Šī gada 16. aprīlī Liepājā norisinājās Jūras sinerģijas forums. Pasākums pulcēja nozares ekspertus, pētniekus un uzņēmējus, lai diskutētu par Baltijas jūras kā viedās izaugsmes platformas potenciālu un zilās ekonomikas sniegtajām inovāciju iespējām Latvijas tautsaimniecībā.
Baltijas jūra Latvijai arvien skaidrāk iezīmējas kā platforma gudrai izaugsmei, ne tikai kā dabas resurss vai ģeogrāfisks ietvars. Jūras sinerģijas forums Liepājā parādīja, ka zilā ekonomika – jūras vēja enerģija, akvakultūra, bioekonomika un jūras tehnoloģijas – var kļūt par vienu no svarīgākajiem virzieniem, kuros Latvija attīsta inovācijas ar augstu pievienoto vērtību, stiprinot konkurētspēju, eksportu un reģionālo attīstību. Vienlaikus jaunākie ekonomikas un produktivitātes pētījumi atgādina, ka ilgtermiņā dzīves līmenis un algu kāpums ir cieši saistīts ar darba ražīgumu un inovāciju intensitāti – tieši tāpēc zilās ekonomikas attīstība ir jāskata kā mērķtiecīgs ieguldījums Latvijas produktivitātes izrāvienā.
Anda Ikauniece, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, foruma diskusijā uzsvēra, ka jūras vēja un akvakultūras attīstība Latvijā nav iespējama bez augsto tehnoloģiju integrācijas. Strādājot pie jūras tehnoloģiju un zilās ekonomikas attīstības, viņa, balstoties uz Eiropas un globālo tendenču analīzi un iesaistīto pušu izvērtējumu, iezīmēja vairākus prioritārus virzienus: autonomās sistēmas un robotika, kas nodrošina jūras monitoringu un infrastruktūras uzturēšanu; digitālie rīki un modeļi, tostarp digitālie dvīņi, kas palīdz plānot un pārvaldīt jūras telpu; tehnoloģiju sinerģija (multi‑use), kur jūras vēja parki kalpo kā platformas akvakultūrai un testēšanai; un alternatīvā enerģija kopā ar reģeneratīvo akvakultūru, kas vienlaikus ražo enerģiju un veicina ekosistēmu atjaunošanos. Šie virzieni raksturo tipisku zināšanu ietilpīgu, augstas pievienotās vērtības ekonomikas segmentu, kur katra profesionāļa radītā vērtība un eksportspējas potenciāls ir būtiski augstāks nekā tradicionālajās nozarēs.
Zane Gusta, Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja un viena no Latvijas partnerēm jūras tehnoloģiju un zilās ekonomikas iniciatīvās, akcentēja, ka tehnoloģijas nevar attīstīties vakuumā – nepieciešama spēcīga inovāciju ekosistēma. Strādājot pie jūras tehnoloģiju un zilās ekonomikas sadarbības tīkliem Baltijas jūras reģionā, viņa uzsvēra nepieciešamību līdz 2028. gadam stiprināt jūras tehnoloģiju pētniecību, inovācijas un zināšanu pārnesi, piedāvājot kopīgu zilās ekonomikas attīstības stratēģiju, politikas ieteikumus efektīvākai jūras telpas izmantošanai, pētniecības projektus, kā arī atbalsta instrumentus uzņēmumiem – konsultācijas, mentoringu un atbalstu pilotprojektu attīstībai. Tieši šāda veida inovāciju infrastruktūra – testēšanas vide, sadarbības tīkli, atbalsta programmas – ir nepieciešama, lai idejas pārtaptu tirgū izmantojamos produktos un pakalpojumos, nevis paliktu pētniecības projektu līmenī.
Ļoti konkrētu piemēru tam, kā zilā ekonomika pārvēršas praktiskās biznesa iespējās, forumā uzrādīja Inese Skapste, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras starptautisko pētniecības un inovāciju projektu stratēģiskā vadītāja un pētniece Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. Viņas prezentētā koncepcija par Baltijas jūras aļģēm, biostimulantiem un daudzfunkcionālu jūras izmantošanu ilgtspējīgai lauksaimniecībai parāda, kā Baltijas jūras eitrofikāciju var pārvērst resursā. Izmantojot jūras aļģu biomasu, tiek radīti biostimulanti, biogāze un komposts, ko var integrēt Latvijas lauksaimniecībā, samazinot atkarību no importētiem minerālmēsliem, mazinot vides slodzi un palielinot lauku saimniecību ienākumus. Tā ir aprites ekonomikas pieeja, kas vienlaikus atbalsta uzņēmējdarbību, eksportu un klimata mērķus un demonstrē, kā zinātniski pamatotas inovācijas kļūst par reāliem tirgus risinājumiem ar augstu pievienoto vērtību.
Svarīgu skatupunktu forumā sniedza arī Jānis Ločmelis, LIAA ELWIND projekta nodaļas vadītājs. Viņš izgaismoja inženiertehnisko un regulatīvo aspektu nozīmi zilās ekonomikas attīstībā. Jānis uzsvēra, ka, lai jūras vēja parki, akvakultūras saimniecības un multi‑use risinājumi patiešām attīstītos, ir nepieciešams prognozējams, saprotams un inovācijām atvērts regulatīvais ietvars. Tas nozīmē kvalitatīvu jūras telpisko plānojumu, skaidri definētas daudzfunkcionālās zonas, saskaņotas licencēšanas un drošības prasības, kā arī iespējas testēt jaunos tehniskos risinājumus reālos jūras apstākļos. Šāds ietvars būtiski palīdz mazināt riskus, palielina investoru uzticēšanos un veicina ilgtermiņa ieguldījumus augstas pievienotās vērtības projektos.
Skatoties uz foruma secinājumiem kopumā, ir skaidrs, ka tie ļoti labi sasaucas ar plašāku ekonomikas un produktivitātes diskusiju par Latviju. Analītiskie ziņojumi atkārtoti uzsver – nākamajā attīstības posmā izšķiroša būs pāreja no zemākas pievienotās vērtības nozarēm uz zināšanu ietilpīgiem risinājumiem. Zilā ekonomika šeit izceļas kā joma, kur Latvijai ir gan resurss (Baltijas jūra), gan kompetences (pētniecības institūcijas, uzņēmumi, profesionāļi), gan konkrēti projekti un iniciatīvas, kas jau šodien demonstrē praktisku inovāciju potenciālu – sākot no jūras tehnoloģijām un multi‑use konceptiem, līdz bioekonomikas risinājumiem “no jūras līdz laukam”.
Līdz ar to LIAA skatījumā zilās ekonomikas attīstība nav tikai vides vai reģionālās politikas jautājums – tā ir ekonomikas attīstības un konkurētspējas tēma. Attīstot jūras vēja enerģiju, akvakultūru, bioekonomikas risinājumus un jūras tehnoloģijas, Latvija var veidot jaunas vērtību ķēdes, radīt augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus un stiprināt eksportspēju. Tas nozīmē jaunas darba vietas, lielāku pievienoto vērtību uz vienu nodarbināto un ilgtermiņā – arī augstāku dzīves līmeni. LIAA, sadarbībā ar reģioniem, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem, ir gatava turpināt darbu pie tā, lai zilās ekonomikas inovācijas kļūtu par stabilu Latvijas uzņēmējdarbības atbalsta un izaugsmes virzienu – gan caur pētniecības un inovāciju projektiem, gan eksportu un investīciju piesaisti.
Galerija: Jūras sinerģijas forums 2026 (fotogrāfe Guna Rubule)