs.
Gatavi vēl stingrākām vides prasībām
Ilgtspējīgu būvniecības praksi jau 15 gadus Norvēģijā sekmīgo īsteno Latvijas uzņēmums UPB - viens no lielākajiem apakšuzņēmējiem Skandināvijā. Uzņēmums piedāvā nesošās karkasa konstrukcijas un arhitektoniskās fasādes, viena projekta ietvaros nodrošinot pilnu pakalpojuma ciklu.
“Koncentrējamies uz ilgtspējību visos darbības posmos. UPB ražotnēs tiek ražoti betona un metāla produkti ar samazinātu CO₂ apjomu, kā arī ilgtspējīgas alumīnija stiklotās konstrukcijas ar augstu pievienoto vērtību. Projektēšanas posmā meklējam veidus, kā samazināt ēkas svaru un nodrošināt lielāku būvniecības platību,” stāsta Raitis Kols, UPB biznesa attīstības vadītājs Norvēģijā.
“Raugoties nākotnē, nozari gaida vēl augstākas prasības CO₂ samazināšanā un energoefektivitātē, un esam gatavi tās īstenot, kā arī turpināsim konsultēt klientus par to, kā sabalansēt budžeta, ēkas dizaina un CO₂ emisiju principu iedzīvināšanu praksē,” paredz R. Kols.
Perspektīvs virziens ar augošu pieprasījumu šobrīd ir rehabilitācijas tipa projekti, kur esošās ēkas tiek rekonstruētas jauniem mērķiem. Pašlaik uzņēmums īsteno šādu projektu Oslo Qvarteret, pārveidojot vecu ēku par modernām biroja telpām. Veiksmīgs UPB projekts Oslo ir arī ēka Frederika Selmersa ielā 2, kur uzņēmums nodrošina karkasa un fasādes izbūvi, izmantojot pārstrādātu alumīniju, cementa aizstājējus un zaļo metālu, lai panāktu ievērojamu CO₂ emisiju samazinājumu.
Savukārt 2025. gadā uzņēmums Oslo īstenos vērienīgu viesnīcas un biroju projektu Quadrum Port Kristiansannas pilsētas centrā 25 000 m² platībā, nodrošinot pilna servisa karkasa konstrukciju piegādi divām augstceltnēm. Konstrukciju ražošanā izmantos betonu ar samazinātu CO₂ apjomu un videi draudzīgāku metālu, tādējādi atbalstot ilgtspējīgas būvniecības principus. Abām ēkām plānots iegūt BREEAM “Excellent” sertifikātu. Katru gadu UPB īsteno vairāk nekā 20 projektus Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, darbu veic 150 kvalificēti montāžas speciālisti un augsti pieredzējuši projektu vadītāji.
Koks turpina uzvaras gājienu
Visā Eiropā koksne kā ilgtspējīgs un videi draudzīgs materiāls turpina saglabāt līderpozīcijas ēku būvniecībā.
CLT Profi, viens no Ziemeļeiropā lielākajiem masīvkoka konstrukciju ražotājiem, kas ierindojas Eiropas konkurētspējīgāko CLT (krusteniski līmēto kokmateriālu) paneļu ražotāju spicē, paredz - nākamo 5–10 gadu laikā masīvkoka īpatsvars reģiona sabiedriskajā un dzīvojamajā būvniecībā divkāršosies, jo valdības ievieš obligātus CO₂ griestus ēku dzīves ciklam un publiskie pasūtītāji nosaka minimālo koka konstrukciju proporciju.
“Mūsu priekšrocība ir pilns “design-manufacture-install” serviss ar skaidri izmērāmu emisiju ietaupījumu, ko pieprasa un novērtē arvien vairāk klientu,” skaidro CLT Profi valdes loceklis Andris Dlohi.
