Trīs Latvijas vērtības jeb raksturlielumi, kurus vēlas izcelt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), ir dažādu pasauļu savienošana, gatavība izaicinājumiem un spēja būt radošu ideju platformai, ceturtdien diskusijā "Latvijas naratīvs - vienoti stāstā par savu valsti" sacīja LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.
Lai šo vēstījumu nodotu, nepieciešams stāstīt notikumos balstītus stāstus, kas ir svarīgi ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī citviet pasaulē, papildināja Strupkāja.
Latviešu diasporas kustības "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" valdes locekle Elīna Pinto uzsvēra, ka komunikatoriem jābūt ar milzīgu atbildību par to, kas un kā tiek pausts, un piekrita Strupkājai, ka vēstījumam ir jābūt stratēģiski pārdomātam gan Latvijas, gan starptautiskā kontekstā.
"Ir jāveic šis gandrīz neiespējamais špagats starp dziļi personisko izjūtu par to, kāda ir Latvija, vienlaikus spējot saskatīt aktualitāti, vēstījuma jaudu un starptautisku nozīmīgumu," sacīja Pinto.
Viņa uzsvēra, ka vēstījumu veidošanā ir jātiecas uz vienotu noskaņu, ko var panākt ar virzību, ticību un rīcību. Paskaidrojot šos trīs pīlārus, Pinto iezīmēja, ka virzība norāda uz to, kur mēs kā valsts gan ģeopolitiskajā, gan vērtību telpā vēlamies atrasties pēc desmit gadiem. Ticība ir par personiska līdzpārdzīvojuma sajūtu sevī, proti, tā nevar būt reklāmiska, bet cilvēkam ir iekšēji jātic jaunām iespējām, gaišajam un labajam. Savukārt rīcības kontekstā Pinto uzsvēra, ka šai ticībai un virzībai ir jāatspoguļojas reālos darbos.
"Ja mūsu vērtība ir radošums un jaunrade, tad ko tas nozīmē attiecībā uz inovācijām un zinātni, attiecībā uz cilvēka cienīgu dzīvi, vai mēs mācām jauniešus būt nevis par dogmu atkārtotājiem, bet atļauties ticēt un radīt jaunas idejas?" retoriski jautāja Pinto.
Diskusijas laikā raisījās sarunas arī par to, vai valsts un pašvaldību darbiniekiem būtu nepieciešams kaut kādā veidā cīnīties ar tiem, kas sociālajos tīklos uztur Latvijas kā neizdevušās valsts naratīvu. Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals apšaubīja, ka tos, kuri ir caurkrituši politiķi vai uzņēmēji, ir iespējams pārliecināt par pretējo. Drīzāk nepieciešams pašiem savā komunikācijā atrast balansu starp kritiku un veiksmes stāstu izstāstīšanu citiem.
"Viena no mūsu kļūdām ir tā, ka mēs nesabalansējam to, kas mums sanāk, ar to, kas mums nesanāk. Un tad no dažām negatīvām epizodēm mēs ģeneralizējam, ka vispār viss ir slikti. Nepieciešams vairāk izcelt veiksmes stāstus, pastāstīt citiem par tiem. Mēs iztērējam enerģiju savstarpēji sacenšoties, bet tā vietā varētu paslavēt viens otra sasniegumus," sacīja Bambals.
Diskusija notiek Valsts kancelejas rīkotās konferences "Stratēģiska komunikācija drošākai rītdienai" ietvaros.