Apstiprina Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND potenciālo izvietojumu

Ceturtdien 27. oktobrī Igaunijas valdība apstiprināja ELWIND jūras vēja enerģijas projekta atrašanās vietu Igaunijas jūras teritorijā. Plānots, ka Igaunijas pusē vēja parks atradīsies Sāremā salas piekrastē. Tas nozīmē, ka Latvija var sākt darbu pie ietekmes uz vidi novērtējuma Kurzemes piekrastes teritorijā starp Pāvilostu un Užavu, kur aptuveni 15 līdz 20 km no krasta līnijas jūrā plānots izbūvēt vēja parku.

“ELWIND ir unikāls starpvalstu projekts, kurš sniegs ieguldījumu visa reģiona attīstībā. Gan Latvija, gan Igaunija ir uzņēmusies veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, lai veiktu sagatavoto jūras vēja parku teritoriju izsoli potenciālajiem attīstītājiem. ELWIND projekts paaugstinās energoapgādes drošību, tuvinās Latviju ES Klimata mērķu sasniegšanai, kā arī veicinās investīciju piesaisti un jūras potenciāla izmantošanu inovāciju attīstībai. Tās ir ilgtermiņa investīcijas drošākai nākotnei,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Laura Štrovalde.

Teritorija Kurzemes piekrastē un pie Sāremā salas izraudzīta balstoties uz priekšizpētes rezultātiem. Tieši šī teritorija, izvērtējot vairākas alternatīvas, atzīta par vispiemērotāko starpvalstu atkrastes vēja parka izbūvei.

Igaunijas ekonomikas ministre Rīna Sikuta: “Igaunijas jūras vēja enerģija ir neizmantots potenciāls saistībā ar pāreju uz zaļo enerģiju, energoapgādes drošību un kopējām enerģijas izmaksām. Esam gandarīti, ka pēc rūpīgas analīzes esam izvēlējušies piemērotāko vietu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka izveidei. Pētījumā par vēja parka atrašanās vietas izvēli tika analizēti dažādi jūras apgabali. Izvēlētajai teritorijai uz Rietumiem no Sāremā salas tika konstatēti labākie vēja un citi klimatiskie apstākļi. Šī jūras teritorija atrodas tālu no zināmajiem migrējošo putnu pārlidojumu ceļiem un citām ūdens dzīvotnēm”.

Pēc potenciālo vēja parku teritorijas apstiprināšanas tiks uzsākts darbs pie Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) kā arī projekta pieteikuma sagatavošanas Eiropas starpvalstu atjaunojamās enerģijas infrastruktūras programmā (CB RES) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmā (CEF RES). Šie atbalsta instrumenti prioritāri paredzēti starpvalstu projektu attīstībai ES dalībvalstīs. Tāpat tiks organizētas arī tikšanās ar vietējām pašvaldībām un citām interešu grupām, lai iepazīstinātu ar projekta ieviešanas laika grafiku un citiem aspektiem.

Saskaņā ar ELWIND projekta apstiprināto laika plānu līdz 2023. gadam jāsagatavo projektu pieteikumi ES līdzfinansējuma saņemšanai, bet līdz 2025. gadam jānoslēdz IVN process. 2026. gadā tiks organizēta izsole par tiesībām būvēt vēja parku, bet būvniecība provizoriski varētu sākties 2028. gadā. Ja projekta ieviešana noritēs pēc šobrīd apstiprinātā plāna, vēja parku varētu nodot ekspluatācijā 2030. gadā.

Šāda mēroga vēja parks, kura kopējā jauda būs no 700 līdz 1000 MW, var kalpot kā būtisks reģiona attīstības veicinātājs. Viena vēja parka vidējais darbības laiks ir aptuveni 25 līdz 30 gadi, kas vietējiem iedzīvotājiem sniegs papildus darba vietas vēja parku apkalpošanā un nodrošinās lielākas pieejamās elektroenerģijas jaudas, kā arī var veicināt ostu potenciāla attīstību. Tas nodrošinās arī papildus iespējas uzņēmējdarbības attīstībai. 

ELWIND projektu īsteno, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, LIAA un Latvijas pārvades sistēmas operators Augstsprieguma tīkls, Igaunijas Ekonomikas ministrija un Igaunijas Vides investīciju centrs.

Plašāka informācija par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka projektu ir pieejama ELWIND tīmekļa vietnē https://elwindoffshore.eu/lv/

wind