Šogad ir pabeigts SIA "Ernst & Young Baltic" Pētījums "Starptautiskā tehnoloģiju tirgus izpēte", kura mērķis bija veikt tirgus nišu spēlētāju kartējumu, ka arī tirgus izpēti Baltijas jūras reģiona 9 valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā), palīdzot Latvijas pētniecības organizācijām un komersantiem identificēt reģionālus sadarbības partnerus un konkurentus, kā arī novērtēt tirgus piesātinājumu konkrētajās disciplīnās.
Pētījuma mērķis saistāms ar Eiropas misiju "Jūras zvaigzne 2030: atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus", kas atbalsta jaunas idejas, pētniecības un inovācijas ar nolūku izstrādāt un plaši ieviest jaunus risinājumus, kā rūpēties par jūras vidi. Misijas "Jūra 2030" mērķis ir risināt globāla mēroga izaicinājumu, ieviešot jaunus pārvaldības modeļus, veidojot sadarbību starp valsts pārvaldi, zinātniskām institūcijām, industrijām un sabiedrību, vienlaikus veicinot transformatīvas inovācijas.
Pētījuma rezultātā tika identificēti 30 projekti zināšanu ietilpīgās tehnoloģijās Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanai, kas īstenoti vai ir īstenošanas procesā laika posmā no 2016. līdz 2022. gadam un kuru kopējais finansējums katram projektam ir virs 100 000 eiro. Projektos pārstāvētas 24 valstis, pārsvarā tās ir Baltijas jūras reģiona valstis, visaktīvāk projektos piedalās Somija un Zviedrija. Visvairāk projektos pārstāvētas augstākās izglītības iestādes un pētnieciskie institūti – 42 %, valsts iestādes– 24% un biedrības – 21%, vismazāk piedalījušās institūcijas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību – 13% .
Pētījuma autori Pētījumā iekļāva tādus uzņēmumus, kuri bija gatavi pilnvērtīgi iesaistīties Pētījumā sniedzot svarīgu informāciju, kas atbilst Pētījuma mērķim. Pētījumā tika iekļauti arī tādi uzņēmumi, kuri Pētījuma autoru skatījumā atbilst pētījuma mērķim, bet kuri nesniedza intervijas.
Aplūkojot lielāko Baltijas jūras reģiona uzņēmumu investīcijas, kas vērstas uz uzņēmumu ietekmes uz vidi mazināšanu un klimata pārmaiņu novēršanai un seku mazināšanai paredzētu tehnoloģiju izstrādi, visvairāk investīciju ieguldīšanā šādam mērķim iesaistās Skandināvijas valstis (Norvēģija, Zviedrija, Dānija) un Somija. Investīciju ieguldīšanā ar visaugstāko prioritāti visbiežāk ir izvirzīta ūdens resursu lietderīga izmantošana un notekūdeņu samazināšana, salīdzinoši bieži prioritizēta ir arī atkritumu pārstrādāšana un samazināšana, CO2 izmešu samazināšana, bioloģiskās daudzveidības palielināšana (koncentrējoties uz vietējām sugām, neļaujot izplatīties svešzemju sugām), tāpat arī jaunā piesārņojuma veida – plastmasas samazināšana, meklējot alternatīvas jauniem materiāliem vai neļaujot vidē nonākt jau saražotajai plastmasai, tai skaitā mikroplastmasai. Atsevišķi lielie uzņēmumi veltījuši investīcijas jaunu alternatīvo enerģijas avotu izstrādei, toksisko vielu, naftas piesārņojuma samazināšanai un eitrofikācijas samazināšanai.
Iepazīties ar Pētījumu un Pētījuma kopsavilkumu var Valsts kases Pētījumu un publikāciju datubāzes tīmekļvietnē.