Lai konkurētu, ilgtspējības integrēšana jānodrošina visā būvniecības ciklā. Piemēram, uzņēmuma izmantotie kokmateriāli nāk no FSC/PEFC sertificētām ziemeļu mežaudzēm. Vairāk nekā 60% ražotnes enerģiju nodrošina biomasa un “zaļā” elektroenerģija. Projektēšanā tiek izmantoti LCA rīki, lai klientiem sniegtu CO₂ salīdzinājumu pret betona un tērauda izmantošanu jau projekta koncepcijas fāzē u.c.
Veiksmīgs projekts, kas uzskatāmi ilustrē CLT Profi pieeju ilgtspējai, ir 2024. gadā īstenotā 1400 m² skolas ēka Emma Hjorth Skole Norvēģijā, kas saražota no 2200 m2 CLT, nodrošinot galvenās nesošās konstrukcijas. Salīdzinājumā ar sākotnējo betona koncepciju, CO₂ emisijas tika samazinātas par 47 %, bet būvniecības laiks – par trīs mēnešiem.
Koka būvēm perspektīvu nākotni paredz arī Latvijas uzņēmums “ZAZA TIMBER”, viens no vadošajiem līmētā koka būvkonstrukciju ražotājiem, kas aktīvi darbojas Ziemeļvalstu tirgū, īpaši Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā. Ārpus Latvijas īstenotie projekti uzņēmumu grupai nodrošina apmēram 60% ienākumu.
“Koka būves pasaulē piedzīvo renesansi, taču konkurence segmentā ir liela, tāpēc ir svarīgi specializēties. Mūsu stiprā puse ir nestandarta projekti, lielizmēra, līdz pat 32 metrus garu, reizēm liektu konstrukciju izgatavošana, darbietilpīga CNC apstrāde ar jau rūpnīcā iestrādātiem tērauda stiprinājumiem un virsmas apstrādi,” skaidro “ZAZA TIMBER” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
Norvēģijas tirgū “ZAZA TIMBER” piegādā līmētā koka būvkonstrukcijas gandrīz desmit gadus, bet projektēt un montēt tās Norvēģijā sāka pirms nepilniem pieciem gadiem. Uzņēmums ir ražojis koka konstrukcijas vairāk nekā 20 lielākām un mazākām būvēm Norvēģijā – tiltiem (Tveitas tilts, Tveit bru in Valdres), Slēpotāju tiltam (Beitostølen), dzīvojamām mājām, veikaliem, biroju ēkām, skolām, sporta zālēm, aprūpes centriem, baznīcām u.c.
Jaunākais projekts Norvēģijā ir Minnesund pilsētā, kur uzņēmums montē un būvē Circle K jaunā koncepta elektrouzlādes staciju. Savukārt Aker Tech House biroja ēkai Fornebu “ZAZA TIMBER” projektēja vairāk nekā 78 metru garo un 33 metrus augsto fasādi un divus lielas virsgaismas konstrukcijas, kas veidotas no koka un stikla. Pēc tam uzņēmums pats arī izgatavoja nepieciešamās līmētā koka konstrukcijas 218 m3 apjomā un objektā veica to montāžu un būvniecību.
“KF Skolen” skolas būvniecībai Stavangerā “ZAZA TIMBER” ražoja un piegādāja līmētā koka (limtre) konstrukcijas. Šajā projektā bija liela siju un kolonnu dažādība, 73 konstrukciju veidi, kopā 250 konstrukcijas.
Septiņu stāvu biroju ēkas Aker Tech House būvniecībai Fornnebu “ZAZA TIMBER” veica ēkas fasādes un virsgaismas daļu nesošo koka konstrukciju projektēšanu, ražošanu un visu koka konstrukciju montāžu. Fasāde: garums – 78.9 m, augstums – 33.8 m, platums/dziļums – 4.0 m. Ātrija virsgaismas daļas: 2 x 428 m2.
