Zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumi bieži cieš neveiksmi, jo trūkst līdzsvara starp radīto risinājumu, komandu, tirgu un ilgtermiņa domāšanu, taču labā ziņa ir tā, ka to var mainīt, padarot šos augstas pievienotās vērtības uzņēmumus dzīvotspējīgākus, secināja konferences "Deep Tech Atelier" speciālisti.
Rīgā nule norisinājās vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju jomas konference "Deep Tech Atelier" ar rekordaugstu dalībnieku skaitu – vairāk nekā 2000 no 62 valstīm, kur visplašāk pārstāvēta Latvija, Vācija, Igaunija, Polija, Lietuva un Apvienotā Karaliste.
Konferences pēdējā dienā uz galvenās skatuves norisinājās spraiga ekspertu diskusija par to, kādas ir biežākās kļūdas, veidojot "deep-tech" jaunuzņēmumus, ko no tām iegūt un kā rīkoties citādāk. Turklāt no šīs pieredzes var mācīties ikviens uzņēmējs.
""Deep Tech Atelier" primārais mērķis ir veicināt augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbību Latvijā, jo Latvija piedāvā unikālu kombināciju – stratēģiska atrašanās vieta, moderna pētniecības infrastruktūra un spēcīgi talanti. Mūsu jaunuzņēmumiem draudzīgā politika ietver 0 % uzņēmumu ienākuma nodokli un līdz 45 % līdzfinansējumu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei. Mums jau ir daudz veiksmes stāstu, taču ticam, ka, mācoties no savām un citu kļūdām, šo veiksmes stāstu var būt vēl vairāk," sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.
Piedāvājam diskusijas, kurā piedalījās "Labsoflatvia.com" redaktore un "Finday" līdzdibinātāja Ieva Treija, jaunuzņēmumu mentors, veselības aprūpes jomas inovators Darens Vilsons (Daren Wilson), "TechChill" izpilddirektore Annija Mežgaile un "Terrawaste" līdzdibinātājs un "Baltic Sustainabilty Awards" vadītājs Kristaps Cīrulis, galvenās atziņas.
Kādas ir biežākās jaunuzņēmēju kļūdas un kā tās novērst?
#1 Pārlieku liela paļaušanās uz tehnoloģiju – “produkts pats sevi pārdos”
Daudzi zinātnieki un inženieri ir tik ļoti koncentrējušies uz tehnoloģiju, ka aizmirst tirgus vajadzības, tai skaitā, trūkst agrīnas validācijas ar gala lietotājiem. Piemērs: uzņēmumi domā, ka atklāsme laboratorijā automātiski novedīs pie revolūcijas tirgū.
Risinājums: biežāk iziet "ārpus laboratorijas" un komunicēt ar potenciālajiem klientiem jau no pirmās dienas, jo nav jēgas attīstīt tehnoloģiju, ja nevienam tā nav vajadzīga. Katrai tehnoloģijai ir nepieciešams skaidri definēts "go-to-market" ceļš un jādomā kategorijās "ne tikai zinātne zinātnes dēļ, bet zinātne tirgum" jeb "kā es ar šo izgudrojumu pelnīšu".
#2 Nepareizs komandas sastāvs
Trūkst līdzsvara starp tehnisko un biznesa kompetenci – komandas locekļi nezina, ko paši nezina, proti, pārvērtē savas spējas. Ja runājam par veselības aprūpi vai zinātni, tad nereti trūkst klīnisko ekspertu vai šī konkrētā tirgus speciālistu.
Risinājums: veidot sabalansētu komandu, kurā apvienojas zinātnieki, uzņēmēji un profesionāļi, kas izprot arī normatīvo regulējumu. Agrīni piesaistīt padomdevējus un ekspertus, pat par nelielu daļu no uzņēmuma kapitāla. Būt godīgiem par to, kuru zināšanu trūkst.
#3 Nespēja piesaistīt finansējumu pareizajā posmā
Latvijā un Eiropā trūkst atbalsta posmā starp akadēmisko ideju un tirgus gatavību, ko mēdz dēvēt arī par “valley of death” jeb "nāves ieleju", investori ir kūtri un nelabprāt uzņemas risku. Gan uzņēmējiem, gan reizēm arī investoriem vai politiku veidotājiem trūkst izpratnes, cik ilgs un kapitālintensīvs ir "deep tech" attīstības cikls – uzņēmējdarbība ir kā maratona skrējiens, nevis sprints.
