Izvēloties starp vēja parku sauszemē un jūrā, 25 % respondentu sniegtu priekšroku enerģijas ieguvei jūrā (sauszemē – 9 %). Vislielāko atbalstu atkrastes vēja parkiem pauž jaunieši. Tiesa, 35 % aptaujāto neizvēlētos nevienu no iespējām, bet 32 % grūti sniegt atbildi. Šie un citi uzskati noskaidroti “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā.
Analizējot aptaujāto noskaņojumu dažādos Latvijas reģionos, secināts, ka atkrastes vēja parka ieguvumus visvairāk saskata rīdzinieki – 30 %, tad seko Latgales reģiona iedzīvotāji (23 %), vidzemnieki (21 %), kurzemnieki (20 %), bet vismazāk ieguvumu saskata Zemgales reģionā (17 %).
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece Laura Štrovalde nosauc ieguvumus, ko sniegtu atkrastes vēja parka attīstība:
“Latvijas un Igaunijas kopprojekts ELWIND nodrošinās Latvijai tīru, pašu ražotu elektrību, stabilākas elektrības cenas un jaunas darba vietas reģionos. Svarīgi pieminēt arī pētniecisko un zinātnisko vērtību, jo ietekmes uz vidi novērtējuma laikā tiek iegūta informācija, kas Latvijā līdz šim nav pētīta. Būtiska daļa nākotnes ieņēmumu paliks tepat – no ostu un infrastruktūras tīklu modernizācijas līdz papildu ieņēmumiem pašvaldībām. Ieguvēja ir visa sabiedrība. Papildus noteikti jāņem vērā, ka atkrastes vēja enerģijai ir augstāks efektivitātes koeficients kā sauszemes vēja enerģijai, jo tā nodrošina vienmērīgāku darbību gada griezumā. Tādējādi šis enerģijas avots ar savu jaudas ģenerācijas profilu ļautu diversificēt elektroenerģijas ražošanas avotus Latvijā.”
Atkrastes vēja enerģija – atbalsts, ja ieguvums ir sabiedrībai kopumā
Jautājumā par atbalstu atkrastes vēja parkiem Kurzemes piekrastē noskaidrots, ka iedzīvotāji ir pozitīvi noskaņoti gadījumā, ja labuma guvējs ir skaidri definēts. Gandrīz puse jeb 43 % atbalstītu projektu, ja tas sniegtu ieguvumu sabiedrībai kopumā. Valstiskus ieguvumus izceļ 17 % aptaujāto, 16 % – atbalstītu, ja jūtami ieguvumi nonāktu pie paša vai ģimenes. Vien 6 % norādīja savu pašvaldību, bet 31 % aptaujas dalībnieku bija grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Interesanti, ka novērojamas dažādas tendences dzimumu griezumā – vīriešu vidū 31 % norāda, ka atkrastes vēja parki sniedz labāku ekonomisko ieguvumu, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 19 %. Savukārt vecuma griezumā atkrastes vēja enerģijas ekonomisko potenciālu visvairāk saskata jaunākās paaudzes. 40 % aptaujāto 18 - 29 gadu vecumā un 25 % respondentu 30 - 39 gadu vecumā norāda, ka lielāks ekonomiskais ieguvums ir tieši atkrastes vēja parkiem.
Tajā pašā laikā gadu ziņā vecākajās grupās ievērojami pieaug atbildes “neviens no minētajiem” un “grūti pateikt”, kas, iespējams, norāda to, ka šis jautājums nav aktuāls vai nepieciešama mērķēta komunikācija un skaidrojumi.
“No aptaujas datiem varam secināt, ka atkrastes vēja enerģija tiek uzskatīta par perspektīvāku nekā sauszemes vēja parki, savukārt sabiedrības atbalstu nosaka skaidri redzams ieguvums. Tāpat pastāv būtiskas dzimumu un vecuma atšķirības uztverē, kas ļauj veidot precīzāku komunikāciju ar sabiedrību, atbildot uz jautājumiem, kas patiešām rūp,” vērtē Laura Štrovalde.
Aptauja tika veikta pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pasūtījuma 2025. gada novembrī. Ar plašākiem aptaujas datiem var iepazīties šeit.
Par ELWIND projektu
ELWIND ir Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekts atkrastes vēja parka būvniecībai Baltijas jūrā. Tas ir vērienīgs un videi draudzīgs atjaunīgās enerģijas projekts ar abu parku kopējo jaudu līdz 2 GW, kas palielinās reģiona enerģētisko neatkarību un drošību un saglabās saprātīgas enerģijas cenas, tādējādi samazinot izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Turklāt tas radīs jaunas biznesa iespējas. ELWIND palīdzēs aizpildīt plaisu vietējā liela mēroga atjaunīgās enerģijas ražošanā un veicināt labāku atvērtā enerģijas tirgus darbību. Plānots, ka atkrastes vēja parks tiks uzbūvēts un uzsāks savu darbību līdz 2035. gadam.
ELWIND projekta priekšattīstīšanas darbi beigsies 2029. gadā ar plānoto izsoli, kurā atkrastes vēja teritorijas izmantošanas tiesības tiks nodotas kvalificētam attīstītājam. ELWIND projektu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Igaunijas Vides investīciju centrs (KIK) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Igaunijas Republikas Klimata ministriju.