“ZAZA TIMBER” rūpnīcā Latvijā pēc pasūtījuma tiek izgatavotas līmētā koka konstrukcijas līdz 32 metru garumam, veikta apstrāde ar lielformāta CNC, ievietoti montāžas stiprinājumi, nodrošināts transports uz būvobjektu Norvēģijā.
Meklē veidus, kā ražot gudrāk
Pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, videi draudzīgiem produktiem pieaug arī industriālo un loģistikas ēku būvniecībā, īpaši Ziemeļvalstīs, atzīst uzņēmums Tenax Panel. Uzņēmums ir viens no lielākajiem sendvičpaneļu ražotājiem Baltijā, kas Skandināvijā īsteno daudzus liela mēroga projektus.
Lai sekotu ilgtspējas principiem, Tenax Panel mērķis ir katru sendvičpaneli saražot arvien gudrāk, energoefektīvāk, izstrādājot videi un cilvēkam nekaitīgāku paneļu pildījuma sastāvu, optimizējot tehnoloģijas, piegāžu ķēdes un izejmateriālus.
“Jaunie objekti tiek celti pēc BREEAM, DGNB un citām ilgstpējīgas būvniecības novērtēšanas sertifikācijas sistēmām. Klienti pieprasa produktu atbilstību sertifikāciju prasībām, kā arī produkta vides deklarācijas (EPD), kas norāda uz CO₂ pēdas nospiedumu,” stāsta uzņēmuma komercdirektore Zaiga Fogelmane.
Lielākie uzņēmuma projekti Norvēģijā ir īstenoti Gardermoenā – loģistikas centrs I OneMed Services (19731 m2) un Sport Holding komplekss sporta inventāra tirgotāju grupai (36000 m2), bet Oslo tapušas loģistikas centra ēkas (Oslo Logistikkpark, OLD 1, OLD 4). Visas ēkas ir sertificētas ar BREEAM standartiem.
PrīmX betona tehnoloģija – ātrāk, efektīvāk, ilgtspējīgāk
Primekss ir starptautisks betona inženierijas un būvniecības uzņēmums, kas darbojas vairāk nekā 20 valstīs visā pasaulē ar galveno mītni Rīgā. Latvijā. Uzņēmums piedāvā gan augstas veiktspējas industriālās grīdas, gan arī strukturālus risinājumus – pamatus, paaugstinātas grīdas, kombinētās sistēmas ar tērauda profiliem un ūdensnecaurlaidīgas konstrukcijas. Primekss ir izstrādājis pasaulē vienīgo patentēto nulles šuvju betona tehnoloģiju – PrīmX, kas ļauj būtiski samazināt konstrukciju biezumu un materiālu patēriņu, tādējādi samazinot CO₂ emisijas un resursu patēriņu.
“Esam specializējušies inovatīvu industriālo grīdu un konstrukciju risinājumu izstrādē un ieviešanā, piegādājot augstas kvalitātes betona tehnoloģiju risinājumus vadošajiem būvniecības uzņēmumiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem, pasaules mēroga inovāciju līderiem, piemēram, IKEA un Volvo, Ziemeļvalstīs un daudzviet pasaulē. 95% mūsu apgrozījuma veido eksports, un mūsu spēks ir pilna procesa pārvaldība – no pētniecības un projektēšanas līdz piedevu ražošanai, būvniecībai, sensoriem un pēcapkalpošanai,” stāsta uzņēmuma pārdošanas vadītājs Norvēģijā Uldis Ķemers.
Ziemeļvalstīs uzņēmums strādā jau vairāk nekā 20 gadus, kļūstot par uzticamu partneri loģistikas, ražošanas, aukstuma noliktavu, datu centru un gigarūpnīcu būvniecībā. Viens no uzņēmuma nozīmīgākajiem projektiem ir 62 000 m² loģistikas objekts sadarbībā ar Logistic Contractor Norge AS. Projektā tika nodrošināta elastīga izpilde ar vairākiem projektēšanas un grafika pielāgojumiem, optimāls būvniecības ātrums ar lielapjoma liešanas tehnoloģiju un augsti ilgtspējas rezultāti, CO₂ izmešu apjomu samazinot par gandrīz 750 tonnām.