Risinājums: izpētīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus. Piemēram, LIAA piedāvā dažādus atbalsta rīkus uzņēmumam katrā attīstības posmā. Piemēram, idejas attīstības fāzē - apmācības, mentoru atbalsts biznesa pirmsinkubācijā, konkurss "Ideju kauss" un tā naudas balvas idejas attīstībai, jauniem uzņēmējiem - inkubācijas programmas, inovāciju vaučeri, jaunuzņēmumu atbalsts, un pieredzējušie uzņēmējiem - mini MBA "Inovāciju vadība", atbalsts procesu digitalizācijai, tirdzniecības misijas un citas atbalsta formas. Uzzināt par to vairāk šeit: /business.gov.lv/.
#4 Ignorēšana vai slikta izpratne par normatīvo vidi un regulējumu
Normatīvo aktu pārzināšana īpaši svarīga ir medicīnas, farmācijas un enerģētikas jomā. Kopumā zināšanu trūkums par sertificēšanas un datu validācijas nepieciešamību var radīt situāciju, ka produkta nonākšana tirgū aizkavējas vai nenotiek vispār.
Risinājums: piesaistīt komandā papildu kompetenci vai izmantot ārpakalpojumus.
#5 Nav pacietības vai nepietiekama gatavība ilgtermiņa procesam
Zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmumi reti kļūst par “vienradzi” dažos gados. Daudzi pat neapzinās, ka 5–10 gadi līdz pirmajai peļņai ir norma.
Risinājums: domāt par finansējumu ilgtermiņā. Nepieciešama pacietība un izstrādāta stratēģija vismaz 5–7 gadiem, kā arī ieteicams piesaistīt investorus, kuri izprot "deep tech" specifiku. Meklēt grantus, kopinvestīcijas un “viedos naudas” avotus.
#6 Neiesaistās kopienās un nav atvērti sadarbībai
“Es pats zinu vislabāk” mentalitāte vai nevēlēšanās stāstīt par savu tehnoloģiju. Trūkst komunikācijas ar citiem ekosistēmas dalībniekiem, piemēram, starp universitātēm, korporācijām, politikas veidotājiem. Jāuzsver, ka šeit nav runa tikai par Latviju, jo ekosistēmas Eiropā kopumā ir sadrumstalotas un sadarbība ir nepietiekama.
Risinājums: iesaistīties inovāciju ekosistēmā. Piedalīties konferencēs, akseleratoros, asociācijās, korporatīvās sadarbības programmās. Piemēram, jau laikus var rezervēt datumu 2026. gada "Deep Tech Atelier" pasākumam, kas norisināsies 14. – 15. maijā Rīgā.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka būtisks solis, lai iedrošinātu jaunos uzņēmējus pievērsties jaunu tehnoloģiju izstrādei, ir dalīties ne tikai ar veiksmes, bet arī izgāšanās stāstiem publiski. Neveiksmes ir jāatzīst un jānormalizē, tās nav apkaunojums, bet gan daļa no inovāciju procesa.
2025. gada "Deep Tech Atelier" bija jau septītais šāda veida pasākums un līdz šim vērienīgākais – 76 % dalībnieku konferenci apmeklēja pirmo reizi. Pārliecinošais vairākums dalībnieku jeb 46 % uz konferenci devās ar mērķi veidot jaunus kontaktus un partnerības, 29 % iegūt jaunas zināšanas, 16 % – iepazīt industrijas tendences, 12 % – iedvesmoties, bet vēl 4 % dalīties ar savu pieredzi.
"Deep Tech Atelier 2025" EXPO piedalījās 32 dalībnieki, kas apmeklētājiem atrādīja savus risinājumus. Uz trīs skatuvēm kopumā kāpa vairāk nekā 180 lektoru.
Plašāka informācija par konferenci pieejama deeptechatelier.com/.
LIAA darbojas kā valsts partneris uzņēmējdarbības attīstībā – no idejas līdz starptautiskiem tirgiem. Ar plašu pārstāvniecību tīklu ārvalstīs un reģionālajiem biznesa centriem Latvijā, LIAA palīdz uzņēmumiem augt un pozicionēt Latviju kā drošu, inovatīvu un atvērtu valsti pasaules ekonomikā
“Deep Tech Atelier 2025” sadarbības partneri ir “Labs of Latvia”, “Hello Tomorrow”, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, “Riga TechGirls”, Latvijas Kosmosa industrijas asociācija, platforma “Commercialization Reactor” u.c.
Pasākuma finansējums tiek piešķirts no ERAF projektiem "MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība" un "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Eiropas Atveseļošanās fonda un valsts budžeta.
Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Papildu informācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem:
Tija Ezeriņa
“Deep Tech Atelier 2025” sabiedrisko attiecību konsultante
M: 29719893, E: tija.ezerina@publicid.lv