Baltijas jūra pēdējos gados kļuvusi par vietu, kur satiekas viss: klimata mērķi, tautsaimniecības ambīcijas, dabas aizsardzība, zveja, kuģošana un – arvien biežāk – drošība. Atkrastes vēja enerģija Latvijai nav tikai stāsts par “zaļo” elektrību. Tā ir izvēle par to, kādu mēs gribam redzēt Baltijas jūru: vai tā būs mūsu enerģētiskās neatkarības, drošības un inovāciju telpa, vai arī – strīdu, bažu un nenoteiktības teritorija. Jaunākajās LIAA aptaujas atziņās, kas februārī tika veikta sadarbībā ar…
Baltijas jūra pēdējos gados kļuvusi par vietu, kur satiekas viss: klimata mērķi, tautsaimniecības ambīcijas, dabas aizsardzība, zveja, kuģošana un – arvien biežāk – drošība. Atkrastes vēja enerģija Latvijai nav tikai stāsts par “zaļo” elektrību. Tā ir izvēle par to, kādu mēs gribam redzēt Baltijas jūru: vai tā būs mūsu enerģētiskās neatkarības, drošības un inovāciju telpa, vai arī – strīdu, bažu un nenoteiktības teritorija. Jaunākajās LIAA aptaujas atziņās, kas februārī tika veikta sadarbībā ar socioloģisko pētījumu uzņēmumu “Norstat”, redzams, ka jau šodien ir labs pamats sarunai par vēja enerģijas attīstīšanu atkrastē: pārliecinošs vairākums (70 %) Latvijas sabiedrības jūru uzskata par piemērotu vietu vēja parkam, un valsts enerģētiskā…