Vienlaikus uzņēmuma filozofija jebkurā projektā ir panākt vairāk, izmantojot mazāk, tas nozīmē:
-
plānākas, bet stiprākas grīdas un konstrukcijas;
-
būtiski mazāks cementa un tērauda patēriņš;
-
nulles šuvju tehnoloģija ar minimālām uzturēšanas izmaksām;
-
ūdensdroši pamati un konstrukcijas ilgmūžībai;
-
sensoru un datu izmantošana kvalitātes izsekošanai.
“Raugoties tuvākajā nākotnē, redzam, ka aizvien vairāk pieaugs pieprasījums pēc CO₂ samazinošiem risinājumiem, nulles šuvju grīdām, ūdensdrošām konstrukcijām un ātrākas būvniecības. Tāpat aizvien nozīmīgāki aspekti būs automatizācija un robotika, digitalizācija un pieprasījums pēc datu vadītas būvniecības. Mēs esam unikālā pozīcijā, jo spējam apvienot grīdu un strukturālo risinājumu inženieriju vienotā pieejā,” piebilst U. Ķemers.
Revolūcija aktīvās atpūtas industrijā
Strauji augošs būvniecības segments pasaulē, arī Skandināvijā un Norvēģijā, ir aktīvās atpūtas infrastruktūra. No Amerikas līdz Ķīnai un no Ziemeļnorvēģijas līdz Dienvidāfrikai – tāda biznesa ģeogrāfija raksturo Latvijas uzņēmumu We Build Parks. Tā galvenie darbības virzieni ir velo, snovborda, veikborda un skriešanas, slēpošanas un citu aktīvās atpūtas parku izveide Baltijā, Skandināvijā un citur pasaulē.
“Ziemeļvalstīs strādājam ar meitas uzņēmumiem Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā. Kopš 2018. gada esam uzkrājuši iespaidīgu pieredzi, tostarp būvējuši sniega parku Pekinas Olimpiskajām spēlēm, izstrādājuši jaunus produktus Ziemeļvalstīm, piemēram, plānojam padarīt distanču slēpošanu un skriešanu daudz jautrāku, pievilcīgāku bērniem – potenciāls ir ļoti liels,” stāsta Jānis Jansons, uzņēmuma vadītājs.
Ilgtspējas principi tiek īstenoti, meklējot unikālus, radošus risinājumus, lai pilsētvidi un sportiskās aktivitātes padarītu pieejamākas visdažādākajām sabiedrības grupām. Piemēram, top konstrukcijas ne tikai profesionāļu treniņiem, bet arī iesācējiem ar fokusu uz cilvēkiem ratiņkrēslos, velo konstrukcijas bērniem ar fokusu uz prasmju apgūšanu, kas nepieciešamas pilsētvidē sastopamo šķēršļu pārvarēšanai u.c. Būvniecībā tiek izmantoti ilgtspējīgi materiāli, lai samazinātu apkopes un palielinātu iekārtu kalpošanas mūžu.
“Mūsu industrijā veloparku jomā notiek “revolūcija”. Ja iepriekš veloparki piederēja tikai kalnu izklaides vietām un to apmeklējumam bija jāpērk biļetes, kopš Norvēģijā realizējām vērienīgo Harstad Bike Park projektu, šādi milzīgi, pilna servisa veloparki kļūst par modernu normu arī citās pilsētās. Mūsu veloparka projekts Harstad Bike Park, kas saņēma titulu Gada sporta būve Norvēģijā 2023, ir kļuvis par galamērķi pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, un iedvesmojis citas pilsētas līdzīgu parku izveidē,” stāsta J. Jansons.
